Kooperatīvs „Kuldīgas labumi” atver savu veikalu

Kuldīgas autoostas telpās 28. martā tika atvērts Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības „Kuldīgas labumi” veikals, kurā pieejams plašs mājražotāju preču klāsts. Kooperatīva biedru optimisms ļauj cerēt arī uz veiksmīgu darba turpinājumu. Interese par sadarbību aug, jo, ja kooperatīva dibināšanā februārī piedalījās 32 biedri, tagad tiem piepulcējušies vēl trīs.

Ideja par ražotāju apvienošanu radās konsultāciju birojā

LLKC Kuldīgas biroja vadītāja Daiga Mellere:

– Ideja par kooperatīva dibināšanu radās mūsu konsultāciju birojā. Lielie piena un graudu ražotāji apliecinājuši, ka kooperatīviem ir perspektīva. Taču Latvijā ir daudz mājražotāju, mazo uzņēmēju un amatnieku, kuri prot saražot daudz ko labu, bet  viņiem grūtāk padodas preču tirdzniecība. Tāpēc tikāmies ar novada pašvaldību un Kuldīgas Attīstības aģentūras speciālistiem, lai apspriestu ideju dibināt kooperatīvu. Ja pēc teorijas šādai iniciatīvai būtu jānāk no pašiem ražotājiem, tad mums notika citādi. Mūsu konsultanti apzināja cilvēkus, kuriem šāda sadarbība varētu interesēt, un pagājušā gada maijā sarīkojām viņiem sanāksmi. Sākumā ļaudis šaubījās, jo daži no viņiem bija mēģinājuši ko līdzīgu darīt, bet „apdedzinājušies”. Ja mēs toreiz būtu nolaiduši „spārnus”, nekas nebūtu izdevies. Spriedām, ka Latvijā ir vietas, kur kaut kas šajā jomā veiksmīgi notiek, un kāpēc gan citiem lai izdotos, bet mums – ne. Pieņēmām lēmumu, ka vasarā jādodas pieredzes apmaiņas braucienos un jāpaskatās, kā kooperatīvi darbojas citviet. Kopā ar biroja un pašvaldības speciālistiem, kā arī dažiem interesentiem bijām deviņi. Pabijām Rūjienas „Amatu mājā”, kur mums  patika sadarbības ideja ar sadraudzības pilsētu Japānā, uz kuru tiek sūtīti mājražotāju izstrādājumu paraugi un veikts pasūtījums, kas tad ar konteineru tiek piegādāts. Tagad tiek strādāts pie līdzīga projekta ar mūsu sadarbības pilsētu Vācijā. Beverīnas novadā savukārt noderīga šķita amatnieku veikaliņa izveide. Pabijām Jelgavas novada biedrībā „Pārtikas amatnieki”, kur mūs patiesi iedrošināja turpināt darbu pie ieceres īstenošanas. Ciemojāmies pie konkrētiem ražotājiem, varējām pārņemt viņu pieredzi. Šajā braucienā jau bijām ap 20, jo sākotnējie interesenti bija piepulcējuši savus draugus un paziņas. Septembrī, apvienojot spēkus, devāmies uz starptautisko izstādi „Riga Food”, kurā startēja deviņi ražotāji – ar medus produktiem, pārstrādātu strausu gaļu, keramiku, pašdarinātiem vīniem un citām precēm. Tas bija kopīgs, novada pašvaldības stends „Kuldīga – pilsēta ar dvēseli”. Izstādes laikā ražotāji tuvāk iepazinās, izveidojās tiešie kontakti un radās vēlme sadarboties.

Oktobrī un novembrī sarīkojām tikšanās ar esošajiem un topošajiem mazajiem ražotājiem visos 13 novada pagastos. Veidojām nelielas grupas un stāstījām par šo ideju. Interesanti, ka redzējām daudz jaunu un interesantu lietu, ko cilvēki ražo mūsu pusē, bet baidās oficiāli reģistrēties un tikai dāvina šos ražojumus saviem radiem un draugiem. Faktiski nevienā pagastā nebija negatīvu noskaņu, tikai cilvēki izteica bažas par to, vai viņu produkti būs piemēroti tirdzniecībai.

Tālākais pārbaudījums bija rudens Hercoga Jēkaba gadatirgus un citas izbraukuma tirdzniecības. Decembris ir laiks, kad mēs pērkam bieži nevajadzīgas lietas Ziemassvētku dāvanām, tāpēc vienojāmies ar pašvaldību, ka jāorganizē svētku tirdziņš. Pašvaldība ierādīja vietu, uzslēja telti, tirgus darbojās trīs dienas un tika aizvadīts labā noskaņojumā. Mums ir izveidota plaša datu bāze par vietējiem ražotājiem, atkal apzinājām viņus un aicinājām piedalīties.

Janvārī izsludinājām sapulci tiem interesentiem, kuri, iespējams, vēlētos iesaistīties kooperatīva dibināšanā, un tajā reģistrējās 60 dalībnieki. Stāstījām, kā darbojas kooperatīvs, kā notiek tā dibināšana, lai cilvēki, kuri ierastos uz dibināšanas sapulci, būtu tai gatavi. Mums katram ir savas izvēles iespējas, lai izraudzītos tās, kas dod iespēju attīstīties.

