Add new comment

Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) novērotajos kartupeļu stādījumos Kurzemē un Latgalē maija pēdējā nedēļā konstatētas pirmās kartupeļu lapgrauža vaboles. Jūnija pirmajās dienās tās pamanītas arī pārējā Latvijas teritorijā. Vairākos laukos atrasti arī lapgrauža olu dējumi.

Kartupeļu lapgrauža izplatība šobrīd vairumā gadījumu nav liela, taču vietām mazdārziņos un agrāk iestādītajos kartupeļu laukos tās savairojušās lielākā skaitā. Apmēram vienas, divu nedēļu laikā daudzviet var pieaugt šī kaitēkļa postīgums.

Kartupeļu lapgrauzis Leptinotarsa decemlineata jeb tautā saukts par kolorado vaboli, pirmo reizi konstatēts 1958. gadā netālu no Liepājas ezera un tā savairošanās toreiz tika veiksmīgi ierobežota. Kopš 1964. gada, kad lapgrauža savairošanos konstatēja vairākās Latvijas vietās, tie pie mums sastopami katru gadu un kļuvuši par kartupeļu audzētāju „ikdienu”.

1. attēls

Lapgrauža vaboles (1. attēls) var pazīt pēc melnām garensvītrām uz oranžiem spārniem, olas ir (2. attēls) oranždzeltenas un izvietotas pa vairākām kopā (30 līdz 40), galvenokārt uz kartupeļu lapu apakšējās puses. Kāpurs sākumā sarkans (3. attēls), vēlāk kļūst oranždzeltens (1. attēls), uz katra sāna izvietotas divas melnu punktiņu rindas. Te gan jāuzmanās, lai lapgrauža kāpuru nesajauktu ar mārītes kāpuru. Lai atpazītu mārītes kāpuru (4. attēls), uzmanīgāk jāpievērš uzmanība krāsojumam un formai – mārītes kāpurs (atkarībā no mārītes sugas) būs zilganpelēcīgā, brūnganā vai dzeltenā krāsā, punktiņi būs izvietoti pa visu ķermeni un atradīsies uz izcilnīšiem, punktiņi var nebūt melni, ķermenis slaidāks kā lapgrauža kāpuram.

2. attēls

Pēc iznākšanas no ziemošanas vietām kartupeļu lapgrauža vaboles sāk barošanos uz kartupeļu lapām un dēj olas. Pēc 5 līdz 15 dienām izšķiļas kāpuri, uzsāk kartupeļu lapu graušanu un aug lielāki. Kāpuru barošanās periods līdz iekūņošanās laikam var ilgt no divām nedēļām līdz pat mēnesim. Lielāko kaitējumu parasti nodara trešā un ceturtā auguma kāpuri.

3. attēls

Nelielos laukos kartupeļu lapgrauža ierobežošanu var veikt mehāniski – nolasot kaitēkļus. Lielākās platībās lapgrauža ierobežošanai izvēlas kādu no insekticīdiem, kas Latvijā reģistrēts lapgrauža ierobežošanai. Tiek uzskatīts, ka par ierobežošanas pasākumu uzsākšanu jālemj, ja pieaugušās lapgraužu vaboles kartupeļu stādījumā ir lielā skaitā (atrodamas vidēji uz 5–8 % augu) vai, ja drīz pēc kāpuru izšķilšanās, lapu virsma nograuzta 8–10 % apjomā.

Informāciju sagatavoja Inta Jakobija, VAAD Augu aizsardzības departamenta Integrētās augu aizsardzības daļas vecākā referente

Foto: Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore