Slaucamo govju ilgmūžība un ganāmpulka apsaimniekošana

Slaucamo govju ilgmūžību, kas ir govju mūža ilgums no dzimšanas līdz izslēgšanas brīdim no ganāmpulka, ietekmē dažādi faktori, to mainība.

Interešu grupas (IG) ietvaros tika analizētas sešas Zemgales reģiona saimniecības ar mērķi noskaidrot no 2016. gada līdz 2017. gada 15. oktobrim no ganāmpulkiem izslēgto govju (n=88) brāķēšanas iemeslus, ilgmūžību un produktivitāti, kā arī noskaidrot izaudzēto telīšu atpelnīšanas laiku.  Lielākā ar 110 slaucamām govīm bija F saimniecība, bet mazākā D– 11 govis. A saimniecībā bija 27, B – 23, C – 21, E – 44 govis.

Dati 1. attēlā parāda, ka starp saimniecībām brāķēšanas iemesli ir atšķirīgi. Piemēram, ar tesmeņa traumām un ceturkšņu problēmām govis brāķē 2 saimniecības (A un F), vecuma dēļ – B un E saimniecības, bet mazražības dēļ – F saimniecība. Ar tādām problēmām kā mastīts, apgrūtinātas dzemdības, vielmaiņas slimības un nespēja apsēklot govis, pamatā saskaras visas saimniecības.

1. attēls. Brāķēšanas iemesli saimniecībās

Viens no populārākajiem govju izslēgšanas iemesliem no ganāmpulkiem saistīts ar neveiksmīgu apsēklošanu – 23,9% no visām brāķētajām govīm (2. attēls). Otrs, ne mazāk svarīgs iemesls saistīts ar tesmeņa veselību (mastīts, ceturkšņu nefunkcionēšana, tesmeņa traumas), kas kopā sastāda 26,1% no brāķētajām govīm. Tikai neliela daļa govju brāķētas vecuma un mazražības dēļ. Tas nozīmē, ka saimniecībās lielākoties notiek piespiedu nevis selektīvā brāķēšana. Piespiedu brāķēšana sastāda 88,6%, selektīvā – 11,4%. Paaugstināt ekonomisko ieguvumu var arī, samazinot dzīvnieku piespiedu brāķēšanu. Efektīvāk ir izmantot selektīvo brāķēšanu. Vidējā govju brāķēšana saimniecībās gadā ir robežās no 16–26%.

2. attēls. Brāķēšanas iemeslu struktūra vidēji pa saimniecībām

Lai varētu vērtēt saimniecībās izaudzēto govju ekonomisko izdevīgumu, aprēķināts govju mūža un produktīvā mūža (no 1. atnešanās līdz izbrāķēšanai) ilgums, kā arī iegūtais piena daudzums visā produktīvā mūžā un vienā mūža, produktīvā mūža un slaukšanas dienā (3. un 4. attēls). Par efektīvu ganāmpulka apsaimniekošanu tiek uzskatīts, ja govs mūžā un mūža dienā saražo attiecīgi vismaz 32 000 un 15 kg piena, govs ražo vismaz 3,5 laktācijas, pirmā atnešanās – 24 mēnešu vecumā.

3. attēls. Brāķēto govju ilgmūžība un izslaukums mūžā

Šajos aprēķinos nefigurē B saimniecība, jo pārraudzība sākta tikai 2015. gadā. Analizējot datus (3. attēls), noskaidrots, ka garākais govju mūža ilgums bija saimniecībā D – 2776 dienas, produktīvais mūža ilgums – saimniecībā C un E, attiecīgi 1863 un 1864 dienas. Saimniecībā A govju mūža ilgums bija par 1434 dienām īsāks, kā arī produktīvā mūža ilgums salīdzinoši īsāks par 1252 dienām kā saimniecībās C un E. Lielākais kopējais izslaukums mūžā iegūts saimniecībā E – 36103 kg un saimniecībā C – 31613 kg. Pārējām saimniecībām kopējais izslaukums mūžā ir zem 30000 kg.

4. attēlā parādīts iegūtais piena daudzums no ganāmpulka izslēgtajām govīm mūža dienā, produktīvā mūža dienā un slaukšanas dienā. Dati parāda, ka neviena no saimniecībām nav sasniegusi izslaukumu no govs mūža dienā vismaz 15 kg. Šim rādītājam tuvojas saimniecība E.

