Brīdina par vārpu slimību izplatību ziemāju graudaugu sējumos

Strauji tuvojas ziemāju graudaugu ražas novākšanas laiks. Lapu slimības izzudušas, jo nav ko inficēt - lapas ir nokaltušas. Uz vārpām gan var atrast vairākas infekcijas, brīdina Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD).

Vārpu plēkšņu plankumainība ir Latvijā plaši izplatīta slimība ziemas kviešu sējumos, mazāk uz pārējām graudaugu sugām. Arī šogad jūlija beigās ar vārpu plēkšņu plankumainību inficētas vārpas tika atrastas tikpat kā visos novērotajos ziemas kviešu sējumos, bet galvenokārt ar nelielu slimības izplatību. Infekcijas pazīmes konstatētas arī atsevišķos ziemas miežu un tritikāles sējumos. Inficēšanās ar šo slimību notiek graudu veidošanās laikā, tādēļ tiek traucēta pilnvērtīga graudu attīstība – cieš gan ražas kvantitāte, gan kvalitāte. Slimības ierosinātājs saglabājas galvenokārt ražas atliekās, uz rugājiem un dzīvos ziemojošos augos, tātad galvenie profilaktiskie ierobežošanas pasākumi ir augu maiņa un ražas atlieku kvalitatīva iestrāde augsnes virskārtā.

Vārpu fuzarioze, tāpat kā pagājušajā gadā, arī šogad Latvijas graudaugu laukos ir maz sastopama. Šīs infekcijas rezultātā veidojas vairāki bīstami mikotoksīni, tādēļ ir svarīgi novērst graudaugu inficēšanos ar šo slimību. Viena no nozīmīgākajām inficēšanās ierobežošanas iespējām ir augu maiņas ievērošana, jo slimības ierosinātājs saglabājas augsnē un pārziemo uz augu atliekām.

Melnie graudi (tautā saukti arī par vilka zobiem) rudzu sējumos šogad konstatēti vairākos laukos, bet ar minimālu izplatību. Melno graudu piejaukums ražā ir nevēlams, jo tie satur indīgus alkaloīdus un tādēļ nav lietojami pārtikai un lopbarībai. Pirms ražas novākšanas jāpievērš uzmanība galvenokārt vārpām, kas aug lauka malās un gar tehnoloģiskajām sliedēm, jo šajās vietās ir lielāka iespēja atrast melnos graudus. Lielāks infekcijas risks pastāv arī laukos, kur rudzus audzē atkārtoti vai iesēts inficēts sēklas materiāls, jo melno graudu sklerociji saglabājas augsnē un sēklas materiālā. Ja laukā ir konstatēta šī infekcija, inficētās sējuma joslas var novākt atsevišķi, lai nevēlamais piejaukums nenonāktu visā novāktās ražas masā.

Melnplaukas ziemāju graudaugu sējumos šogad nav konstatētas. Arī pēdējos gados šādi gadījumi ir ļoti reti, jo inficēšanos ir iespējams veiksmīgi novērst, kodinot sēklas materiālu.

Par baltvārpainību mēs saucam galvenokārt graudaugu sakņu kakla puves izraisītu bojājumu (nomelnējusi saknes un reizēm arī stiebra pamatne), kura rezultātā veidojas nepilnvērtīga vai pilnīgi tukša vārpa baltā krāsā. Nozīmīgākais profilaktiskais ierobežošanas pasākums – augu maiņa.

Melnais sodrējums (reizēm saukts arī par melno pelējumu) parasti parādās uz vārpām to nogatavošanās laikā mitros laika apstākļos. To būtībā var pielīdzināt dabiskam procesam, jo šīs infekcijas ierosinātājs ir saprofīts. Tas nozīmē, ka attīstās uz nedzīvām un briedumu sasniegušām auga daļām. Tātad praktiski nevar traucēt ražas veidošanās procesam, jo šis process jau ir noslēdzies pirms inficēšanās. Tieši tāpēc šī slimība netiek uzskatīta par saimnieciski nozīmīgu. Melnais sodrējums ir visbiežākais „pavadonis” baltajām vārpām. Ir zināmi gadījumi, kad melnais pelējums tiek sajaukts ar melnplaukām, tādēļ jāatceras, ka melnplaukas visbiežāk būs pārvērtušas melnā un viendabīgā masā visu graudu, bet sodrējums to būs „pārklājis” ar melnu apsarmi tikai no virspuses.

Informāciju sagatavoja:

Inta Jakobija

VAAD

Augu aizsardzības departaments

Integrētā augu aizsardzības daļa

Vecākā referente