Latvija godam pārstāvēta Berlīnes „Zaļajā nedēļā”

ES prezidentējošās valsts cienīgs iznāciens – tā vērtējama Latvijas dalība šāgada pasaulē lielākajā lauksaimniecības, pārtikas un dārzkopības izstādē – gadatirgū „Zaļā nedēļa” Berlīnē.

Jo īpaši uzteicams šis iznāciens tādēļ, ka Latvijai šogad tika uzticēts būt par izstādes partnervalsti. Tas nozīmē – Latvija gādā ne tikai par pienācīgu izstādes atklāšanu un citiem pasākumiem, bet tās stendam ierādīta arī goda vieta vienā no 26 izstāžu hallēm.

Augstu amatpersonu uzmanības lokā

Latvija bija labi pamanāma, sajūtama un izgaršojama izstādes kompleksa 8. hallē, no kuras aizņēma mazliet mazāk par pusi, bet kopā ar Lietuvu un Igauniju – krietni vairāk par pusi laukuma, veidojot vienotu Baltijas valstu lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumu piedāvājumu. Latvijas sauklis izstādē „Nimm dir die Zeit” jeb „Baudi laiku nesteidzoties” kļuva par visas izstādes reklāmas saukli. Plakāti ar to un uzrakstu „Lettland” bija redzami ne tikai pie galvenās ziemeļu puses ieejas izstādē, bet caurvija teju visas halles. Šis sauklis ar Latvijas vārdu rotāja teju katru informatīvo materiālu, ko izstādes rīkotāji dalīja apmeklētājiem, medijiem un politiķiem, tas bija pat uz VIP personu un mediju caurlaidēm, kas bija iestiprinātas lentītēs Latvijas karoga krāsās.

Taču viss sakās ar izstādes atklāšanas pasākumu 15. janvāra vakarā pie izstāžu kompleksa nesen uzceltajā „City Cube Berlin” jeb „Berlīnes pilsētas kubā”, kā nodēvētas jaunās kongresu norises telpas. Ikvienam no vairāk nekā 3500 atklāšanas pasākuma dalībniekiem Latvijas sajūtu veiksmīgi radīja folkgrupa „Latvian etno band”, tautas deju ansamblis „Daiļrade” un video filmiņu par Latvijas lauksaimniecību un dabu kopsalikums. Bez gaudenuma un gurduma. Ar sparu un prieku. Noskaņas radīšanai nekaitēja pat amatpersonu runas, kas ik pa brīdim pārtrauca producentes Mirdzas Zīveres izveidoto un aktiera Gundara Āboliņa veiksmīgi perfektā vācu valodā vadīto pasākumu. Jāteic, ka pirmo reizi izstādes vēsturē atklāšanas pasākumu apmeklēja valsts augstākā amatpersona – Vācijas kanclere Angela Merkele. Visticamāk tādēļ, ka to bija pagodinājis arī ES prezidējošās valsts Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Protams, klāt bija arī ES lauksaimniecības komisārs Fils Hogans, Vācijas lauksaimniecības ministrs Kristians Šmits, Berlīnes birģermeistars Mihaels Millers un vēl vismaz 70 ministru, ministru vietnieku un citu augstu amatpersonu.

Latvijai – daudzveidīgs piedāvājums

Taču ne par amatpersonām šis stāsts. Stāsts ir par lauksaimniecību un pārtiku, kam par godu reizi gadā Eiropas lielākajā patērētāju tirgū – Vācijā – tiek rīkota izstāde – gadatirgus. Šī bija jau 80. izstādes reize, taču tieši šogad pārsniegti aizņemto izstāžu laukuma kvadrātmetru un dalībnieku rekordi – kopā 1658 dalībnieki no 68 valstīm ar saviem stendiem aizņēma 130 tūkstošus kvadrātmetru laukumu.

