Mājdzīvnieki dārzkopībā – neizmantotās iespējas

09. April 2025.

Augkopība

Dārzkopība

Iepriekšējos “Lauku Lapas” numuros aplūkojām mājputnu ganīšanas lietderību augļu dārzos. Taču ar to mājdzīvnieku izmantošanas iespējas dārzu apsaimniekošanā nebeidzas.

Aitu ganīšana augļu dārzos

Katrai no mājlopu grupām atšķiras gan izmantoto augu sugu spektrs, gan ēšanas paradumi. Aitas ļoti rūpīgi nograuž zāli augļu dārzā, tādēļ šajā gadījumā ir jāraugās, lai zāle netiktu noēsta par zemu, zem 10 cm (parazītu dēļ). Stiebrzālēm nograužot cerošanas mezglu, tiks būtiski traucēta to tālākā augšana. Ganīšanas intensitāte būs atkarīga no tā, cik daudz aitu ir saimniecībā un cik liels ir augļu dārzs. Skaidrs, ka ja saimniecībā ir tikai 10 aitas un ir 10 ha augļu dārzs, tad augļu dārza noganīšana visā platībā nebūs iespējama.

Paskatīsimies uz dažiem piemēriem. Latvijā esmu redzējis, ka aitas ganās nobriedušā, vecu ābeļu dārzā. Ābeļu stumbrus sedz stingra miza, to ir grūti mehāniski ievainot. Zem tādām ābelēm aitas var ganīties brīvi. Šajā gadījumā aitu skaits salīdzinājumā pret ābeļu skaitu bija krietni lielāks, jo bija arī citas ganības. Aitas varēja brīvi migrēt starp ganīšanas platībām. Zāle zem ābelēm bija regulāri apganīta vajadzīgajā augstumā. Diemžēl šīs situācijas vājais punkts ir aitu parazīti. Ja grib dabiskā veidā aitas pasargāt no tiem, tad tās vienā vietā var ganīties tikai vienu, maksimums līdz trīs dienām un atpakaļ varēs atgriezties tikai pēc 45–60 dienām (saulainā laikā būs īsākais laiks). Tādā veidā dezinficē platību. Tomēr šajā gadījumā bez appļaušanas neiztikt. Pārlikt elektrisko ganu uz jaunu ganīšanas porciju vēlams tad, kad zāle ir pilnībā apžuvusi, jo tad parazīti vairs nevar pielipt pie aitu kājām, bet mitrā zālē var. Citā situācijā ganīšanas laukums būtu jāierobežo, ja paliek nenoēsta zāle, vai, ja zāli noēstu pārāk zemu, būtu jāpalielina ganāmā platība. Jaunākām ābelēm ir jānodrošina vai nu individuālā aizsardzība vai jāvelk ap tām ir elektriskais gans. Tādu variantu redzēju Zviedrijā, kur elektriskais gans tika novilkts ap ābeļu rindu un otrs ierobežoja pārējo zālāja platību.

Ideāls ir variants, ja citu sugu mājlopu ganīšanu augļu dārzā var apvienot ar vistām. Vistas izēdīs visu tos parazītus, kas izšķilsies no dažādām lidojošām mušām. Tām tie būs laba proteīna barība.

No visa iepriekš teiktā izriet, ka ar noteiktu dzīvnieku skaitu varēs darboties daļā augļu dārza, bet ne visā. Tas ir jāpatur prātā, lai parūpētos par dzīvnieku labturību. Lai uzlabotu dzīvnieku veselību, var izmantot iespēju, ka augļu dārzā rindstarpās zālāju maisījumiem pievieno ārstniecības augu sēklas, kuras saudzīgi dabā ievāc paši un piesēj agri pavasarī, vai divgadīgos augus var izsēt arī vasaras otrā pusē – jūlijā, augustā. Var ievākt sekojošu augu sēklas: asinszāle, baldriāni, čemuru augstiņš, dadži, gaiļpieši, kalmes, nātres, raspodiņi, pelašķi, vīgriezes. Katrā ziņā par attiecīgo mājdzīvnieku pasargāšanu no parazītiem vajag drošības pēc konsultēties ar lopkopības konsultantiem vai veterinārārstu, protams, kā galējais līdzeklis paliek pretparazītu zāles. Dabas augi arī ir ar lielām iespējām, tik to izmantošanai ir vajadzīgas zināšanas.

