Zālāju kaļķošanas nepieciešamība

Situācija piena nozarē joprojām ir smaga. Gatavojoties jaunajai sezonai, saimniecības meklē jaunas iespējas, kā veiksmīgāk pārdzīvot krīzi. Daudzām saimniecībām trūkst apgrozāmo līdzekļu, tāpēc tiek ekonomēts uz zālāju rēķina, – tie netiek mēsloti, kopti un atjaunoti, netiek pievērsta uzmanība augsnes reakcijai (pH) un barības vielu nodrošinājumam augsnē.

Zālājos sastopamo augu attieksme pret augsnes reakciju ir atšķirīga. Vairums vērtīgo stiebrzāļu: timotiņš, pļavas auzene, ganību airene, pļavas skarene un citas labi padodas, ja augsnes pH_KCl nav zemāks par 5,5. Tauriņzieži: bastardāboliņš, vanagnadziņi arī aug šādā augsnē, bet sarkanais āboliņš un lucerna ir prasīgāki, tie labi jutīsies tikai tad, ja pH_KCl būs lielāks par 6,0. Toties lielākā daļa mazvērtīgo sugu: ciņu smilga, vilkakūla, parastā smilga labi aug un attīstās arī skābās augsnēs, kur pH _KCl ir zemāks par 5,0. Tādējādi, vērojot zelmeņa botānisko sastāvu, var pārliecināties, ka augsnes reakcija ir skāba. Augsnes skābums ir arī galvenais zelmeņu novecošanās iemesls. Palielināts skābums traucē augu barošanās, fotosintēzes un citus fizioloģiski svarīgus procesus, krietni samazina augsnē iestrādāto minerālmēslu un organisko mēslu izmantošanas iespējas, traucē augsnes bioloģisko procesu, īpaši gumiņbaktēriju darbību, pasliktina augsnes agroķīmiskās īpašības. Tādēļ īpaša uzmanība jāvelta kaļķošanai, jo tas ir ieguldījums ilgtermiņā.

Valsts augu aizsardzības dienesta jaunākie augsnes kvalitātes novērojumu dati liecina, ka valstī 53,5 % augšņu nepieciešams kaļķot, un šādu augšņu īpatsvars palielinās.

Lai analizētu un novērtētu barības vielu pieejamību augiem atkarībā no saimniecības zālāju lauku agroķīmiskajām īpašībām, tika ierīkots demonstrējums, kura laikā veiktas augsnes agroķīmiskās analīzes un augu lapu analīzes pirms kaļķošanas un pēc kaļķošanas, veiktas iegūtas lopbarības kvalitātes analīzes un ražības uzskaite pirms kaļķošanas un pēc kaļķošanas. Demonstrējums tika veikts LLKC Lopkopības kompetenču centra Valsts Lauku tīkla aktivitātes “Ilgtspējīgas lauksaimniecības ražošanas pilotprojekta īstenošana” ietvaros Viesītes novada Saukas pagasta zemnieku saimniecībā „Lejas Palsāni”. Demonstrējuma laukā zālājs sēts 2011. gada pavasarī, sējot zālāju sēklu maisījumu NASING SPEŠL 26 kg/ha kopā ar hibrīdo aireni 5 kg un virsaugu viengadīgo aireni 12 kg/ha.

NASING SPEŠL sastāvs:

Baltais āboliņš ’Daile’ – 8%, sarkanais āboliņš ‘Dižstende’ – 20%, sarkanā auzene ‘Vaive’ – 8%, timotiņš ‘Jumis’ – 24%, pļavas skarene ‘Balin’ – 8%, pļavas auzene ‘Arita’ – 32%.

Kopējā lauka platība – 18,0 ha. Pēc 2013. gadā veiktās agroķīmiskās izpētes datiem bija zināms, ka pusei lauka augsnes pH reakcija ir skāba līdz vidēji skāba, otrai pusei  – vāji skāba līdz normāla. Visā laukā smilšmāla augsne, organiskās vielas saturs 1,9 –2,7.

2014. gadā tika noteikta zālāju zelmeņu potenciālās produktivitātes saglabāšanās dažāda skābuma pakāpes augsnēs, iegūtās skābbarības kvalitāte, barības elementu saturs augsnē un lapās pirms un pēc kaļķošanas, kā arī veikta augsnes kaļķošana lauka daļā ar zemāku augsnes pH reakciju, nekā nepieciešams zālājiem.

2015. gadā pirms pirmā pļāvuma noteikts barības elementu saturs augsnē un augu lapās kaļķotajā daļā. Pēc pirmā un otrā pļāvuma analizēta zālāju ražība un iegūtās skābbarības kvalitāte zālājos, kas auguši kaļķotajā daļā.

Demonstrējums tika uzsākts 2014. gada pavasarī – pēc nelabvēlīgajiem ziemošanas apstākļiem, kad daudzās vietās Latvijā, iestājoties salam bezsniega apstākļos un valdot spēcīgam vējam, neizturēja liela daļa ziemāju. Zālājos ļoti cieta prasīgākās tauriņziežu un stiebrzāļu sugas. Demonstrējuma laukā ar dažādām augsnes pH reakcijām 2014. gada pavasarī, kas zālājam bija trešais izmantošanas gads, zelmenis neizskatījās iepriecinoši, – tas nīkuļoja, tauriņziežu zālājā bija ļoti maz, īpaši slikti izskatījās lauka daļa, kur augsnes reakcija bija skāba. Pavasara un vasaras sezona 2014. gadā Viesītes pusē bija laba zālāju augšanai. 2014. gada rudens bija salīdzinoši silts un garš. 2015. gada ziemošanas apstākļi zālājam bija labi, veģetācijas sezonas apstākļi – piemēroti. Tikai pavasarī zāles augšana un attīstība iekavējās par nedēļu.

Uzsākot demonstrējumu, tika noteikts barības elementu saturs (mg/l) augsnē un zālē pirms pirmā pļāvuma 27.05.2014. demonstrējuma lauka daļā, kur augsnes reakcija pH_KCLzem 6,0 un lauka daļā, kur augsnes reakcija pH_KCLvirs 6,0.

Zālāja lapās mikroelementu Fe, Zn, Cu saturs bija nepietiekošā līmenī abās lauka daļās.                                                                             

Kaļķošanai paredzētajā lauka daļā augsnes reakcija pH_KCL bija 5,28, kas nav piemērota augstvērtīgiem zālājiem. Šajā lauka daļā augsnē nepietiekams bija slāpekļa, sēra un lielas daļas mikroelementu līmenis. Savukārt mangāns bija pārbagātā līmenī, jo skābā vidē Mn ir labi šķīstošs un viegli uzņemams saknēs līdz toksiskam daudzumam. Lauka daļā, kur augsnes reakcija  pH_KCL bija 6,38, mikroelementu līmenis  augsnē bija labāks, tomēr arī nepietiekams, tāpat nepietiekamā līmenī bija slāpekļa un sēra saturs. Mangāna līmenis  – zemāks kā skābajā daļā. Optimālai kalcija un magnija attiecībai augsnē vajadzētu būt Ca:Mg=5-8:1. Šajā laukā abos gadījumos tā bija pārāk šaura – Ca:Mg=3,2-3,5:1, iespējams kalcija relatīvs deficīts. Šādā gadījumā nepieciešama kaļķošana un vienlaicīgi jānodrošina optimāla Ca un Mg attiecība. Tāpēc kaļķošanai tika izvēlēts kaļķojamais materiāls “DANKALK”, kas satur 36,6% kalcija, magnijs  –zem 1%.  „DANKALK” ir lēnas iedarbības kaļķojamais materiāls kalcija karbonāta formā, un tādēļ to var pielietot tieši pirms sēklu izsējas vai stādu stādīšanas, kā arī veģetācijas periodā, nekaitējot jau augošiem augiem. Lauka daļa ar augsnes reakcija pH_KCL 5,28 tika nokaļķota 2014. gada  20. jūnijā, izkliedējot ar minerālmēslu kliedētāju RUM, deva 3,12 t^-1

