Dārza darbi maija otrajā pusē: laistīt un mēslot

Lai arī pavasaris aizkavējies, šobrīd augi strauji aug un attīstās, jo maijs šogad ir siltāks par normu. Tas nozīmē – augi "iedzīs" nokavēto. Dārzkopjiem jāseko, vai augiem pietiek mitruma un jāvērtē augu aizsardzības līdzekļu lietošanas nepieciešamība.

Laika ziņu prognozes liecina, ka salnas šopavasar vairs nav gaidāmas un var sākt sēt uz lauka siltummīlošas dārzeņu kultūras (piemēram, ķirbjaugus). Jāseko līdzi, vai augiem būtu nepieciešama laistīšana. Lai arī šķiet, ka mitrumsa ir pietiekami, tā var pietrūkt, un rezultātā vēlāk iegūstamā raža būs daudz mazāka.

Augļu dārzos mēslošanai ar kompleksajiem mēslošanas līdzekļiem ir jābūt paveiktai. Ar fosforu un kāliju to var darīt arī šobrīd. Mēslošana ir jāveic, ņemot vērā augšņu analīzes, tādēļ precīzu recepšu nav. Ja lietoti kompleksie mēslojumi ar slāpekli (N), tad šī mikroelementa šobrīd pietiek, to papildu var dot vēlāk. Nepieciešamību pēc slāpekļa vislabāk var noteikt pēc augļu koku zaru iepriekšējā  gada pieauguma. Ražojošiem kokiem tiem būtu jābūt ap 20 līdz 30 cm. Ja N nav bijis kompleksajā mēslojumā, to iedod var lietot arī šobrīd. Deva (tīrvielās) – ap 40 kg/ha, rēķinot uz apdobes platību.

Augu aizsardzībā jau maija sākumā bija jānovērtē ābeļu ziedu smecernieka daudzums. Ja to bija daudz – bija jāsmidzina. Pēdējais brīdis smecernieka nīdēšanai jau nokavēts, jo tas sāk vai tūlīt sāks dēt olas un tad tam klāt netiek. Turklāt pret šo kaitēkli jālieto sistēmas iedarbības insekticīdi, ko drīkst smidzināt ne vēlāk kā divas nedēļas pirms ziedēšanas. Bet ābeles tuūlīt ziedēs. Ja smecernieku vai citu kaitēkļu daudzums ir jūtams, varētu vēl lietot  kontaktiedarbības insekticīdus, piemēram  „Fastac 50” .

Pret kraupi daudzos dārzos maija sākumā ir veikti smidzinājumi ar preparātu „Čempions”. Tagad ieteicams veikt otro smidzinājumu ar preparātu „Skors” , ko var lietot maisījumā ar kontakta fungicīdu „Ditāns” vai „Effektors”.

Zemenes. Pēdējais brīdis pabeigt stādījumu mulčēšanu ar salmiem. Ziedēšanas sākumā putekšņu un ogu attīstībai vajadzētu lietot nitraboru 10 g/m2. Var lietot arī kompleksos minerālmēslus ar mazāku slāpekļa saturu, papildu dodot kalcija nitrātu 0,3% koncentrācijā (30 g/10 l ūdens). Ar šādu papildmēslojumu var panākts, ka ogas ir stingrākas. Zemeņu augšanu, ražību un ogu lielumu labvēlīgi ietekmē mikroelementi cinks, bors, jods, mangāns, varš, tos pievienojot slāpekli saturošiem mēslojumiem caur lapām vai smidzina atsevišķi 0,01 – 0,02% koncentrācijā trīs reizes sezonā: ziednešu veidošanās, masveida ziedēšanas un ražas veidošanās laikā.

Imants Missa, LLKC Augkopības nodaļas vecākais speciālists dārzkopībā