Kam tad vācieši pievērsa uzmanību Latvijas stendā, un vai tiešām Latvijas precei ir iespēja izlauzties bagātākajā Eiropas pārtikas tirgū? Mediju pārstāvjiem izstādes rīkotāji ieteica pievērst uzmanību, pirmkārt, Latvijas maizei. Galvenokārt rudzu maizei, ko gatavo ne tikai no tīriem rudzu miltiem, bet arī ar dažādiem augļiem, riekstiem, burkāniem, sēklām. Nākamais – alus. Tas Latvijā esot tikpat daudzveidīgs kā maize – tumšs, gaišs, stiprāks un vājāks, ir pat ledus alus. Trešā lieta – medus. Gan tīrā veidā, gan ar piedevām – riekstiem, dzērvenēm, ziedputekšņiem un pat ķiplokiem. Tikai pēc medus tiek ieteikts siers, kam atkal ir neskaitāmas variācijas – ar ķiplokiem, sēklām, tomātiem u.t.t. No govs un kazas piena. 

Runājot par gaļas piedāvājumu, izstādes rīkotāji, stāstot par Latviju, mazliet saputrojušies. Ir, protams, Latvijā kā mežiem bagātā valstī atrodama ne tikai mājlopu, bet arī mežacūku, briežu, aļņu un pat strausu gaļa. Pa mazai kripatai to varēja baudīt arī Latvijas stendā. Taču faktu lapā minētais, ka „Latvija ir tipiska gaļas ražotāja” un „pašpatēriņa nodrošinājums ir 140%, kamēr Vācijā tikai 119%”, tomēr ir krietns pārspīlējums. Zināms, ka gaļa ir tieši tas produkts, ko salīdzinājumā ar graudiem un pienu ne tuvu nesaražojam tik, cik valstī kopā apēdam.

Tas, ar ko patiesi Latvijai izdevās stenda apmeklētājus patīkami pārsteigt, bija saldumi. Liela daļa vācu patērētāju aizvien skrupulozāk skatās, kas ir „lācītim vēderā”, jeb ēdiena, jo īpaši bērniem dodamo saldumu, sastāvā. Tad nu kā reiz mūsu marmelādes, žāvētie augļi, gotiņkonfektes un citi labumi vācu mammām un vecmammām bija pa prātam. Tāpat kā tēviem un vectēviem – latviešu alus. Taisnības labad gan jāsaka, ka viņiem pie sirds iet jebkurš tradicionāls labs alus, un mūsu „Užavas” un „Lido” alus par tādu tika atzīts.

Vai ar labumiem, kas tika piedāvāti vācu publikai izstādes laikā, ir cerība iekarot Vācijas tirgu? Diezin vai. Jāuzsver, ka „Zaļā nedēļa” ir gadatirgus Vācijas iedzīvotājiem un viens no tikšanās pasākumiem nozares politiķiem. Šis ir labs pasākums valsts tēla veidošanai un tūristu iekārdināšanai. Šis nav pasākums biznesam. Protams, te apgrozās arī lielveikalu ķēžu menedžeri, taču darījumu sarunas par iespējamām preču piegādēm tiek sāktas un attīstītas citās izstādēs, piemēram, Parīzes „SIAL” un Ķelnes „Anuga”.

Piedāvājums no visas pasaules

Pārlūkojot pārtikas tirgus konkurentu stendus pārējās izstāžu kompleksa hallēs, nākas secināt, ka publikas visvairāk iecienītie ir pašu Vācijas federālo zemju stendi, kas aizņem pusi no izstāžu laukuma. Protams, lielākā burzma un kņada ir tur, kur ir alus un muzikanti. Protams, arī tur, kur var izdevīgi iepirkties. Piemēram, – pārtikas izsolēs ar lejupejošu soli un klāt nākošām pārtikas produktu vienībām. Vinnē tas, kurš paspēj nosolīt lielāko pārtikas daudzumu par zemāko cenu.

Ierasta jautrība valda arī stendos, kur var degustēt vīnu, tiesa, par nosacīti simbolisku samaksu. Visnotaļ bagātīga izvēle ir pašu vāciešu vīna darītājiem, gan arī franču, Dienvidamerikas un citu valstu ražotājiem, ko, jāsaka, pārstāv lielākoties nevis paši ražotāji, bet gan viņu Vācijas dīleri.

Ierasti interesanti ir Itālijas, Šveices un citu Eiropas valstu stendi, kur var noprovēt gan neskaitāmus Šveices sieru veidus, gan slavenos „Grana Padano” sierus un Parmas šķiņķus. Un iegādāties tos. Labam sieram cena sākot no 15 eiro kg un uz augšu. Tāpat arī labam šķiņķim.

