Add new comment

Piena pašizmaksas aprēķini liecina, ka ganāmpulks jācenšas apsaimniekot tā, lai palielinātos govs izmantošanas ilgums. Ar to saprot dzīvnieku spēju izdzīvot konkrētos ražošanas apstākļos, kas ietver gan ēdināšanu, gan turēšanas apstākļus. Tas nozīmē, ka govs izmantošanas ilguma rādītāji ļauj izvērtēt saimniecības menedžmenta efektivitāti.

Novērtējot govs izmantošanas ilguma rādītāja lietderīgumu, piena lopkopības speciālisti nonākuši pie secinājuma, ka govs izmantošanas ilgumu raksturo vairāki komponenti: produktīvās dzīves garums (laktāciju skaits), govs kopējais mūža izslaukums un slaukšanas dienas.

Viens no rādītājiem, kas raksturo govs izmantošanas ilgumu, ir laktāciju skaits. No pārraudzības datiem iespējams uzzināt ganāmpulka vidējo laktāciju skaitu, bet šis rādītājs var arī neprecīzi raksturot ganāmpulka govju izmantošanas ilgumu, jo parāda ganāmpulka vidējo laktācijas skaitu pārraudzības brīdī, bet nevis to, cik laktācijas dzīvnieki ganāmpulkā vidēji ražo. Piemēram, tādā gadījumā, ja saimniecība vēlas paplašināties un to dara, iegādājoties grūsnas teles, kas pēc atnešanās ir pirmpienes. Veicot vidējo laktāciju skaita salīdzināšanu pirms un pēc iepirkto telīšu atnešanās, no pārraudzības datiem redzam, ka ganāmpulka vidējais laktāciju skaits samazinās. Tādējādi var spriest, ka saimniecībā samazinājies vidējais govs izmantošanas ilgums, bet tā nenotika, jo govis turpināja ražot. Tāpēc pareizāk būtu noteikt ganāmpulka vidējo produktīvās dzīves ilgumu (laktāciju skaitu) no ganāmpulka dzīvnieka reģistra datiem, ņemot vērā informāciju par dzīvniekiem, kas tiek izslēgti no ganāmpulka. Lai noskaidrotu govju vidējo izmantošanas ilgumu Latvijā, tika izvērtēta Lauksaimniecības datu centra (LDC) apkopotā informācija par periodu no 2002. līdz 2012. gadam. Var secināt, ka gaļas liellopu, kas lielākoties tiek audzēti ekstensīvi, turot dzīvniekus ganībās, vidējais izmantošanas ilgums ir zemāks par slaucamo govju vidējo izmantošanas ilgumu, kuru liela daļa augu gadu tiek turēta kūtī (1. attēls). Izmantošanas ilguma starpība starp šo govju šķirņu tipiem ir 0,65 laktācijas. Tas liek secināt, ka ar nekontrolētu govju ielaišanu ganībās nepietiks, lai nodrošinātu labu ganāmpulka apsaimniekošanu.

Pirmajā attēlā atspoguļots no ganāmpulkiem izslēgto govju vidējo laktāciju skaita salīdzinājums pa šķirņu pielietojuma tipiem laika perioda no 2002. līdz 2012. gadam. Govju šķirnēm, kas lielākoties tiek izmantotas gaļas ieguvē, vidējais laktāciju skaits bija 3,17 laktācijas, kas bija par 0,44 laktācijām zemāk nekā valstī vidēji. Savukārt govju šķirnēm, kas galvenokārt tiek izmantotas piena ieguvei, vidējais laktāciju skaits bija 3,82 laktācijas, kas bija par 0,21 laktācijām augstāk nekā valstī vidēji. Šķirnēm, kuras izmanto gan piena, gan gaļas ražošanā, vidējais laktācijas ilgums bija 2,25 laktācijas. Var pieļaut domu, ka gaļas liellopu zemā izmantošana saistīta ar pieļautajām kļūdām saimniecības vadībā, piemēram, nenodrošinot optimālus turēšanas un ēdināšanas apstākļus, nepareizi izvēloties vaislinieku, vai arī saimniecības mērķtiecīgi strādā pie ganāmpulka izkopšanas, brāķējot mazāk ražīgos dzīvniekus, jo gaļas liellopu šķirnēm raksturīga augsta ilgmūžība – vidēji 6–7 laktācijas.

Slaucamo govju izmantošanas ilgums Latvijā

Turpinot LDC apkopoto datu analīzi par Latvijā sastopamajām piena tipa šķirnēm, ieguvām rezultātus, kas attēloti 2. attēlā.

Otrajā attēlā atspoguļots Latvijā plašāk izmantojamo slaucamo govju šķirņu un to krustojumu laktāciju skaita salīdzinājums laika periodā no 2002. līdz 2012. gadam. Augstākais izmantošanas ilgums vidēji ar 3,96 laktācijām konstatēts Latvijas brūnās (LB) šķirnes govīm, kas bija vidēji par 0,14 laktācijām augstāks nekā Latvijas piena šķirņu vidējais izmantošanas ilgums tajā pašā laika periodā. Zemākais izmantošanas ilgums vidēji ar 2,35 laktācijām bija piena šķirnes krustojumiem, kas vidēji par 1,47 laktācijām bija zemāks par Latvijas piena šķirņu vidējo izmantošanas ilgumu. Viens no skaidrojumiem par zemo pienu šķirņu krustojumu izmantošanas ilgumu ir ganāmpulka mērķtiecīga izkopšana, kad mazvērtīgākos piena šķirnes krustojumus aizstāj ar augstvērtīgākiem šķirnes dzīvniekiem. Latvijā otras lielākas populācijas – Holšteinas melnraibās (HM) govju šķirnes govju izmantošanas ilgums šajā laika periodā bija vidēji 3,62 laktācijas, kas bija vidēji par 0,2 laktācijām mazāks nekā Latvijas piena šķirņu vidējais izmantošanas ilgums.