Pēc kaļķošanas demonstrējuma lauka daļā ar skābu augsnes pH reakciju atkal tika veiktas augsnes un augu lapu analīzes. Analīžu rezultāti tika salīdzināti ar optimālu barības elementu saturu augsnē un lapās.                                                                                                                     

Jau nepilnu mēnesi pēc kaļķošanas augsnes pH reakcija uzlabojusies un 2015. gadā sasniegusi optimālu līmeni – 6,21. Pieaudzis bija kalcija saturs augsnē. Vara un molibdēna saturs augsnē bija pieaudzis līdz optimālam līmenim, kas ir ļoti svarīgi tauriņziežiem. Mangāna pārbagātais līmenis augsnē samazinājies. Kalcija un magnija attiecība 2015. gadā nedaudz uzlabojusies – 3,6:1. Skābās augsnēs fosfors izgulsnējas augiem grūti pieejamos savienojumos, pēc kaļķošanas bija paaugstinājies augiem uzņemamā fosfora saturs augsnē.

Lai gan barības elementu saturs augsnē uzlabojās, tomēr augu lapās vēl bija vērojams deficīts. Tas liek secināt, ka, lai nodrošinātu optimālu barības elementu līmeni, pēc kaļķošanas jāseko zālāju virsmēslošanai ar minerālmēsliem vai organiskiem mēslošanas līdzekļiem.

Demonstrējuma laikā tika uzskaitīta zālāju ražība abos gados (1. attēls).

Zālāju ražība, t ha^-1 sausnas

1. attēls. Zālāju ražība, t ha^-1 sausnas

Iegūtie ražības rezultāti rāda, ka tikai nokaļķojot augsni, palielinājusies zālāju ražība. Skābajā augsnē 2014. gadā tā bija gandrīz uz pusi mazāka kā lauka daļā ar augsnes pH>6. Pēc kaļķošanas ražu starpība gandrīz izzudusi.

Demonstrējumā nokaļķotajā lauka daļā tika izlietots kaļķojamais materiāls „DANKALK”  3,12 tonnas uz vienu hektāru, kas izmaksāja 124,18 eiro. Šī summa izveidojās no 77,38 eiro par pašu kaļķojamo materiālu un  46,80 eiro par transportēšanas izdevumiem. Ar kaļķošanu tiek ietaupīts uz zelmeņa atjaunošanas biežuma rēķina.

Iegūtie skābbarības rezultātu dati uzskatāmi parāda, ka demonstrējuma lauka nokaļķotajā daļā būtiski pieaudzis barības vielu saturs (2., 3., 4., 5. attēls).

2. attēls. Kopproteīna pieaugums sausnā, uzlabojot augsnes reakciju

3. attēls. Enerģijas līmeņa pieaugums sausnā, uzlabojot augsnes reakciju

4. attēls. Ca (kalcija) līmeņa pieaugums sausnā, uzlabojot augsnes reakciju

5. attēls. P (fosfora) līmeņa pieaugums sausnā, uzlabojot augsnes reakciju

Iegūtie rezultāti rāda, ka, samazinoties augsnes skābumam, skābbarībā iegūto barības vielu daudzums pakāpeniski palielinās.

Lai uzlabotu zālāju kvalitāti un dzīvnieku nodrošinājumu ar barības vielām, rekomendējam:

• veikt augšņu agroķīmiskās analīzes;
• izmantojot augšņu agroķīmisko analīžu rezultātus, sastādīt optimālo mēslošanas plānu laukiem, kā arī izvēlēties atbilstošu zālāju sēklu;
• augsnēs ar skābu reakciju veikt kaļķošanu;
• augsnes kaļķošanai atkarībā no augsnes analīzēm izvēlēties piemērotāko kaļķošanas materiālu;
• noteikt rupjās lopbarības analīzes;
• sastādīt barības devas dzīvniekiem atbilstoši to fizioloģiskam stāvoklim;
• ieklausīties un izmantot kvalificētu speciālistu ieteikumus.
• rosināt ilgtermiņa augšņu ielabošanas  atbalsta pasākumus.

Anita Brosova,

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Madonas konsultāciju birojs

Ziedīte Bimšteine,

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Jēkabpils konsultāciju birojs