You are here
Kāpēc var bojāties augļi un dārzeņi noliktavā – 3. daļa
Noslēdzošajā materiāla daļā apskatīsim, kādas negatīvas sekas var radīt liekais mitrums un paaugstināta gaisa temperatūra noliktavā. Šie abi faktori rada negatīvas sekas gan katrs atsevišķi, gan abi kopā.
Pēc dārzeņu un augļu nogādāšanas noliktavā mēs ar ventilācijas palīdzību pamazām pazeminām gaisa temperatūru, tā rezultātā samazinās produkcijas dzīvības procesi. No tiem svarīgākā ir elpošana, kuras darbības rezultātā izdalās siltums un mitrums. Attiecīgo dārzeņu un augļu uzglabāšanas režīmu ievērošana ir visa pamatā, lai nodrošinātu, ka uzglabājamās produkcijas elpošana būtu minimāla.
Auksts un mitrs
Šis uzglabāšanas režīms raksturojas ar gaisa temperatūru no 0 līdz +2 oC un augstu relatīvo gaisa mitrumu no 95 līdz 100%. Piemērots ļoti lielai dārzeņu grupai kā sarkanās bietes, visa veida galviņkāposti, burkāni, pastinaki, baltie redīsi (daikoni), redīsi, kāļi, turnepši, rāceņi, Briseles kāposti, Ķīnas kāposti, zaļumi, ziedkāposti un brokoļi, cukura kukurūza, salāti, kolrābji, puravi, garšaugi, zaļie zirnīši pākstīs un sakņu selerijas. Uzglabāšanas laiks vai periods ir ļoti dažāds – no 5 līdz 8 dienām saldai kukurūzai, salātiem – līdz 21 dienai, bet galviņkāpostiem no 150 līdz 180 dienām, tātad pusgadu.
Auksts un sauss
Režīms raksturojas ar gaisa temperatūru no 0 līdz +2 oC un augstu relatīvo gaisa mitrumu no 65 līdz 75%. Šādos apstākļos mums ir jāglabā tikai divas dārzeņu kultūras – sīpoli un ķiploki.
Vēss un mitrs
Ir uzglabāšanas režīms ar gaisa temperatūru no +4 līdz +13 oC un augstu relatīvo gaisa mitrumu no 90 līdz 95%. Vēsākā gaisa temperatūrā glabā pākšu pupiņas, kabačus un papriku, siltākā – gurķus, baziliku.
Vēss un sauss
Šis uzglabāšanas režīms raksturojas ar gaisa temperatūru no +4 līdz +13 oC un zemu relatīvo gaisa mitrumu no 50 līdz 70%. Tas ir piemērots nobriedušu kabaču, ķirbju, čili piparu un sauso pupiņu uzglabāšanai.
Silts un mitrs
Režīms raksturojas ar augstu gaisa temperatūru – no +13 līdz +21 oC un augstu relatīvo gaisa mitrumu no 90 līdz 95%. Šādi apstākļi ir piemēroti zaļo un sarkano tomātu uzglabāšanai.
Ja noliktavā ir nonākuši dārzeņi un augļi, kas ir novākti, ievērojot audzēšanas tehnoloģijas, vākti pareizā laikā un veidā, par ko runājām iepriekš, tad pamatā uzglabāšanas laikā nekādas būtiskas problēmas neveidosies. Lai arī minimāli, bet elpošanas procesi lēni, bet notiks arī veseliem dārzeņiem un augļiem. Tas nozīmē, ka glabātuvē arī miera periodā būs nepieciešams ventilēt divu iemeslu dēļ. Jāizvada no uzglabāšanas telpas ūdens un siltums, kas radies elpošanas rezultātā. Parasti vislabāk ir noliktavā esošo gaisu atsūkt un pievadīt svaigo gaisu no ārienes. Atvere siltā gaisa atsūkšanai atrodas tuvu griestiem, jo tā ir fizika, – siltais gaiss sakrājas pie griestiem. Savukārt aukstais tiek pievadīts pa atveri, kas atrodas tuvu grīdai. Šāds ventilācijas risinājums ir gana praktisks, jo ļauj būtiski samazināt noliktavas gaisa relatīvo mitrumu. Attiecīgos režīmus uztur, manipulējot ar diviem lielumiem, tas ir, ventilējamā gaisa temperatūru un ventilēšanas ilgumu. Piemēram, kartupeļiem patīk augsts gaisa mitrums – 90–95% un gandrīz auksts gaiss no +2 līdz +4 oC. Kartupeļiem un arī citiem dārzeņiem, ja tie tiek glabāti sabērumā, lai novērstu virsējā slāņa svīšanu, gaisa slānim virs sabēruma ir jābūt par 2 oC aukstākam nekā sabērumā. Ja tomēr tas nav iespējams un virsējais sabēruma slānis sāk uzrādīt reālas mitruma pazīmes, tad paliek vēl vecu vecā metode – nesmalcinātu salmu uzklāšana vismaz 20 cm biezumā. Salmi ļoti labi akumulēs lieko mitrumu. Jāpiebilst, ka, ja raža glabājas sabērumā, tās virsējai kārtai jābūt pēc iespējas izlīdzinātai, jo citādi var rasties problēmas ar vienmērīga uzglabāšanas režīma nodrošināšanu noliktavā.
Ja notiek šo iepriekšminēto uzglabāšanas režīmu nosacījumu izmaiņas, var sākties problēmas. Kādos gadījumos sākas uzglabājamās produkcijas pastiprināta elpošana? Viens no iemesliem ir slimības ierosinātāju darbības paplašināšanās, radīto bojājumu rezultātā rodas liekais mitrums, kas izdalās, sākot veidoties dārzeņu audu bojājumiem. Līdz ar lieko mitrumu sākas arī papildu siltuma izdalīšanās. Atkarībā no uzglabāšanas veida – konteineros, kastēs vai sabērumā – un tā, cik precīza ir monitoringa aparatūra noliktavā, būs atkarīgs arī tas, cik ātri šīs problēmas kļūs pamanāmas. Tas nozīmē, ka gaisa temperatūras termometriem ir noteikti jābūt vairākiem, jo sevišķi, ja noliktavā būs daudz ražas. Tādēļ nekad noliktavu nedrīkst piekraut līdz pēdējam kvadrātmetram, citādi jūs liedzat sev iespēju kaut ko darīt, kad noliktavā sākas slimību izplatīšanās. Šī iemesla dēļ ir vērts labāk ražu glabāt konteineros vai kastēs, jo tas dod iespēju ātrāk piekļūt slimības perēklim un to izvākt no glabātuves, daudz grūtāk to būs izdarīt, ja tas ir sācies sabērumā.
Otrs iemesls ir mehāniskie bojājumi, kas arī var būt par iemeslu dārzeņu un augļu pastiprinātai elpošanai. Miera periodā var sākties problēmas gadījumos, kad nav pilnā mērā ievērotas prasības rētu (mehāniskie bojājumi) sadziedēšanai, jo tam noteikti bija vajadzīgs uzsildīts gaiss. Nepietiekoši sadziedētas rētas var turpināt sulot, radot ārkārtīgi labvēlīgus apstākļus dažādu slimību izplatībai. Tiešā veidā kaut ko labot šādā situācijā ir ārkārtīgi sarežģīti, tādēļ vienīgās iespējas ir uzsākt tūlītēju dotās produkcijas realizāciju vai pārstrādi.
Māris Narvils,
LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā