Add new comment

Piena ražotāji un visa piena nozare kopumā ES ir lielu pārmaiņu priekšā, jo 2015. gada 31. martā tiks atcelta piena kvotu sistēma. 

ES piena ražotājiem, kas kvotu sistēmā ir strādājuši 30 gadus, pārkārtoties uz tirgus orientētu ražošanu ir liels izaicinājums. Lai saprastu, kā kvotu atcelšana ietekmēs nozari, ir veikti vairāki pētījumi. Lai mīkstinātu kvotu atcelšanas negatīvo ietekmi, ES dalībvalstīs ieviesti “piena paketes” pasākumi. Taču nezināmā arvien ir daudz. Tādēļ septembra beigās pēc EK Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Dačiana Čološa (Dacian Cioloş) iniciatīvas tika organizēta piena nozares konference.      

Konferencē piedalījās vairāk nekā 300 dalībnieku no visām dalībvalstīm. Pārstāvēti tika gan piena ražotāji, gan pārstrādātāji, gan dalībvalstu lauksaimniecības ministri vai ministriju pārstāvji.

Komisāra priekšlikumi

Konferences atklāšanas runā Lauksaimiecības un Lauku attīstības komisārs D. Čološs pieskārās jau paveiktajam.

Pirmkārt, “piena paketes” pasākumi visā ES tika iestrādāti likumdošanā līdz 2012. gada oktobrim, un pašlaik tie ir ieviešanas stadijā. 11 dalībvalstis vienotus līgumus par piena piegādi ir noteikušas kā saistošus un vēl četras dalībvalstis to plāno darīt. Paralēli tam Eiropas Komisija turpina strādāt pie pārtikas ražošanas un pārstrādes tirdzniecības ķēdēm, lai tās padarītu sabalansētākas, caurskatāmākas un godīgākas.

Otrkārt, Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reforma. Tā skar visas lauksaimniecības nozares, tai skaitā piena lopkopību, un paver iespējas kvotu atcelšanas pāreju padarīt vieglāku saimniekiem. Tiešmaksājumu jaunā struktūra dod iespēju valstīm definēt reģionus pēc dažādiem specifiskiem aspektiem, tai skaitā agronomiskiem, kas var atspoguļot arī piena ražošanas reālos apstākļus. Ņemot vērā šos aspektus, valsts var izveidot katram zemes apsaimniekošanas veidam atšķirīgus maksājumu saņemšanas nosacījumu. Tāpat valstis var subsidēt ar ražošanu saistītos maksājumus un radīt iespēju atbalstīt ražošanu mazāk labvēlīgos apvidos.

Ir arī iespēja ieviest lauku attīstības plānu apakšprogrammas, kas būtu vērstas uz nozarēm, kam nepieciešama restrukturizācija. Tā ir patiesi nozīmīga iespēja sniegt atbalstu noteiktiem reģioniem, apvidiem, kur ir koncentrējušās pret tirgus svārstībām jutīgas saimniecības. Tās varētu tikt atbalstītas ar investīciju atbalsta pasākumiem.

Nedrīkst aizmirst arī par finanšu instrumentiem krīzes situāciju gadījumos, ko jāizmanto atbildīgāk un fleksiblāk nekā līdz šim. Vispirms ir jāsaprot, vai ar līdzšinējiem atbalsta mehānismiem ES spēj ātri un efektīvi mazināt krīzes ietekmi uz ražojošām saimniecībām. Pirmās krīzi sajutīs saimniecības, kas atrodas ražošanai sarežģītākos apstākļos. Nākamās to izjutīs saimniecības, kas daudz investējušas attīstībā.

Pašreiz ES darbojas riska menedžmenta jeb krīzes fonds. Pēc lauksaimniecības komisāra Dačiana Čološa teiktā, nosacījumi fonda izmantošanai jāveido nopietni un atbildīgi, sabalansējot atbalsta ātru, precīzu nonākšanu saimniecībāa, kurām tas visvairāk nepieciešams. Tiesa, jāatceras, ka nepieciešams ievērot finanšu disciplīnu, jo šāds krīzes atbalsts samazinās finansējumu tiešmaksājumiem.

Lai atbalsta instrumenti būtu efektīvi, tiem ir jābūt caurskatāmiem. Ir nepieciešama daudz detalizētāka un operatīvāka situācijas analīze. Lauksaimniecības komisārs uzskata – nav pieņemami, ka ES var reaģēt tikai pēc sešiem mēnešiem no brīža, kad radusies problēma. ES ir nepieciešama ikmēneša vai ceturkšņa tirgus virzības analīze. Ņemot vērā, ka kvotu sistēma beigsies, tās vietā ir jāveido jauna sistēma ražošanas datu apkopošanai un situācijas analīze jāveido daudz operatīvāk. Tas ir komisāra priekšlikums Eiropas Komisijai. Viņaprāt, operatīva informācijas aprite nevar notikt bez nozarē iesaistīto aktīvas līdzdalības datu apkopošanā.

Tirgus tendences

Konferences gaitā runātāji pieskārās arī tirgus situācijas analīzei. Redzams, ka kopš 2007. gada piena cenas ES ir tieši saistītas ar pasaules tirgus cenām. (Sk. 1. attēlu)

1.attēls

Plānojot un domājot par ES piena nozares attīstību līdz 2022. gadam, jāņem vērā pasaules piena tirgus attīstības tendences. Produkti, kuru ražošanu ES varētu palielināt un ar kuriem konkurēt pasaules tirgos, ir siers un vājpiena pulveris. Piena ražošanas apjomus nākotnē plāno palielināt ne tikai ES, tāpēc sagaidāmā pasaules tirgus daļa ES piena produkcijai nebūt nepalielināsies.

 2. attēls. ES tirgus daļa pasaules tirgū

Savukārt kopumā eksportētā piena daudzumu pret saražoto laika posmā līdz 2022. gadam plānots palielināt par apmēram 1%  no 10,2% 2012. gadā līdz 11,1% 2022. gadā. Kopumā ES prognozējams piena ražošanas pieaugums, galvenokārt kāpinot dzīvnieku produktivitāti.

 3. attēls. Piena ražošanas un slaucamo govju attīstības tendences līdz 2022. gadam

No konferences kopumā netika gaidīti gatavi lēmumi, bet gan diskusijas aizsākums, lai nākotnē veidotu spēcīgu nozari.

Katram no mums(no zemnieka līdz ministrijas atbildīgajiem darbiniekiem) ir jāuzdod jautājums, kādus atbalsta instrumentus Latvijā jāizmanto, lai piena ražošana ne tikai saglabātos, bet arī attīstītos un nostiprinātos.

Informāciju sagatavoja

Silvija Dreijere

Latvijas Zemnieku federācijas eksperte COPA-COGECA Piena un piena produktu darba grupā