Cūku iespējas dārzkopībā

Atkal distancēsimies no ierobežojumiem, kas attiecas uz cūkām. Manis redzētais ārzemēs apgāž ierobežojumus, kas pie mums tiek attiecināti uz cūkām. Skumji, ka mūsu ierēdniecības strādā pēc principa – vieglāka dzīve sev, maksimāli apgrūtināta saimniekiem. Tas nav tālredzīgi.

Izrādās, ka cūkas dzīves paradumi ir ļoti izdevīgi zemniekam. Tas viss sakņojas tās ieradumos un iespējā patērēt dažādu barību savā “ēdienkartē”. Pirmkārt, noderīga ir cūkas dabiskā vēlme rakt. Ja cūkām ir iespēja novāktā dārzeņu laukā/sakņu dārzā to darīt, tās veiks šo nodarbi ļoti labprāt. Tas nozīmē, ka mums ir bezmaksas rakšanas mašīna, bez degvielas patēriņa. Rakšana tā ir daļa no cūku labturības. Cūkas ir visēdājs, tādēļ visu, kas potenciāli var būt apēdams, arī apēdīs. Tagad padomāsim no saimnieka viedokļa dārzkopībā, kas ir tās lielākās problēmas un kas sagādā vislielākās galvassāpes. Kādi kaitēkļu kāpuri atrodas augsnē. Ļoti daudzi – tie ir maijvaboļu, pūcīšu, sprakšķu kāpuri, zemesvēži. Protams, trāpīsies arī kāda slieka, skrejvabole, bez tā neiztikt. Tagad iedomājieties, cik daudz raižu šie kaitēkļi rada, cik daudz ražas tie var sabojāt, bet cūkai atšķirībā no cilvēka kukaiņu proteīns nav kaitīgs un tā ir delikatese. Vēl viena liela problēma dārzkopjiem ir daudzgadīgās nezāles, sevišķi bioloģiskajā lauksaimniecībā pat ļoti zinošiem dārzkopjiem tās var sagādāt problēmas. Saraksts sanāk garš – ložņu vārpata, tīruma usne, tīruma un dārza mīkstpiene, podagras gārsa, tīruma tītenis un tīruma kosa, tīruma mētra. Tām visām ir bagātīga un galvenais sulīga sakņu sistēma ar lielu masu, kur uzkrājas barības vielas. Cūkām tā ir delikatese, tām ir ļoti laba oža, tādēļ visas šīs saknes tās atrod perfekti, turklāt dara to ar apskaužamu entuziasmu un uzcītību. Kā mums saimnieks Zviedrijā stāstīja, tad kviešu spēkbarībai tās pieskaras tikai dažas reizes dienā. Pārējā laikā tik rok un attīra augsni. Cik ilgā laikā cūkas spēj platību atbrīvot no kaitēkļiem un daudzgadīgajām nezālēm, būs atkarīgs no tā, cik daudz to ir un cik cūku tur ganās. Augot pieredzei, ar laiku varēs pateikt arvien precīzāk, cik ilgā laikā lauks būs tīrs. Rezultātā cūkas laimīgas, saimnieks iegūst diētisku gaļu, turklāt bez neviena tiešā veida izlietotā degvielas litra, un arī ir laimīgs. Pēc attiecīgām nezāļu apkarošanas metodēm var sarēķināt, cik finanšu cūkas jums būs ietaupījušas. Gudra saimniekošana var būt gan izdevīga, gan efektīva.

