“Agritechnica”– lielākā lauksaimniecības tehnikas izstāde pasaulē

Kā katru otro gadu, arī šogad laika posmā no 9. līdz 14. novembrim Vācijas pilsētā Hannoverē notika Vācijas Lauksaimniecības sabiedrības rīkotā lauksaimniecības tehnikas un aprīkojuma izstāde “Agritechnica 2015”.

Izstādē bija gan rekordliels dalībnieku, gan arī apmeklētāju skaits. Apskatīties uz 2907 dalībnieku piedāvājumu bija atbraukuši aptuveni 450 tūkstoši apmeklētāju. Izstāde ar savām 22 hallēm bija patiešām milzīga.

Viena no galvenajām izstādes pamattēmām ir palikusi nemainīga – kā pabarot pasauli? Lielākoties tiek runāts par ražošanas intensifikāciju – lielākas mašīnas, lielāka kultūraugu ražība utt. Ir gan arī tādi, kas iebilst, ka jau sen dzīvojam pāri savām iespējām, un resursi jāizmanto maksimāli efektīvi. Tomēr viedoklis par to, ka vēl joprojām intensīvi jākāpina ražība, duras cauri visai izstādes atmosfērai kā adata no siena maisa. Staigājot pa stendiem, šķiet, mēs esam pilnīgi aptrakuši ar aizvien lielākas tehnikas ražošanu – tā dominē pilnīgi visur (17 korpusu arkls...). Neiedomājams metāla apjoms, kas pārvērsts par lauksaimniecības mašīnām. Un visa šī tehnika ir arī jāvelk. Tam nepieciešami aizvien lielāki traktori. Arī to ražošanai – vairāk resursu. Bet kā vārdā? Lai lieku reizi apgrozītu un uzirdinātu augsni. Bet vai tas patiešām ir vajadzīgs, vai mums ir izdevīgi katru gadu sagraut augsnes dabīgo struktūru, un tad to atkal mēģināt atjaunot, izmantojot dažādus augsnes apstrādes agregātus lielākas ražas dēļ?

Ražotāji saka, ka tiešā sēja Eiropā nav piemērota un tai nav perspektīvas, tāpēc arī tāda tehnika faktiski nav pieprasīta un Eiropas tirgū ļoti minimāli pārstāvēta. Visā izstādē bija četras (!) vidējās klases tiešās sējas sējmašīnas (divas no Somijas) un kādas četras megaizmēra mašīnas. Viss pārējais tehnikas klāsts ir orientēts uz intensīvāku vai mazāk intensīvu augsnes apstrādi. Vai tas ir ilgtspējīgi un taupa resursus? Pārliecības par to, šķiet, nav pat ražotājiem, jo no tribīnes, paralēli visam, tiek teikts, ka mums jāstrādā maksimāli efektīvi, un saudzējot vidi. Tā arī palika lielākā vismaz man nesaprotamākā izstādes mīkla.

Saistībā ar smidzināšanu izstādē gandrīz katra sprauslu ražotājfirma prezentēja savu izgudrojumu – sprauslu, kas paredzēta lieliem darba ātrumiem (14 km/h). Tāpat jaunums ir arī sprauslas, kas saglabā faktiski nemainīgu izsmidzināto pilieniņu izmēru, arī mainot spiedienu. Tomēr stieņa horizontālo svārstību slāpēšana pagaidām ir joprojām patērētājam nepieejama, bet, strādājot ar šiem lielajiem darba ātrumiem, tieši tā rada lielākās neprecizitātes izsmidzināšanas vienmērīguma nodrošināšanā. Līdz ar to atrisināta ir tikai daļa problēmas, un jautājums par smidzinātāja izmēra atbilstību apsmidzināmajai platībai paliek aktuāls vismaz līdz nākamajai izstādei.

Par spīti tam, ka tehnikas ražošanas un pārdošanas apjomos novērojama lejupslīde jau kopš 2013. gada, precīzā lauksaimniecība un procesu automatizācija ienāk tirgū aizvien plašāk. “Agritechnica 2013” šai tēmai bija veltīta vien puse no halles, šajā izstādē – trīs pilnas. Ar to jārēķinās.

Izstādes laikā bija iespēja iepazīties ar jaunākajām tendencēm lauksaimniecības tehnikas ražošanas un izmantošanas jomā, kā arī lauku uzņēmēju apmācības sistēmu Vācijā. Iegūtās atziņas pilnīgi noteikti papildinās esošo pieredzi un palīdzēs ikdienas darbu veikšanā. Noderīgākā no atziņām ir tā, ka lauksaimnieciskajam ražošanas procesam jau tuvākajā laikā ir jāmainās ar akcentu uz augsnes apstrādes minimalizāciju un resursu taupīšanu. Savukārt profesionālu speciālistu apmācības pamatnosacījums ir praktiska apmācība augstas klases speciālistu vadībā.

Jānis Kažotnieks, LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs

Foto: Jānis Kažotnieks