You are here
Piena kvotas – pēdējais brīdis pirms „ brīvlaišanas”
Divus mēnešus pirms piena kvotu sistēmas atcelšanas, kas gaidāma 1. aprīlī, Latvija tai piešķirto piena piegādes kvotu izpildījusi par 85,55%. Ja atlikušajā kvotu pastāvēšanas laikā izslaukumi būtiski neaugs, tad pastāv cerība uz kvotas pārsniegumu mazāk par prognozēto vienu procentu.
Lauksaimniecības Datu centra jaunākā informācija liecina, ka piena ražošanas kvotu 100% apmērā līdz februāra sākumam bija izpildījuši 1126 ražotāji no Latvijā reģistrētā 10 054 ražotāju kopskaita. Valsts rezervē pieejamais piena kvotas apjoms ir ļoti neliels – tikai 309,7 tonnas, kas atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumiem jāsadala 765 pieteikumu iesniedzējiem, kas pieprasījuši vairāk nekā 3000 tonnas. „Valsts rezervē pieejamais kvotas apjoms ir niecīgs, bet tas mums ir jāsadala visiem pieteikumu iesniedzējiem atbilstoši kvotu administrēšanas noteikumos ierakstītajai formulai,” saka Lauksaimniecības datu centra direktora vietniece Erna Galvanovska.
Saimniecību modernizācija, darbs pie ganāmpulku ģenētikas, labturības un ēdināšanas uzlabošanas noticis strauji, kā rezultātā piena kvotas izpilde jau pērn bija tuvu 100% izpildei. Ko darīt, lai šogad samazinātu iespējamo soda naudas apjomu, ja valsts kopēja kvota tiks pārsniegta? Uz pietiekami lielām papildu kvotām no valsts rezerves cerēt nav pamata. Jāatgādina, ka jau kopš 2009. gada kvotas no valsts rezerves LDC piešķir, balstoties uz kvotu administrēšanas noteikumos nostiprinātu matemātisku formulu. Vēl viena iespēja mazināt iespējamās soda nauda apjomu ir kvotas pirkšana. Ņemot vērā ļoti zemo piena iepirkuma cenu (februārī Latvijā vidēji 22,155 eiro centi kg), jebkādi papildu izdevumi, jo īpaši par kvotas tonnu, kas vērtību zaudēs jau 1. aprīlī, ir ļoti nepatīkami.
Latvijas Lauku konsultāciju uz izglītības centra Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere: „Aicinu saimniecības, kas kvotas nav pirkušas un saprot, ka šogad visu apjomu neizpildīs, neizmantot šo brīdi, lai pelnītu, bet par simbolisku samaksu iznomāt vai pārdot brīvos kvotu apjomus tiem, kam tās nepieciešamas. Ja piena ražotāji lūdz atbalstu no valsts un ES, vai nevaram arī paši viens otram paiet solīti pretī un palīdzēt? Var jau teikt, ka „bizness ir bizness”, bet aicinām uz godīgu biznesu, ja reiz saņēmām kvotas no valsts par brīvu.”
Pēdējie kvotu sistēmas pastāvēšanas gadi Latvijai bijuši ražīgi. Pirms desmit gadiem, kad Latvija iestājās ES ar tobrīd tai piešķirto piegādes kvotas apjomu 631 tūkst. tonnu apjomā, Eiropas Komisijā neticēja, ka mūsu ražotāji jebkad spēs sasniegt šādu ražošanas apjomu. Šādai neticībai bija pamats – statistika, pēc kuras rēķināja valstij piešķiramās kvotas apjomu, rādīja, ka Latvijā vidējais izslaukumi no govs 2003. gadā bija nedaudz virs 4000 kg gadā un kopējais valstī saražotā piena apjoms knapi pārsniedza 400 tūkst. tonnu. Ilgās un sarežģītas sarunās ar Eiropas Komisijas ierēdņiem tolaik izdevās iegūt papildu apjomu tiešās tirdzniecības kvotai ap 200 tūkst. tonnu apmērā, ko turpmākajos gados Latvijas ražotāji pakāpeniski pārveidoja par piegādes kvotām, tās apjomu izaudzējot līdz pašreizējiem 767 tūkst. tonnu. Šobrīd reti kurš piemin tos speciālistus, kam pirms desmit gadiem izdevās no EK izkarot papildu piena kvotas apjomus, kaut statistika uzrādīja zemu ražošanas līmeni. Atgādināsim, ka datus statistikai sniedza piena pircēji un piena ražotāji.
Šobrīd atliek cerēt, ka piena ražotājiem izdosies nepārsniegt valstij kopumā piešķirto kvotas apjomu. Taču pat tad, ja pēdējo kvotas gadu izdosies pabeigt bez soda naudām, valsts, pārstrādes uzņēmumi un arī piena ražotāji nav pasargāti no iespējamajām ES iestāžu kontrolēm, kas var atnest arī nepatīkamu brīžus.
„ES kontrolējošās iestādes var pieprasīt pārbaudei dokumentāciju par katru konkrētu piena ražotāju un pārbaudīt, cik atbilstoši patiesībai ir dokumentos norādītie piena kvalitātes rādītāji,” skaidro E. Galvanovska. Tas nozīmē – ja pēdējā kvotas gadā LDC būs sniegta informācija, piemēram, par pārāk straujām tauku procenta izmaiņām, pastāv iespēja, ka EK šādu pienu uzskatīs nevis par pārstrādei nodotu svaigpienu, bet jau par pārstrādātu pienu.
Pienu ar tauku satura procentu, kas zemāks par 2%, var tikt uzsktīts par pārstrādātu produktu un šo apjomu var ieskaitīt tiešās tirdzniecības kvotā. Tas varētu radīt risku tiešās tirdzniecības kvotas pārpildei.
Informāciju sagatavoja:
Iveta Tomsone
LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja
Add new comment