Add new comment

Zemkopības ministrijā 16. novembrī notika pētījuma Ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) nesaturošas dzīvnieku barības ražošanas iespējas un izmaksas prezentācija, kam sekoja speciālistu diskusija par šīs tēmas praktiskajiem aspektiem. Ar izpētes rezultātiem iepazīstināja LLKC Lopkopības nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks.

Pasākuma dalībnieki

Pasākuma ievadā biedrības Zemes draugi pārstāvis Jānis Ulmeuzsvēra, ka šis pētījums ir ļoti svarīgs tāpēc, ka dzīvnieku izcelsmes produkti un lopbarība ir vienīgie sektori, kas palikuši bez ĢMO izmantošanas regulējuma. Viņš atzinīgi vērtēja to, ka pozitīva attieksme par ĢMO aizliegumu ir lielākajā Latvijas teritorijas daļā, – to deklarējuši 102 novadi no 109. Taču tas attiecas tikai uz audzēšanu, tāpēc šī informācija ir svarīga, aktualizējot jautājumu par patēriņu. Ja agrāk valdīja uzskats, ka lauksaimniecības dzīvnieku efektīva audzēšana nav iespējama bez ģenētiski modificētas sojas un kukurūzas, šī pētījuma aprēķini to atspēko.

Jānis Ulme

Pētījuma Ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) nesaturošas dzīvnieku barības ražošanas iespējas un izmaksas prezentācijā LLKC Lopkopības nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks iepazīstināja ar gūtajiem rezultātiem, sākumā norādot, ka šī problēma Latvijā nav plaši diskutēta, tāpēc pastāv iespēja manipulēt ar neargumentētiem viedokļiem. Pētījuma uzdevums bija panākt, lai gan patērētājs, gan ražotājs saņemtu iespējami objektīvāku informāciju. Līdz ar to iegūtu katrs atsevišķi un valsts kopumā, jo palielinātos sapratne par to, ka audzēt lopbarībai nepieciešamos augus Latvijā ir ja ne daudz lētāk, tad vismaz ekonomiski tikpat izdevīgi kā pirkt nepieciešamās barības sastāvdaļas ārzemēs. Turklāt tas dotu pienesumu valsts ekonomikai, naudas apgrozījumu veicot pašu mājās, palielinot graudaugu/pākšaugu ražošanas apjomu, radot noieta tirgu produkcijai un palielinot darba vietu skaitu. Ja nevēlamies izmantot dzīvnieku barībā ĢMO saturošas sastāvdaļas un tādējādi arī savā pārtikā lietot šādus neveselīgus produktus, tad ir tikai divas alternatīvas – jau pirmā minētā, sadarbībā ar Latvijas graudaugu audzētājiem ražot pašiem šādu produkciju, vai arī – pirkt ārzemēs (Argentīnā, ASV, Ķīnā) nemodificētu soju un kukurūzu, kas ir ievērojami dārgāka, lai gan cenu atšķirības netiek oficiāli izpaustas kā komerciāla informācija. Tomēr kontroles mehānismi un produktu sertifikācija ne vienmēr ir tāda, lai varētu būt pilnīgā drošībā, ka preces cena atbilst solītajai kvalitātei.

Jānis Kažotnieks

Jau šobrīd piekoptā pieredze vairākās Latvijas saimniecībās liecina, ka pupu un zaļmēslojuma audzēšana ilgtermiņā ir izdevīga, jo tā ne tikai dod iespēju lētāk barot audzējamos dzīvniekus, bet vienlaikus uzlabo arī augu seku.

Veicot pētījumu, tika salīdzinātas četras atšķirīgas barības devas (ar dažādu ĢMO produktu sastāvu un dažādiem vietējo proteīnu avotiem) atšķirīgās nozarēs – govs piena, cūkgaļas, vistu gaļas un olu ražošanas gadījumos.

Tika izdarīti secinājumi, ka, izbarojot dzīvniekiem un putniem importēto ģenētiski modificēto soju un kukurūzu, nevienā no variantiem barība nebija lētāka par pašu saimniecībā saražoto. Izmantojot nemodificētu soju un kukurūzu, dzīvnieku barība govīm sadārdzinājās par 7,8%, cūkām un broileriem – par 11%, dējējvistām – par 13%. Taču ar Latvijā ražotiem dzīvnieku barības līdzekļiem šobrīd var pilnībā aizstāt importēto ĢM soju un kukurūzu, tikai nepieciešama pašu lauksaimnieku vēlme, patērētāju pieprasījums un arī valsts atbalsts, – ja ne finansiāls, tad dažādu likumdošanas aktu precizēšanā, atvieglotu kredītu piešķiršanā u. c., kas varētu veicināt lauksaimniecisko ražošanu, kas brīva no ĢMO.

Par savu pieredzi kukurūzas audzēšanā lopbarībai stāstīja zemnieku saimniecības Līgo īpašnieks Jānis Vinters, uzsverot, ka jau četrus gadus savā saimniecībā audzē lopbarībai paredzētu kukurūzu, un to veiksmīgi var paveikt Latvijas apstākļos, ja tiek izraudzīta pareizā šķirne un ievēroti agrotehniskie noteikumi, kā arī, ņemot vērā lielo mitrumu, prasmīgi izmantotas kaltes.