4. attēls. Piena daudzums mūža, produktīvā mūža un slaukšanas dienā no ganāmpulka izslēgtajām govīm

Govju pirmās atnešanās vecums (5. attēls) ir viens no faktoriem, kas ietekmē dzīvnieku mūža ilgumu un produktivitāti turpmākajās laktācijās. Novēlota atnešanās saistās ar kļūdām teļa izaudzēšanas procesā: nepietiekama uzmanība teļa aprūpei pēc piedzimšanas līdz divu mēnešu vecumam, nesabalansēta turpmāka ēdināšana dažādos vecumos, nekontrolēta teles attīstība. Nekontrolējot vaislas teļu izaudzēšanu, nav iespējams savlaicīgi veikt korekcijas teles ēdināšanas sistēmā. Saimniekiem ir jāizprot starpība starp dzīvnieka potenciālu un nodrošinājuma rezultātu.

5. attēls. No ganāmpulka izslēgto govju pirmās atnešanās vecums

Ja par optimālu pirmo atnešanos uzskata 24 mēnešu vecumu, tad saimniecībā A šis cipars sevi neattaisno, jo piena ieguve izbrāķētajiem dzīvniekiem bija viszemākā. Iemesls tam varētu būt nesabalansēta ēdināšana teles attīstības periodā. Lai gan saimniecībā E no ganāmpulka izslēgtās govis pirmo reizi atnesušās 26,2 mēnešos, tomēr šajā saimniecībā iegūts lielākais piena daudzums mūža, produktīvā mūža un slaukšanas dienā. Arī izmēģinājuma saimniecībā “Kalna Dambrāni” labāko rezultātu piena produkcijas ieguvē uzrādīja govis, kuras bija pirmo reizi atnesušās 25–26,9 mēnešu intervālā. Agra govju pirmā atnešanās sevi attaisno tikai tajā gadījumā, ja tele visos attīstības posmos ir saņēmusi pilnvērtīgu barību un tai bijusi vienmērīga augšanas intensitāte.

Aprēķinātas teles izaudzēšanas izmaksas līdz 24 mēnešu vecumam, izmantojot saimniecību 2017. gada produktīvos rādītājus un cenas, kā 2016. gada pašizmaksu aprēķinu (1. tabula).

1. tabula. Teles izaudzēšanas izmaksas un atpelnīšanas laiks IG saimniecībās

Pēc 1. tabulas datiem redzam, ka teles izaudzēšanas izmaksu struktūrā barības izmaksas sastāda 48,9–67,3%. Govs uzturēšanas izmaksas dienā bija robežās no 2,15–4,21 eiro. Tikai saimniecībā B tele sāk atmaksāties 2. laktācijā, pārējās saimniecībās – 3. laktācijā. Vidējais govju vecums 2016. gadā IG saimniecībās svārstījās no 2,36–3,98 laktācijām.

Analizēti 2015./2016. pārraudzības gada dati saimniecībās (2. tabula).

2. tabula.  2015./2016. pārraudzības gada rezultāti

Dati 2. tabulā rāda, ka problēmas pastāv ar telīšu izaudzēšanu un grūsnības iestāšanos. Saimnieki investē saimniecību tehniskajā aprīkojumā, bet efektīva ganāmpulka apsaimniekošana izpaliek. Jāmēģina rast motivāciju profilaktiskiem pasākumiem saimniecībā, lai ieguldītais darbs dotu rezultātu, konkrēti, ieņēmumus saimniecībai un gandarījumu saimniekam.

Mūsu šodienas sasteigtajā laikā, liela daļa saimnieku nepievērš uzmanību datu analīzei. Iemesli tam varētu būt laika trūkums, morāls nogurums, nevēlēšanās ieraudzīt patieso ainu vai neizpratne par skaitļu nozīmīgumu. Kritiski pavērtējot savas saimniecības rādītājus, ne vienmēr būs nepieciešami naudas ieguldījumi, pārmaiņas var sākt veikt esošo resursu ietvaros.

Ziedīte Bimšteine,

Lopkopības konsultante