Kā izvairīties no karstuma stresa govīm

Svaigs gaiss ir viens no galvenajiem govju veselības priekšnoteikumiem. Slaucamās govis pašas saražo ļoti daudz siltuma, tāpēc viskomfortablāk tās jūtas no -5 līdz +5⁰C. Temperatūrai paaugstinoties, govīm ir jāsāk sevi dzesēt. Atkarībā no gaisa mitruma karstuma stress govīm sākas, temperatūrai paaugstinoties virs +20 līdz +23⁰C. Šādā temperatūrā liellopi ir izsmēluši sava organisma spējas pašatdzesēties, un dzīvniekiem ir nepieciešama mūsu palīdzība.

Visvienkāršākās  metodes, lai mazinātu karstuma stresu dzīvniekiem, ir efektīva dzesēšana un izmaiņas barības devā. Vissvarīgāk tas ir augstražīgajām govīm. Ir vairāku darbību kopums, kas palīdz nepazemināt barības uzņemšanu un izslaukumus govīm karstuma stresa laikā:

1. Govis jāpasargā no tiešajiem saules stariem;
2. Dzīvnieki ir jādzesē ar ventilatoru palīdzību un jāapsmidzina ar ūdeni;
3. Govju barošanu (barības izdalīšanu) pārkārto uz vēsāko diennakts laiku, kad govis jūtas salīdzinoši komfortablāk.  60–70% no kopējās barības izēdina laikā no plkst. 21.00– 8.00;
4. Palielina barošanas reižu skaitu, lai nodrošinātu lielāku barības apēdamību un svaigāku barību;
5. Jāizbaro vislabākās kvalitātes rupjā lopbarība;
6. Nepārtraukti jānodrošina tīrs, svaigs ūdens;
7. Jāpārrēķina barības devas ar atbilstošu proteīna, enerģijas, minerālvielu un vitamīnu daudzumu, ņemot vērā samazināto sausnas uzņemšanas spēju. Barības devā papildus  jāiekļauj augu tauki vai eļļas augu sēklas.

Pārrēķinot barības devas, ir jāseko līdzi aizsargātā un šķīstošā proteīna attiecībām (īpaši augstražīgajām govīm). Šķīstošajam proteīnam nevajadzētu būt vairāk par 65% no kopproteīna, tāpēc barības devā labāk iederētos sojas spraukumi, karsētie rapšu rauši, lopbarības pupas. Barībā ir jāpaaugstina kālija (K) līmenis līdz 1,3–1,5% barības sausnā, nātrijs (Na) – 0,4–0,6%, magnijs (Mg) – 0,35%.

Karstā laikā govīm automātiski samazinās sausnas uzņemšana. Tas rada nepietiekamu rupjās lopbarības uzņemšanu, kam var sekot acidoze un pazemināts tauku procents pienā. Tieši tāpēc ieteikums  šajā periodā ir izbarot viskvalitatīvāko rupjo lopbarību, jo tad ar mazāku daudzumu var nodrošināt nepieciešamās barības vielas. Lai vai kā, bet barības devā kokšķiedrai ir jābūt pietiekoši – ADF ne zemāk par 18–19% un NDF – 25– 28%.  Ja govīm samazinās sausnas uzņemšana, tad barības devai ir jākļūst koncentrētākai, jo vajadzība, piemēram, pēc kopējās uzņemtās enerģijas laktācijai nemainās, bet enerģija ķermeņa dzesēšanai pat palielinās.  Nākamais piemērs parāda barības vielu vajadzību izmaiņas, sausnas uzņemšanas spējai samazinoties par 20%.

Biežāk lietotie paņēmieni barības devu sabalansēšanai ir augstas kvalitātes rupjā lopbarība, graudu daudzuma palielināšana barības devā un augu tauku iekļaušana barības devā. Kopējais tauku daudzums gan nedrīkst pārsniegt 7%.

Papildpiedevu un bufervielu (dzīvais raugs, soda) pievienošana var pasargāt no tauku procenta samazināšanās pienā un uzlabot sausnas uzņemšanas spēju.

Jāatceras, ka karstajā laikā, kad govis jau tāpat ir stresā, būtiskas izmaiņas barības devā ir jāpārrunā ar savu konsultantu, jo drastiskas izmaiņas barībā var novest pie rezultātu pasliktināšanās nevis uzlabošanās.

Runājot par ūdeni, ļoti svarīgi ir nodrošināt brīvu pieejamību ūdenim. Ieteicama ir 1 dzirdne uz 15–20 dzīvniekiem vai vismaz 2 dzirdnes uz grupu. Dzirdnēs nedrīkst būt sastāvējies ūdens, tāpēc dzirdnes šajā laikā ir jātīra katru dienu.

Jāatceras, ka govis pašas atradīs visvēsāko vietu, tāpēc, lai paaugstinātu barības uzņemšanu, barībai un ūdenim ir jāatrodas visvēsākajā vietā.

Svarīgi ir nodrošināt gaisa kustību, vai nu izvietojot papildu ventilatorus vai maksimāli atverot kūts sienas. Govis laižot ganībās,  ir jānodrošina ēna. Tās nodrošināšanai var izmantot dabas resursus –  kokus, krūmus vai arī uzkonstruēt vieglas nojumes (koka vai metāla konstrukcijas) ar brezenta pārliekamiem jumtiem. Nojumes vēlamais augstums ir 3,5 m un laukums uz vienu govi minimāli 2,3 m² (vislabāk 4,6 m²).

Karstuma stresa ietekme uz reproduktīvo sistēmu

Karstuma stresa ietekmē saīsinās meklēšanās ilgums un mazinās meklēšanās intensitāte. Šajā periodā lielākoties notiek klusās meklēšanās vai vispār nenotiek meklēšanās.

LH (luteīnhormona) izdalīšanās

Govīm karstuma stresa apstākļos novērojams būtiski samazināts LH izdalīšanās biežums un daudzums (koncentrācijas svārstību frekvence un amplitūda).

Tāpēc augstas apkārtējās gaisa temperatūras:

1.     Dominantais folikuls attīstās pie zema LH līmeņa.

2.     Tas samazina estradiola sekrēciju (folikulos).

3.     Meklēšanās pazīmes izteiktas vājāk un auglība ir sliktāka.
(Rensis et al., 2003).

LH svārstību frekvences un amplitūdas samazināšanās sekas ir:

1.     Folikula pārāk ilga dominēšana.

2.     Aizkavēta ovulācija.

3.     Persistenta dominantā folikula veidošanās.

4.     Ievērojami sliktāka oocīta kvalitāte un samazināta grūsnības veidošanās iespēja.
(Diskin et al., 2002; Bridges et al., 2005).          

Karstuma stress negatīvi ietekmē:

1.     Endokrīno vidi un folikulu attīstības struktūru;

2.     Embrija kvalitāti un attīstību.

Kā jau iepriekš minēts, karstuma stresa apstākļos govīm samazinās sausnas uzņemšana. Tas savukārt sēklojamām govīm pagarina negatīvās enerģijas bilances periodu un negatīvi ietekmē insulīna un glikozes koncentrāciju asinīs ( Jonsson et al, 1997, Ronchi et al, 2001). Rezultātā novērojama:

1.     Vāja folikulu attīstība;

2.     Neizteikta meklēšanās;

3.     Zemas kvalitātes oocīti. 

Silvija Dreijere,

LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja