Aptauja par Eiropas lauku politiku: tavs viedoklis ir svarīgs!

Eiropas Komisija (EK) 2. februārī uzsākusi interneta aptauju visās ES dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, par ES Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), aicinot sabiedrību novērtēt tās līdzšinējo darbību un iesniegt priekšlikumus KLP pēc 2020. gada. Aptaujas beigu datums – 2. maijs.

Modernizācija un vienkāršošana – šie divi vārdi ir tie, ko šobrīd ES lauksaimnecības politikas veidotāji lieto, runājot par Kopējo lauksaimniecības politiku. Konkrēti kas aiz tiem slēpjas, pagaidām vēl nav precīzi formulēts, jo KLP pēc 2020. gada lielās vadlīnijas ES lauksaimniecības  komisārs Fils Hogans sola iezīmēt tikai šī gada beigās – orientējoši novembrī. Mazliet ātrāk – jūlijā – EK sola visām ES valstīm darīt zināmu februārī uzsāktās sabiedriskās aptaujas rezultātus.

Fils Hogans: “Šodien mēs sākam nākamos pasākumus, lai modernizētu un vienkāršotu Kopējo lauksaimniecības politiku 21. gadsimta vajadzībām. Mēs aicinām visas ieinteresētās personas un tos, kurus interesē pārtikas un lauksaimniecības nākotne Eiropā, piedalīties šajā sabiedriskajā apspriešanā, lai palīdzētu veidot politiku, kas nestu labumu visiem Eiropas iedzīvotājiem.”

Briseles politiķu vēlmes

Sabiedriskā apspriešana ilgs 12 nedēļas un dos iespēju lauksaimniekiem, iedzīvotājiem, organizācijām un visiem citiem interesentiem paust viedokli par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. Apspriešanas rezultātus Komisija izmantos, lai palīdzētu sagatavot paziņojumu, kuru plānots izdot 2017. gada beigās. Tajā būs secinājumi par Kopējās lauksaimniecības politikas pašreizējo efektivitāti un iespējamajiem politikas risinājumiem nākotnē, pamatojoties uz ticamiem pierādījumiem.

Ņemot vērā līdz šim izskanējušo informāciju no ES lauksaimniecības komisāra Fila Hogana gan janvārī notikušās startautiskās izstādes “Zaļā nedēļa” Berlīnē laikā, gan arī aptaujas atklāšanas preses konferencē 2. februrī, top skaidrs, ka KLP būs “uz tirgu orientēta”. Tātad – prioritāte būs darbavietu saglabāšana lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā, un atbilstoši šai vajadzībai – investīcijas modernizācijā. Politikas veidotāji uzsver, ka ES jānodrošina gan savs tirgus ar kvalitatīvu pārtiku par pieņemamām cenām, gan jāturpina stiprināt globālā konkurētspēja, ņemot vērā augošās vajadzības pēc pārtikas, piemēram, Āzijas tirgū. Nākamās prioritātes – “drošības tīkla” uzlabošana, lai mazinātu cenu svārstību negatīvo ietekmi uz zemniekiem, pārtikas standartu pilnveidošana un tā sauktie vides un klimata izaicinājumi. Tātad – jāražo efektīvāk, mazāk radot piesārņojumu. Tāpat kā līdz šim, saglabāsies atbalsts jaunajiem zemniekiem un mazajām un vidējām saimniecībām, kas, pēc ES statistikas, joprojām ir Eiropas dalībvalstu lauku vides un lauksaimniecības mugurkauls .

Kādas vēlmes Latvijā?

Līdz 2. maijam ikvienam ES, tajā skaitā Latvijas iedzīvotājam ir iespēja novērtēt ES Kopējo lauksaimniecības politiku un pateikt savas vēlmes nākotnei, piedaloties EK rīkotajā aptaujā. Atbilžu sniegšana uz kopskaitā 34 jautājumiem var aizņemt apmēram pusstundu. Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES padomnieks un Latvijas pārstāvis Īpašajā lauksaimniecības komitejā Aivars Lapiņš atzīst, ka aptaujā jāpiedalās ikvienam, kam nav vienaldzīga lauku nākotne.

A. Lapiņš: “Katram jāmēra, cik daudz laika viņš vēlas aptaujā ieguldīt. Esmu gatavs tam veltīt 20 minūtes. Es gribu izteikt savu viedokli, mani interesē, kas notiks nākotnē. Tiem, kuriem nav svarīgi, kas notiks lauku attīstības politikā nākotnē, arī nevajadzētu piedalīties. Ja ir svarīgi – pasaki.” Viņš uzsver, ka nevajadzētu cerēt, ka EK noteikti ņems vērā un politikā iestrādās kādu vienu konkrētu viedokli, jo šādu aptauju rezultāti tiek apstrādāti ar matemātiskām formulām. Vienlaikus nevajadzētu domāt, ka, piemēram, Latvijas zemnieku vēlme beidzot izlīdzināt tiešos maksājumus un padarīt saprātīgākas zaļināšanas prasības, netiks sadzirdēta. Noteikti tiks, turklāt šis viedoklis – jo masveidīgāks, jo labāk – ir svarīgs tiem Latvijas pārstāvjiem, kuri kopā ar lauksaimnieku organizācijām un citiem ekspertiem šogad cīnīsies par Latvijas interešu lobēšanu nākotnes politikas dokumentos.

Tiešo maksājumu izlīdzināšana joprojām ir viena no Latvijas prioritātēm KLP kontekstā. Tikai izlīdzinot maksājumus, iespējams panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar pārējiem ES lauksaimniekiem. Latvija ir starp tām valstīm, kurai 2020. gadā tiešmaksājumu līmenis joprojām būs ievērojami zemāks par vidējo ES. Kopš 2009. gada, kad notika šī perioda KLP dokumentu sagatavošana, Latvijā atbalsttiesīgā zemes platība ir pieaugusi par 5,8%, bet ES kopumā samazinājusies par 7,5%. Tas nozīmē, ka faktiskais tiešo maksājumu līmenis Latvijā 2019. un 2020. gadā būs nevis 196 eiro/ha, kas būtu sarunās ar EK iepriekš noliktie 75% no ES vidējā, bet 185 eiro/ha, kas ir 66% no ES vidējā, ņemot vērā, ka ES vidējais līmenis būs pieaudzis no iepriekš plānotajiem 258 eiro/ha līdz 281 eiro/ha.

Tātad – galvenā prioritāte ir tiešmaksājumu izlīdzināšana, saglabājot pašreizējo vienotā platības maksājuma shēmu, kas nodrošinātu konkrētspējīgas, daudzveidīgas un kvalitatīvas pārtikas ražošanu.

Nākamā interese – apkārtējās vides saglabāšana un dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana, saglabājot lauku ainavu, bioloģisko daudzveidību un mazinot klimata pārmaiņu sekas (zaļināšanas maksājumi, jauno lauksaimnieku atbalsts, brīvprātīgi saistītais atbalsts, mazo lauksaimnieku atbalsta shēma).

Ne mazāk svarīga ir teritoriālā līdzsvara saglabāšana, tātad – nepieciešams atbalsts lauku apdzīvotības nodrošināšanai, darbavietām laukos, lauku infrastruktūrai. Tāpat Latvija iestāsies par pasākumiem, kas stiprina ražotāju pozīcijas pārtikas ķēdē, mazina lauksaimniecības riskus, uzlabo tirgus pārskatāmību un nodrošina ieguldījumus pētniecībā un inovācijās.

Katrā ziņā, Latvijas pozīcija, kas pagaidām gan nav oficiāli apstiprināta, nav pretrunā ar citu ES KLP veidotāju interesēm. Tiesa, jāapzinās, ka tiešo maksājumu izlīdzināšana joprojām var būt viens no visgrūtāk risināmajiem jautājumiem. Jo īpaši, ņemot vērā Lielbritānijas referenduma iznākumu par izstāšanos no ES, kas vienlaikus nozīmē mazāk naudas ES dažādo politiku finansēšanai.

Aptauja pieejama:

Ja vēlaties aizpildīt Eiropas Komisijas aptauju par ES Kopējo lauksaimniecības politiku, aicinām atvērt aptauju, izmantojot saiti: https://ec.europa.eu/agriculture/consultations/cap-modernising/2017_lv
Atrodiet norādi: Aptauja un nokšķiniet.

Ja esiet atvēris aptauju angļu valodā, labajā pusē jāatrod izvēlne "Language", kas piedāvā izvēlēties valodas, jānoklikšķina izvēlne "Latviešu valoda".

Iveta Tomsone,

LLKC Apgāda vadītāja