Nākamais, kur cūkas tiek izmantotas šajā bioloģiskajā saimniecībā, ir augļu dārzs. Cūkas tur tiek ielaistas rudenī pēc ražas novākšanas. Ir vairāki apsvērumi, kādēļ tieši tad to ir izdevīgi darīt. Līdzīgi kā tīrumā, sezonas laikā daudzgadīgās nezāles šur tur jau būs saaugušas, arī kādas mazās sēklu nezāles. Visi apdobes zonā iekūņojušies kaitēkļi būs cūkām delikatese. Otrs aspekts ir ražas atlikumi – tie ir nestandarta āboli – zaļie, sīkie, iebojātie. Cūkas tos nesmādēs, bet ar lielu apetīti notiesās. Rezultātā augļu dārzā tiek veikts ļoti nopietns fitosanitārais pasākums, kas samazina kā slimību, tā kaitēkļu izplatību. Mazāka mēroga pasākums ar cūkām, kas ir zināms, ticis izmantots arī Latvijā dārzeņu un kartupeļu audzēšanas platībās. Izvietojot divas cūkas uz lauka, nodrošinot tām labus apstākļus – salmu ruļļu nojumi, tai apkārt ar elektrisko ganu ierobežotā teritorijā cūkas sekmīgi likvidēja visas daudzgadīgo nezāļu saknes un pēc tam arī uz lauka palikušās rāceņu nestandarta saknes. Efekts bija skaidri redzams, arī nākamajā gadā.

Cūkas, protams, laukus atbrīvojot no daudzgadīgo nezāļu saknēm un kaitēkļiem, tos arī samēslo.

Dārzkopjiem, kuri tikai plāno ierīkot savu dārzu apjomā līdz hektāram, maksimums diviem, cūku izmantošana augsnes sagatavošanā ir ļoti labs risinājums. Īpaši tajos gadījumos, ja nav atbilstošas tehnikas. Tikai cūkām vajag nojumi un salmus, kur tām sausumā gulēt. Elektriskais gans arī nepieciešams. Vajadzētu šādu “ganīšanu” sākt no pavasara, pamazām virzoties platībā uz priekšu. Jau attīrītajā platībā var vēl papildus ielaist vistas. Var sēt zaļmēslojuma maisījumus, tā augsni ielabojot vēl vairāk. Ielabotās platības lielums būs atkarīgs no cūku skaita un augsnes stāvokļa, cik un ar kādiem kaitīgiem organismiem tā ir piesārņota. Ja tās ir divas cūkas, tad sezonā var cerēt attīrīt un sagatavot platību ap pushektāru, ja paveiksies – varbūt nedaudz vairāk.

Liellopu ganīšana nav populāra

Liellopu ganīšana augļu dārzos nav populāra, bet zinu, ka viena saimniecība Latvijā to ir darījusi, un pavisam jaunā augļu dārzā, novelkot elektrisko ganu. Savukārt citā saimniecībā nobarojamo liellopu ganīšana jaunu valriekstu dārzā notika savādāk. Tur tika veikta individuālā kociņu aizsardzība, izmantojot gofrētās plastmasas caurules.

Kā saprotiet, tad šīs nav vienīgās mājlopu izmantošanas iespējas, ir vēl daudzas citas, bet tās tiešā veidā neattieksies uz dārzkopību.

Rezumējot – iespējas, ko mājdzīvnieki var sniegt dārzkopjiem, ir sekojošas:

* Sagatavot lauka platību augļu dārza stādīšanai vai dārzeņu audzēšanai.

* Ietaupīt dārzkopja laiku un resursus (degviela).

* Var atbrīvoties no ļoti daudziem kaitēkļiem un daudzgadīgajām nezālēm.

* Izaudzēt kvalitatīvu dārzkopības produkciju.

* Nestandarta augļi un dārzeņi ir vērtīgs mājlopu barības papildinājums.

* Zāles noganīšana.

* Bioloģiskās daudzveidības veicināšana un citas nozīmīgas lietas.

Materiālu sagatavoja: