Kooperatīvu veidošanas process un pārvalde

Kooperācijas veicināšana šobrīd ir viens no aktuālākajiem jautājumiem Latvijas lauksaimniecības turpmākajā attīstībā. Iepriekšējā „Lauku Lapas” numurā (Nr. 8 (101)) tika sniegts ieskats par to, kas ir kooperācija. Šoreiz par kooperatīvu veidošanas procesiem un pārvaldi.

Kādas darbības jāveic pirms kooperatīva reģistrēšanas?

Sagatavošanas sanāksme

Ideja par šāda veida kopdarbību, t.sk. kooperācijas nepieciešamību, parasti tiek iniciēta no vairākām personām, līdz ar to visām ieinteresētajām personām ir jāsanāk kopā, lai apspriestu savas idejas. Pēc šādām tikšanās reizēm ideja par kopdarbību vai kooperatīva dibināšanu nereti netiek īstenota, jo negatīvo apsvērumu ir vairāk nekā pozitīvo.

Ja sarunas tomēr ir noritējušas veiksmīgi, tiek plānotas turpmākās darbības, no kurām pirmā un būtiskākā ir situācijas izpēte, kas tiek uzticēta komisijai – noteiktai cilvēku grupai. Taču šādas komisijas izveide var nenotikt, ja aktuālākie jautājumi ir jau iepriekš izpētīti vai vadību, iespējams, uzņemas viena persona.

Situācijas izpētes komisija

Lai gan tikšanās ir pirmais solis kopīgās darbības uzsākšanai, tas nebūt nenozīmē, ka visi jautājumi ir skaidri. Būtu jārod atbildes uz vairākiem jautājumiem:

1. Vai šāda veida kooperatīvs ir nepieciešams?

Diskutējot par šo jautājumu, jums izdosies noskaidrot, vai jau ir izveidotas līdzīgas apvienības, kādas ir šo apvienību darbības jomas, vai jūsu izveidotais kooperatīvs vispār ir nepieciešams, kāds būs ieguvums no tā izveides.

1. Kāds būs potenciālais darījumu apjoms?

Jebkuras uzņēmējdarbības pamats ir peļņas gūšana, tātad arī kooperatīvu mērķis ir peļņa, kuru iespējams izmantot darbības uzlabošanai. Līdz ar to būtu jānoskaidro, kāds ir potenciālais biedru skaits, kāds būs darbības apjoms.

1. Kādi pamatlīdzekļi būs nepieciešami?

Šī situācijas izpēte nodrošinās esošo resursu apzināšanu, piemēram, nepieciešamo ražošanas ēku daudzumu, tehnisko stāvokli, iekārtu apjomu u.c., tajā pašā laikā jau liks jums noskaidrot papildu resursu nepieciešamību un apjomu, kas būs tieši atkarīgs no jums pieejamām finansēm.

1. Vai būs iespēja atrast labu vadītāju?

Laba kooperatīva darbībai noteikti nepieciešams arī vadītājs – līderis, kurš uzņemsies vadību šajā procesā, kā arī palīdzēs ar saviem padomiem un iegūto pieredzi.

1. Cik lieli līdzekļi nepieciešami, lai uzsāktu kooperatīva darbību?

Būtiski apzināties arī to, cik lieli ir reālie kapitālieguldījumi, kuri nepieciešami darbības uzsākšanai. Ja viss vajadzīgais vēl nav sagādāts, jādomā par to, kur tiks rasta iespēja iegūt finansējumu, kādas ir pašu dalībnieku rezerves utt. Šāda veida izvērtēšana palīdzēs jums precīzāk veikt tālāko sabiedrības finanšu plānošanu.

1. Cik lielas būs kooperatīva izmaksas?

Ņemot vērā jau iepriekš apzināto resursu apjomu, kā arī nosakot nepieciešamo resursu apjomu, daudz reālāka būs kooperatīva izmaksu plānošana.

1. Vai potenciālajiem kooperatīva dalībniekiem ir pieredze darbā ar kooperatīviem? Kāda tā ir?

Apvienojoties jūsu spēks būs arī dalībnieku zināšanas un iepriekš uzkrātā pieredze, kuras apzināšana jums noderēs.

Kooperatīvās vadības mehānisms nosaka, kā uzņēmuma īpašnieki (lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības gadījumā – lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji) pārrauga šī uzņēmuma vadību, lai gūtu vislabākos rezultātus. Tomēr kooperatīviem šis jautājums ir sarežģītāks nekā citām uzņēmējdarbības formām, jo sasniegumi jāvērtē pēc plašākiem mērķiem nekā investoru vadītajos uzņēmumos. Latvijā kooperatīvo sabiedrību organizatorisko struktūru regulē Kooperatīvo sabiedrību likums. Būtiskākie jautājumi tiek formulēti lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības statūtos.

Organizatoriskās struktūras sastāvdaļu apraksts

• Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce)

Kopsapulcē katram kooperatīvās sabiedrības biedram neatkarīgi no viņam piederošo pamatpaju skaita ir viena balss un biedrs savasbalsstiesības nevar nodot citam, ja kooperatīvās sabiedrības statūti neparedz īpašu pilnvarošanas kārtību.

Tikai kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulcei ir tiesības ievēlēt un atsaukt valdes, padomes un revīzijas komisijas locekļus, nosakot arī to atlīdzības lielumu. Tāpat biedru kopsapulcei ir tiesības izskatīt un apstiprināt aizvadītā saimnieciskās darbības gada pārskatu, budžetu un kārtējā gada darbības plānu, kā arī citus finansiāla rakstura jautājumus. Kooperatīvajai sabiedrībai ir tiesības izlemt jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības statūtu grozīšanu, iespējamo reorganizāciju vai likvidāciju. Kooperatīvs savos statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuru izlemšana ir vienīgi biedru kopsapulces kompetencē.

Biedru kopsapulce var ievēlēt un atsaukt pilnvarotos, kuri pilnvaroto sapulcē ir tiesīgi lemt biedru kompetencē esošos jautājumus. Ja kooperatīvā ir pārāk daudz cilvēku, lēmuma pieņemšanas procesa efektivitāte var tikt apgrūtināta, tādēļ Kooperatīvo sabiedrību likumā ir paredzēta iespēja organizēt pilnvaroto sapulces, kurās konkrēts cilvēks pārstāv vairāku kooperatīva biedru intereses. Attīstoties lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, palielinās arī to biedru skaits, kas nozīmē, ka jautājums par pilnvaroto sapulču darbības pamatprincipiem kļūst arvien aktuālāks. Līdz ar to īpašu uzmanību ieteicams pievērst konkrēto jautājumu formulēšanai, sagatavojot kooperatīvu statūtus.

• Padome

Biedru kopsapulce no kooperatīvās sabiedrības biedru vidus var ievēlēt kooperatīvās sabiedrības padomi ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Padome pārstāv biedru intereses kopsapulču (pilnvaroto sapulču) starplaikā, kā arī uzrauga un kontrolē valdes darbību. Padomes pilnvaru termiņš tiek noteikts kooperatīvās sabiedrības statūtos, taču tam ir noteikts maksimālais termiņš – 3 gadi.

Padomes locekļi no sava vidus ievēl padomes priekšsēdētāju un vienu vai vairākus viņa vietniekus, kā arī lemj par savu pienākumu sadali. Kooperatīvās sabiedrības statūtos jābūt norādītām padomes tiesībām un pienākumiem. Jāuzsver gan, ka atšķirībā no kooperatīva biedru sapulces valdes un revīzijas komisijas (revidenta) sabiedrības padome nav obligāta.

• Valde

Tā kā kooperatīva biedriem nav iespējas iesaistīties kooperatīva darbības procesos ik dienu, no biedru vidus tiek ievēlēta valde, kas ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv kooperatīvo sabiedrību, pārzina tās darbību. Valdes locekļus uz kooperatīvās sabiedrības statūtos paredzēto laiku, kas nav ilgāks par trim gadiem, ievēl un atsauc biedru kopsapulce.

Valde atbild par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības saimniecisko darbību un nodrošina biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu izpildi. Valdes priekšsēdētājam jābūt atbildīgam par kooperatīvā notiekošajiem procesiem, kā prioritāras izvirzot kooperatīva intereses, nevis savas personīgās vai kāda konkrēta ražotāja vēlmes. Viņa ir regulāri jāseko līdzi aktualitātēm saistībā ar kooperatīva darbības sfēru un, izmantojot savas zināšanas, jānodrošina kooperatīva attīstības veicināšana. Valde ir atbildīga par kooperatīva iekšējās komunikācijas nodrošināšanu, kas mūsdienās kļūst arvien nozīmīgāka.

• Revīzijas komisija (revidents)

Valde ir atbildīga par kooperatīva darba vadību, bet revīzijas komisijas uzdevums ir realizēt biedru kontroli pār valdes un vadības pieņemtajiem lēmumiem. Revīzijas komisijas funkcijas ir jānosaka statūtos. Revīzijas komisijas (revidenta) darbības ilgums ir statūtos noteikts, taču ne ilgāks par trim gadiem.

Revīzijas komisijai (revidentam) ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt no valdes pārskatu par kooperatīvās sabiedrības darbību, pārbaudīt sabiedrības dokumentāciju, iesniegt biedru kopsapulcei ziņojumu, kurā novērtēta sabiedrības darbība un valdes ziņojums, kā arī izteikt priekšlikumus sabiedrības darbības uzlabošanai.

LLKC un Valsts Lauku tīkls sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju (LLKA) kopīgā darba grupā izstrādājuši ieteicamo lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību (LPKS) organizatorisko struktūru. (http://www.laukutikls.lv/lauksaimniecibas_kooperativi/zinas/2561-izstrad...?)

Pirmais no ieteicamiem organizatoriskās struktūras variantiem paredz, ka tiek izveidota biedru sapulce (pilnvaroto sapulce), kuras padotībā ir padome, kas ievēl valdi, kuras sastāvā ir cilvēki, kuri nav LPKS biedri, bet valdes padotībā ir darbinieki. Šīs struktūras ietvaros revīzijas komisija darbojas neatkarīgi.

Otrajā variantā neveido padomi, bet biedru sapulces pakļautībā ir valde, taču tiek iecelts izpilddirektors, kas pārrauga kooperatīva darbiniekus. Tāpat kā pirmās ieteicamās organizatoriskās struktūras gadījumā, darbojas arī revīzijas komisija.

Izpilddirektoram ir jābūt personai, kuras īpašumā nav tādas saimniecības, kura nav iesaistīta kooperatīvā, līdz ar to nerodas interešu konflikts, kā arī šī cilvēka ieinteresētība konkrētu jautājumu risināšanā par labu sev.

Minētās darba grupas ieteikums paredz: ja kooperatīva biedru skaits pārsniedz 50, nepieciešams izraudzīties pilnvarotos. Uz 10% biedru ieteicams izvirzīt vienu pilnvaroto.

LLKC Ekonomikas nodaļas
vecākā speciāliste ekonomikā Linda Siliņa