Diskusijā piedalījās Zemkopības ministrijas, vairāku lauksaimnieku organizāciju, lopbarības ražotāju uzņēmumu, zemnieku saimniecību pārstāvji un žurnālisti.

Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Augkopības nodaļas vadītāja Kristīne Sirmā apliecināja patiesu prieku par to, ka šāds pētījums veikts, jo ĢMO ir tēma, no kuras daudzi cilvēki baidās, bet sabiedrībai beidzot jādod iespēja uzzināt un izvēlēties. Taču tāpēc lauksaimniekam jāliek priekšā skaitļi, – un tagad tādi kļuvuši pieejami, apliecinot, ka ĢMO nesaturošas lopbarības izmantošana nebūt nav dārgāka. Speciāliste aicināja turpināt šādus pētījumus, lai ar nevalstisko organizāciju viedokli šajā jautājumā ietekmētu valsts politiku, domājot par savu zemi, lai to aizsargātu.

Kristīne Sirmā

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Biotehnoloģijas un veterinārmedicīnas institūta Sigra direktors Aleksandrs Jemeļjanovssacīja, ka līdz šim ļoti pārliecinošs bijis arguments, ka ĢM graudaugi jālieto tāpēc, lai lētāk pabarotu dzīvniekus. Mūsu zeme var dot divas, trīs reizes vairāk pašu audzētu graudaugu, nekā līdz šim, un iepriekš minētais viedoklis tiek kultivēts tāpēc, lai savu peļņu nezaudētu lielās ĢMO barību ražojošās korporācijas. Tāpēc nepieciešams, lai valsts vairāk līdzekļu atvēlētu līdzīgiem pētījumiem, – gan par alternatīviem un pieejamākiem avotiem, gan ĢMO iedarbību uz cilvēku organismu, kas pagaidām vēl nav pietiekami zinātniski argumentēta un diemžēl savu kaitīgo ietekmi parāda tikai ilgtermiņā. Ja runājam, ka bioloģiskā lauksaimniecība var būt viena no Latvijas lauksaimniecības prioritātēm, tā nevar pastāvēt līdzās ĢMO. 

AS Dobeles dzirnavnieks Dzīvnieku barības laboratorijas vadītājaAnita Kreicberga piekrita, ka liellopus iespējams nobarot, neiepērkot ārzemēs audzētus proteīnaugus, taču cūku un vistu, kā arī piena govju audzētāji to pieprasa iekļaut barības devās. Uzņēmums jau ilgāku laiku iepērk Latvijā audzētas lopbarības pupas un, cik spēj, pievieno tās barības maisījumiem, taču lopbarības graudus Latvijā nopirkt pašreiz ir gandrīz neiespējami, – tie veiksmīgi eksportēti un jāiepērk atpakaļ par augstāku cenu. Līdz šim valsts politika nav darbojusies tā, lai aizstāvētu iekšējo tirgu, savu valsti un tās lauksaimniekus.

Līdzīgu viedokli pauda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis, – valsts politika līdz šim bijusi šāda: jo lielāks izslaukums, jo lielākas subsīdijas. Taču, ja sabiedrība pieprasa bez ĢMO ražotu lauksaimniecisko produkciju, šī situācija jākontrolē un lielāks atbalsts jāpiešķir zemniekam, kurš varbūt sasniedz zemākus rādītājus, bet saimnieko videi un cilvēku veselībai draudzīgi.

SIA Jaunpagasts plus valdes priekšsēdētāja padomniece Una Ulme-Sila stāstīja par to, ka uzņēmumā radītais produkts Balti prot, kura ražošanā tiek izmantoti graudu pārstrādes blakusprodukti no spirta ražošanas, ieguvis lielu atzinību un pieprasījumu, arī ārzemēs. Taču nav iespējams palielināt ražošanu, – saņemt valsts atbalstu kredītu ieguvei. Pastāv arī daudzas citas problēmas, tāpēc pasākuma noslēgumā Una Ulme-Sila izteica vēlējumu popularizēt šī pētījuma rezultātus plašāk tautā, lai cilvēku pieprasījums būtu tas, kas mainītu ražotāju domāšanu un valsts attieksmi.

Uzziņai. Pētījums tika veikts ar Eiropas Savienības Eiropas sociālā fonda finansiālu atbalstu projekta NVO līdzdalības kapacitātes stiprināšana ĢMO aprites politikas jautājumos un inovatīvā publiskā pakalpojuma Brīvs no ĢMO attīstīšanā ietvaros, finansējot 92,07% no projekta izmaksām. Par pētījuma saturu atbild biedrība Zemes draugiun LLKC.

Plašāk ar prezentācijā minētajiem faktiem var iepazīties šeit:
Izpēte par ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) nesaturošas dzīvnieku barības ražošanas iespējām un izmaksām (.pdf)

Sagatavoja Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste

Foto: Māris Millers