Izstādes apmeklētāji ar pieredzi jau „atkoduši”, kam ir vērts tērēt naudu „Zaļajā nedēļā”, kam ne. Ir vērts maksāt par pārbaudītām vērtībām – Itālijas cieto sieru un izcilajiem cepumiem, Spānijas šķiņķi, vācu alu un garšvielām, angļu tēju, Ungārijas paprikas pulveri u.t.t. Savukārt no turku saldumiem un tamlīdzīgiem našķiem, kam cenas un mērvienības attiecības nav īsti skaidras un redzamas pa gabalu, labāk izvairīties. Jo tirgotāji te ne vienmēr tikpat godīgi kā kārtīgā vācu veikalā – par pārsimts gramu vieglu saldumu paciņu, acis nepamirkšķinot, paprasīs pārdesmit eiro, kas būs krietni pārmaksāts. Jebkurā gadījumā – šī ir vieta gardēžiem, kam te iespējams atrast izcilus pārtikas paraugus teju no visas pasaules, taču ikdienai pārtika jāpērk veikalā.

Vieta politiskiem paziņojumiem

Lauksaimnieku un pārtikas ražotāju organizācijām, kā arī politiķiem Berlīnes  „Zaļā nedēļa” ir vieta, kur apmainīties viedokļiem un nākt klajā ar dažādiem paziņojumiem.

Ar zināmām cerībām gaidīju Eiropas piena padomes (European Milk board –  EMB) preses konferenci. Tā kā tirgus svārstību un Krievijas embargo dēļ iepirkuma cenu lejupslīde skārusi ne tikai Baltijas un Somijas piena tirgus, bet visas ES valstis, varēja cerēt uz interesantiem paziņojumiem no šīs radikālās organizācijas pārstāvju puses. Atgādināšu, ka EMB, kas apvieno lielākoties veco ES dalībvalstu piensaimniekus, ir tā, kas laiku pa laikam uzrīko skaļas un salīdzinoši agresīvas akcijas Briselē un citur.

Protams, EMB priekšsēdētājs Romualds Šābers atzina, ka situācija ir smaga – ES piena cenas esot robežās no 25 līdz 40 eiro centiem par kg, vidējā cena Vācijā – 31,5. Esot pat valstis, kur piena cena ir 21,5 eiro centi kg (ar to laikam domājot Baltijas valstis), un tas esot līmenis, kas sekmē piena nozares iznīcināšanu. Kā lai izdzīvo Eiropas piensaimnieks, kam ražošanas izmaksas ir vidēji 40 līdz 50 eiro centu uz piena kg. Situācija tirgū esot smaga, jo Krievijas embargo dēļ veco ES valstu tirgos ienākot lēti piena produkti no Polijas un citiem embargo visvairāk skartajiem reģioniem, un tas pastiprina spiedienu uz cenām veikalos un tālāk – piena cenām fermās.

Situācijas uzlabošanai EMB iesaka ieviest tirgus monitoringa sistēmu. Tas nav nekas jauns – par to jau šī organizācija runā vismaz trīs gadus. Tā paredz ieviest trīs līmeņa brīdināšanu, katrā no līmeņiem iedarbinot noteiktus piena tirgus atbalsta mehānismus, sākot no privātās uzglabāšanās līdz pat piemaksām pie cenas. EMB atzīst, ka sarunas par šādas sistēmas ieviešanu notiekot visos līmeņos, taču tai esot pretestība. Tādēļ runāšot vēl.

Uz jautājumu, kā vērtēt situāciju Baltijas valstīs, EMB viceprezidente no Nīderlandes Sieta van Keimpena skarbos vārdos piesauc Lietuvas piena pārstrādi, kas embargo izmantojot, lai mākslīgi samazinātu iepirkuma cenas uz zemnieku rēķina. Tas neesot pieļaujami. Taču Baltijas reģions, kā zināms, nav EMB interešu lokā, tādēļ šīs organizācijas pārstāvjiem vairāk rūp tās biedru labsajūta.

Tas, ka piena tirgus vismaz pagaidām nesagaidīs radikālus un efektīvus palīdzības pasākumus no ES, apstiprināja arī ES lauksaimniecības komisārs Fils Hogans. Preses konferencē viņš norādīja – piena tirgus piedzīvo tikai kārtējās svārstības un situāciju nevar uzskatīt par ārkārtēju. Gan preses konferencē, gan pārējās publiskajās uzstāšanās reizēs gan komisārs, gan Vācijas lauksaimniecības ministrs Kristians Šmits lika skaidri saprast – ES piena un gaļas ražotājiem ir jāmeklē jauni tirgi, Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai šo procesu sekmētu. Tādējādi politiskajā līmenī, neskatoties, piemēram, uz Polijas aicinājumiem sākt sarunas ar Krieviju par embargo mazināšanu, dots skaidrs mājiens – Krievijas tirgus ir jāaizmirst.

Iveta Tomsone, LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja

Foto: Iveta Tomsone, „Messe Berlin”, Zemkopības ministrija

UZZIŅA

Berlīnes „Zaļās nedēļas” organizēšanā piedalījās:

• Riharda Krastiņa vadītais nodibinājums: „Fonds Latvijas lauksaimniecības attīstībai”
• Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs
• Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts
• Latvijas Republikas Zemkopības ministrija

Latvijas stendā piedalījās 106 Latvijas uzņēmumi:

AS "Brīvais Vilnis", SIA "Gamma-A", SIA "Karavela", SIA "Kurzeme GB", SIA "Līcis-93", SIA "Rānda", SIA "Sabiedrība IMS", SIA "Unda", AS "Ventspils zivju kombināts", SIA "Zilā Lagūna", SIA "Abavas dārzi", SIA "Antek", SIA "Dienvidi plus", SIA "Dimdiņi", SIA "EVI&JO", SIA "Itaka Stendes", ZS "Jāņkalni", ZS "Jaun-Ieviņas", ZS "Jaun-vītiņi", LPKS "Kuldīgas labumi", SIA "Kurzemnieku Ražojumi", IU "Liepa", SIA "Lūšu Drava", SIA "Mandor Rīga", SIA "Meduspils", SIA "Mežrozītes", ZS "Ragāres", SIA "Rāmkalni Nordeco", IU "Rianna", Sandris Akmans, SIA "Siguldas minerālūdens", SIA "Skrīveru saldumi", IK "Snigol", SIA "Sortus", SIA "Sula", SIA "Sviesta karamele", ZS "Vecmuižnieki", SIA "Very Berry", SIA "Vīndarītava", AS "Air Baltic Corporation", ZS "Kurmīši", IK "Ķeipenieši", AS "Laima", AS "Latvijas Balzams", Latvijas Banka, VAS "Latvijas Pasts", Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs", SIA "Domiņas prāta spēles", SIA "Eco Toys", SIA "Eko Lignum", AS "Latvijas Finieris", Latvijas kokrūpniecības federācija, AS "Latvijas Valsts Meži", SIA "MGS Factory", SIA "MiniNovus", SIA "Straubek Furniture", AS "Agrofirma Tērvete", SIA "Alias products", SIA "Alus Nams", SIA "Antaris" konditorejas fabrika "MORA", SIA "Saldus gaļas kombināts", SIA "Bakerstreet", SIA "Baltic Wild", SIA "Balttur-R", AS "Balvu maiznieks", SIA "Bauskas alus", IK "Caprine", AS "Cesvaines piens", SIA "Dona", SIA "Felici", SIA "Iecavnieks&Co", SIA "Ilgezeem", AS "Jaunpils pienotava", SIA "JoLive", SIA "Lāči", SIA "Latvijas Piens", AS "Lazdonas piensaimnieks", AS "Lido", AS "Limbažu siers", SIA "Maiznīca Flora", SIA "Mālpils piensaimnieks", SIA "Marrybella", SIA "Matss", ZS "Muižgaļi", SIA "Perfecto", SIA "Piebalgas alus", AS "Putnu fabrika Ķekava", SIA "Rēzeknes gaļas kombināts", AS "Roga Agro", SIA "Rozīne", ZS "Saktas", SIA "Saldus pārtikas kombināts", SIA "SC Grand", SIA "Skrīveru Pārtikas Kombināts", AS "Smiltenes piens", LPKS "Straupe", SIA "Svētes maize", SIA "TopFood", SIA "Transhemp", AS "Tukuma piens", ZS "Vecsiljāņi", AS "Vidzemes maiznīca", SIA "Viga-Re", ZS "Virši", SIA "Zaksi", SIA "Latgales dārzeņu loģistika".