Add new comment

Katrs lauksaimnieks vēlas iegūt augstas un kvalitatīvas ražas. Tam nepieciešama augsnes mēslošana, kas jāveic pārdomāti, vadoties pēc vairākiem faktoriem, tajā skaitā ļoti svarīgi ir noteikt augsnes agroķīmiskos rādītājus.

 Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) speciālisti atgādina, ka priekšstatu par augsnes auglību sniedz tās agroķīmiskie pamatrādītāji: reakcija (pH), organiskās vielas, kustīgā fosfora (P2O5) un kālija (K2O) saturs. Dažkārt, lai spriestu par augsnes piemērotību konkrētu kultūraugu audzēšanai, vēlams noteikt arī sekundāro un mikroelementu saturu augsnē: apmaiņas magniju (Mg) un kalciju (Ca), kustīgo sēru (S-SO4), boru (B), varu (Cu), mangānu (Mn), cinku (Zn) u. c.

Katram lauksaimniekam vispirms ir jāsaprot savas vajadzības – veikt tikai augsnes analīzes vai pilnu agroķīmisko izpēti, ko iesaka VAAD. Drošāk  jau sākotnēji konsultēties ar agronomu.

Augšņu agroķīmisko izpēti var veikt akreditētajā VAAD Agroķīmijas departamenta Agroķīmijas laboratorijā, kuras speciālisti noņems augšņu paraugus. Tomēr, ja lauksaimnieks šādu iespēju nevēlas izmantot, un pats zemes saimnieks ņems paraugu analīžu veikšanai, svarīgi ir to iemācīties darīt pareizi.

Kā pareizi jāņem augsnes paraugs?    

* Jāatceras, ka augsnes paraugs jāņem no viendabīgas augsnes, t. i., vienā paraugā nedrīkst apvienot augsni ar atšķirīgu granulometrisko sastāvu (piemēram, smilts un māla), ar dažādu organiskās vielas saturu, kā arī no dažādiem augsnes tipiem (piemēram, velēnu karbonātu un podzolētas augsnes).

* Ja augsne ir viendabīga, maksimālā platība, no kuras var ņemt augsnes paraugu, ir 6 ha.

* Augsnes paraugu ņem, ejot pa lauka garāko diagonāli un veicot 15–20 zondējumus vai rakumus ar lāpstu 20 cm dziļumā. Atsevišķos zondējumos vai rakumos paņemto augsni ievieto spainī un rūpīgi samaisa un izveido vienu vidējo augsnes paraugu (apmēram 1 kg).

* Augsnes paraugu ievieto tīrā plastmasas vai auduma maisiņā.

* Ja analīzēm tiek sūtīti vairāki paraugi, klients tos numurē vai citādi identificē.

Jāievēro:

* Paraugus nedrīkst ņemt tikko kaļķotā vai mēslotā laukā (jāņem ne ātrāk kā vismaz vienu mēnesi pēc tam)

* Augsnes paraugs nav derīgs, ja paraugā iekļūst augu atliekas, kaļķošanas materiāla daļiņas, minerālmēsli vai kūtsmēsli.

* Ja vēlas noteikt augsnes minerālā slāpekļa daudzumu (N/NH4 un N/NO3), maisiņš ar paraugu jāievieto aukstuma kastē un jātransportē uz laboratoriju nekavējoties.

Agroķīmijas laboratorija

VAAD Agroķīmijas laboratorija veic augsnes un mēslošanas līdzekļu fizikāli ķīmisko testēšanu, tā nodrošinot iegūtās augsnes izpētes informācijas ievadīšanu Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas datu bāzē, lai nodrošinātu informācijas ieguvi par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā izmaiņām.

Pēc klientu pieprasījuma laboratorija sniedz maksas pakalpojumus juridiskām un fiziskām personām, veicot klientu iesniegto augsnes un mēslošanas līdzekļu fizikāli ķīmisko testēšanu. Klientu iesniegto augsnes un mēslošanas līdzekļu analīzes tiek veiktas apmēram desmit darba dienās. Laboratorija, ja ir veikta samaksa par pakalpojumu, testēšanas pārskatus klientam izsniedz atkarībā no viņa izvēlētā veida: klātienē, klientam ierodoties laboratorijā; nosūtot pa pastu, faksu vai ieskanētā veidā pa e-pastu; steidzamos gadījumos – arī telefoniski.

Jautājumus, kas saistīti ar paraugu ņemšanu, piegādi, laboratorijas darba laiku, testēšanu un pakalpojumu izcenojumiem, iespējams noskaidrot pa tālruni 67553539 vai pa e-pastulaboratorija@vaad.gov.lv. Plašāka kontaktinformācija pieejama dienesta mājaslapā: Kontaktinformācija>Departamenti>Agroķīmijas departaments. 

Augšņu agroķīmiskā izpēte

Augšņu agroķīmiskā izpēte (turpmāk – AAI) ir pasākumu komplekss atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Latvijā AAI veic VAAD saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 5. oktobra noteikumiem Nr. 833 „Kārtība, kādā iegūstama un apkopojama informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām”.

AAI dažkārt tiek jaukta ar augsnes analīzēm, ko veic dažādas laboratorijas, un ar pakalpojumiem, ko sniedz dažādi uzņēmumi.

Augšņu agroķīmiskā izpēte ietver:

* augsnes paraugu ņemšanu, izmantojot speciālas zondes, ko veic profesionāli speciālisti, ņemot vērā Valsts zemes dienesta augšņu kartēs norādīto augsnes tipu un granulometrisko sastāvu, kultūraugu izvietojumu lauku blokos, kā arī citus specifiskus apstākļus;

* augšņu agroķīmisko īpašību rādītāju noteikšanu akreditētā laboratorijā;

* analīžu rezultātu ievadīšanu Augšņu agroķīmiskās izpētes datu bāzē un to novērtēšanu atbilstoši Latvijas zinātnieku izstrādātām augsnes agroķīmisko radītāju novērtējuma grupām;

* augšņu agroķīmiskās izpētes materiālu, t. sk. augšņu agroķīmiskās izpētes karšu sagatavošanu.

AAI materiālos informācija par augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem ir izkārtota tabulās, kā arī agroķīmiskās izpētes kartes veidā. Līdz ar to AAI materiālu izmantošanas iespējas ir ļoti plašas. Pirmkārt – mēslošanas vajadzību plānošanai. Ja ir zināma augsnes nodrošinājuma grupa ar fosforu un kāliju, ir iespējams izmantot „Lauka kultūraugu mēslošanas normatīvu” tabulas ar ieteikumiem un normām konkrētu kultūraugu mēslošanai. Ja lauksaimnieks vēlas izmantot pakalpojumu sniedzēju piedāvātās mēslošanas plānošanas programmas, aprēķiniem var izmantot konkrētus analīžu rezultātus. AAI materiāli ir noderīgi ne tikai mēslošanas plānošanai, bet arī kaļķošanas normu aprēķiniem, jo agroķīmisko īpašību novērtējuma tabulās ir dotas rekomendējamās kaļķošanas devas (CaCO3) skābo augšņu kaļķošanai un lauksaimniekam atliek tikai veikt pārrēķinu uz viņa rīcībā esošo kaļķošanas materiālu, ņemot vērā tā neitralizācijas spēju, mitrumu un granulometrisko sastāvu. AAI lieta ietver arī tabulas ar informāciju par organisko vielu, fosfora un kālija krājumiem 0–20 cm slānī, kā arī fosfora un kālija iznesi no augsnes. Papildus lietā ietvertas vispārīgas rekomendācijas augsnes ielabošanas pasākumiem, ja tādi ir nepieciešami, kā arī augsnes agroķīmiskās iekultivēšanas pakāpes novērtējumu. Izvērtējot šo informāciju, lauksaimnieks var plānot attiecīgus augsnes ielabošanas pasākumus tuvākā vai tālākā nākotnē.

Lauksaimnieki, kas strādā ar precīzās lauksaimniecības metodēm, var pieteikt AAI paraugu ņemšanu ar GPS un rezultātu saņemšanu digitālā formā. Gadījumos, kad netiek pieteikta paraugu ņemšana ar GPS, klients pēc pieprasījuma var saņemt parauga koordinātas kontūra svērtajam viduspunktam. Pēc izvēles informāciju par paraugu ņemšanas vietu ģeotelpisko novietojumu ir iespējams saņemt šādās formās:

* kontūru saraksts ar atbilstošajām koordinātām (paraugu ņemšanas kontūra svērtajiem viduspunktiem) EXCEL dokumentā;

*ģeogrāfiskās informācijas datu failu „šeipfaila” formātā ar iepriekš minētajiem datiem, atbilstoši klienta izvēlētajiem datu parametriem (koordinātu sistēma u.c.). Fails saturēs arī augsnes agroķīmiskās izpētes lietā esošo informāciju.

Iesniegumus AAI veikšanai var iesniegt:

* personīgi vai sūtīt pa pastu: VAAD Augšņu agroķīmiskās izpētes daļa, Lielvārdes iela 36/38, Rīga, LV–1006;

* personīgi VAAD reģionālo nodaļu birojos;

* sūtīt elektroniski: info@vaad.gov.lv.

AAI iesnieguma veidlapa ir publicēta VAAD mājas lapas sadaļā http://www.vaad.gov.lv/sakums/veidlapas/augsnu-agrokimiska-izpete.aspx

Iesniegumam jāpievieno lauku robežu plāna kopija, jānorāda atbilstošie kadastra numuri un jāiezīmē AAI paredzētā platība.

Ņemot vērā, ka īpaši jutīgajās teritorijās slāpekļa mēslojuma vajadzība jāplāno pēc iespējas precīzāk, lai nepieļautu augsnes un ūdeņu piesārņojumu ar lauksaimnieciskas darbības izcelsmes nitrātiem, VAAD šinī teritorijā veic augsnes minerālā slāpekļa monitoringu.

Pavasaros dienesta mājas lapā tiek publicēta informācija par situāciju ar minerālā slāpekļa daudzumu augsnē, atjaunojoties kultūraugu veģetācijai. Šos datus lauksaimnieki var ņemt vērā slāpekļa mēslojuma normu korekcijai, t. i., attiecīgi palielinot vai samazinot plānoto vajadzību.

Ja lauksaimnieks kādu iemeslu dēļ neveic AAI, viņam ir iespēja augsnes paraugus analīzēm iesniegt Agroķīmijas laboratorijā. Tomēr jāņem vērā, ka parauga ņemšana ir visatbildīgākais posms pareizu rezultātu iegūšanai. Ja augsnes paraugs tiek paņemts no neatbilstošas platības, apvienojot augsnes ar dažādu granulometrisko sastāvu vai atšķirīgu organisko vielu saturu, ja nav ievērots nogaidīšanas termiņš pēc kultūraugu mēslošanas, ja vidējā paraugā nav apvienots pietiekošs daudzums individuālo zondējumu vai rakumu, ja tie nav paņemti vienmērīgi pa visu platību uz kuru tiks attiecināti analīžu rezultāti, tad izdevumi par analīzēm būs „zemē nomesta” nauda.

Tāpat jāievēro, ka laboratorija izsniedz tikai testēšanas rezultātus, t. i., skaitļus, un tas nozīmē, ka lauksaimniekam jābūt pietiekami labām zināšanām, lai saprastu, kā šie dati vērtējami un izmantojami tālāk.

Pēc VAAD materiāliem sagatavoja Dace Millere,

LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste

Foto: VAAD