Novērtējot Latvijas divu populārāko – Latvijas brūnas (LB) un Holšteinas melnraibas (HM) – slaucamo govju šķirņu govju izmantošanas ilgumu  pa gadiem laika periodā no 2002. gada līdz 2012. gadam, ieguvām rezultātus, kas atspoguļoti 3. attēlā.

Otrajā attēlā redzam, ka Holšteinas melnraibās šķirnes govju vidējais laktāciju skaits pa gadiem ir zemāks nekā valsts vidējais, bet Latvijas brūnās šķirnes govju vidējais laktāciju skaits ir bijis augstāks nekā vidēji Latvijā. Vismazākā laktāciju skaita starpība starp šīm šķirnēm bija 2004. gadā, kas vidēji bija 0,23 laktācijas, bet lielākā starpība bija 2012. gadā – vidēji 0,70 laktācijas. Laika posmā kopš 2002. gada valsts vidējā slaucamo govju izmantošanas ilgums mērķtiecīgi uzlabojās, maksimumu sasniedzot 2007. gadā vidēji ar 4,07 laktācijām. Pēc 2007. gada valstī vidējais slaucamo govju izmantošanas rādītājs nostabilizējās nedaudz virs 4 laktācijām, 2008. gadā – 4,02 laktācijas un 2009. gadā – 4,07 laktācijas, bet pēc 2009. gada govju izmantošanas ilgums sāk pasliktināties, 2012. gadā sasniedzot vidēji 3,84 laktācijas. Valstī vidējo slaucamo govju izmantošanas rādītāju pasliktināšanos varētu skaidrot ar krīzes laikā notikušo mazo saimniecību likvidēšanos un saimniecību nespēju finansiāli nodrošināt optimālus govju turēšanas apstākļus un barību pietiekamā daudzumā.

Izmantošanas ilgums vispirms samazinājās LB šķirnes govīm, kamēr HM šķirnes govīm šī rādītāja pieaugums turpinājas no vidēji 3,79 laktācijām 2007. gadā līdz 3,84 laktācijām 2008. gadā. Pēc 2009. gada situācija kardināli mainijās, un strauji sāka pasliktināties HM govju izmantošanas ilguma rādītāji, bet LB šķirnes govīm tie nedaudz, bet tomēr uzlabojās. To var skaidrot ar LB šķirnes govju pieticību barības un turēšanas apstākļu jomā, salīdzinot ar prasīgākajām HM šķirnes govīm. Šo HM šķirnes īpašību var skaidrot ar to, ka tās atrodas ganāmpulkos, kuros mērķtiecīgi kāpina produktivitāti, salīdzinot ar LB šķirnes dzivniekiem, kas lielākoties atrodas ganampulkos, kuros piena ieguve notiek ekstensīvāk. To pierāda arī Latvijas brūnās un Holšteinas melnraibās govju šķirnes ilgmūžības salīdzinājums pa ganāmpulka lielumiem (4. attēla). Saimniecībās ar līdz 30 govim, kur govju turēšanas apstākļi un ražošanas intensitāte neatšķīrās, HM šķirnes govju izmantošanas ilguma rādītāji tuvojas LB šķirnes govju izmantošanas ilguma rādītājiem.

Apskatot 4. attēlu, ir redzams, ka abu šķirņu govis augstāko laktāciju skaitu sasniedz ganāmpulkos ar 30 līdz 60 govīm, kas šajos ganāmpulkos vidēji valstī bija 4,13 laktācijas. Vidēji zemāko laktāciju skaitu uzrādīja ganāmpulki, kuros govju skaits ir virs 500 govīm, kuros valstī vidēji tā bija 3,39 laktācijas, kas parāda, ka, pieaugot dzīvnieku skaitam, bieži rodas problēmas ar saimniecības menedžmentu. Lielākā atšķirība starp abām populārākajām šķirnem bija no 200 līdz 500 govju lielos ganampulkos, kas bija vidēji 0,55 laktācijas, bet mazākā atšķirība sarp šīm šķirnēm bija līdz 30 govju ganampulkos – vidēji 0,13 laktācijas.

Secinājumi

Vērtējot govju izmantošanas ilguma rādītājus, var izdarīt secinājumus par saimniecības menedžmenta efektivitāti, jo ilgmūžība parāda dzīvnieka spēju izdzīvot konkrētos ražošanas apstākļos, kas sevī apvieno gan ēdināšanu, gan turēšanas apstākļus.

Lai palielinātu govju izmantošanas ilgumu, nav būtisks turēšanas veids, bet galvenais ir pareiza ganāmpulka ēdināšana un apsaimniekošana.

Jāsecina, ka Latvijā sev tradicionālajos turēšanas apstākļos Latvijas brūnas govs šķirne ir izturīgāka par Holšteinas melnraibo govju šķirni, jo spēj uzlabot izmantošanas ilguma rādītājus laikā, kad Holšteinas melnraibās govju šķirnes rādītāji pasliktinās.

Materiāls sagatavots, izmantojot Valsts Lauku tīkla materiālu Govju ilgmūžība http://www.laukutikls.lv/images/stories/Elina2013/Govs_ilgmuziba.pdf

un LDC datus.

Materiālu sagatavoja Kārlis Zauers, LLKC Lopkopības speciālists