Galvenais mērķis ir veicināt ģimenes labklājību

Kooperatīva „Kuldīgas labumi” valdes priekšsēdētāja un Kuldīgas Attīstības aģentūras projektu vadītāja Elīna Voika:

– Sākumā ir jābūt idejai – no katra dalībnieka paša, kāpēc lai viņš iestātos kooperatīvā. Pirmkārt, mums tā ir iespēja rūpēties par savu ģimeni savā novadā, lai nebūtu jāmeklē darba iespējas citur. Otrkārt, tā ir vēlme dzīvot sakārtotā un attīstītā vidē. Protams, galvenais mērķis ir veicināt katram savas ģimenes labklājību. Tālāk jāsaprot: cik lielā mērā katrs var iesaistīties kooperatīva darbā, cik daudz laika tam veltīt un kāda ir ražošanas jauda. Kooperatīvs ir brīvprātīgs veidojums, kurā sanākam kopā, darbojamies, spriežam, lemjam. Svarīgs ir radošums, lai nākotnes vīzijā iekļautu vēlmi augt lielākiem un spētu radīt pievienoto vērtību ikvienam produktam. Vai tas būtu ērts iepakojums, īpašs uzraksts uz preces vai kas cits. Lai iepazītos ar kooperatīva dibināšanas organizatoriskajiem jautājumiem un to risināšanas secību, devāmies uz kooperatīvu „Kurzemes jērs” Tukumā, kā arī uz „Zaļo grozu” Cēsīs. Protams, pie jau minētajiem „Pārtikas amatniekiem” Jelgavā. Sadarbojāmies ar LLKC konsultāciju birojiem Kuldīgā un Tukumā. Tādējādi nonācām pie galvenā – kooperatīva juridiskās formas. Sapratām, kādi ir mūsu mērķi: attīstīt Kuldīgas novada iedzīvotāju kopējo dzīves līmeni, veicināt novada atpazīstamību ar vietējiem produktiem. Tālāk tikām skaidrībā par tuvākajiem uzdevumiem un izveidojām kooperatīva struktūru, kā arī savstarpējo komunikāciju.

Kad tikāmies janvārī, potenciālajiem biedriem vēl nevarējām pateikt iestāšanās izmaksas. Tās vajadzēja aprēķināt un sākt rūpīgu darbu pie dokumentācijas sagatavošanas. Lai dotos uz Uzņēmumu reģistru, ir garš darbu saraksts, taču nevajag no tā nobīties, jo, tad, kad sāk darīt, viss pats atrisinās. Dokumentu sagatavošanā palīdzēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, ar kuru turpinām sadarbību. Kooperatīva dibināšanas sapulce notika februāra sākumā, un jau 19. februārī saņēmām dokumentus par reģistrāciju. Šobrīd kooperatīvā iestājušies 35 biedri, un esam gatavi, ka viņiem piepulcēsies vēl citi.

Tā kā nodarbojamies arī ar pārtikas produktu tirdzniecību, bija nepieciešama reģistrācija PVD, kur tāpat veidojās laba sadarbība, jo šis dienests strādā ne tikai kā inspicētājs, bet arī kā labs padomdevējs.

Kooperatīva dibināšanas laikā un gatavojoties veikala atvēršanai, valdes sēdes bija ļoti intensīvas, jo vajadzēja lemt par darāmajiem darbiem un plāniem. Tikāmies katru nedēļu, kopsapulces rīkojām divas reizes mēnesī. Taču tad, kad darbs nostabilizēsies, sanāksmes notiks retāk, un kooperatīva biedri varēs vairāk laika veltīt ražošanai.

Kooperatīva darbību šobrīd vada rīcības un iniciatīvas grupa – valde plus vēl daži aktīvisti. Katrs esam ar saviem dotumiem: mārketingā, grāmatvedībā, juridiskā vai vizuālā jomā. Valdē ir pieci cilvēki, kuri ievēlēti pēc principa, lai divi pārstāvētu pārtikas pārstrādes nozari, pa vienam – nepārstrādātu produktu ražošanu un amatniecību, bet viens būtu neitrāla persona.

Tirdzniecības plānu sākotnēji sagatavoju pēc savas iepriekšējās pieredzes, un iepazīstināju ar to sapulcē. Taču tad cilvēki vēl nebija gatavi diskutēt, un arī tagad priekšlikumiem jānāk no pašiem ražotājiem, jo viņi vislabāk zina, kur, kad un kas būtu piedāvājams. Startēsim izstādē „Latvija piedāvā” aprīļa sākumā, jūnijā – gadatirgū Brīvdabas muzejā, bet rudenī – izstādē „Riga Food”. Ar savu stendu 22. martā Liepājā, kur piedalījās 12 tirgotāji, un uzskatām šo izbraukumu par veiksmīgu, jo cilvēki interesējās par mūsu produktiem. Paralēli meklējam arī citus realizācijas kanālus, un vēlamies preces piedāvāt regulāri galvaspilsētā. Esam pārliecināti, ka Rīga mūs gaida, jo jau tagad tur darbojas tiešās lauksaimniecības produktu pārdošanas ķēdes, un mēs varētu piedāvāt savus pārtikas grozus, kuru saņemšanai cilvēki pieteiktos internetā. Lai ļaudis no tuvākajiem novadiem varētu saņemt preces sev izdevīgākā vietā, bija nepieciešams savs veikals. Sadarbību patiesībā var izveidot viegli, taču jāvar ilgtermiņā piedāvāt konkrētu produkcijas apjomu, tāpēc jāstrādā pie nākotnes vīzijas. Gatavoju rīcības plānu turpmākajiem trim gadiem, un pirmais no tiem būs kā izpēte. Galvenais, lai izdotos segt izdevumus par veikala darbību. Vēlamies startēt drīzumā arī projektā par valsts subsīdiju saņemšanu.

Produktiem „Kuldīgas labumi” izveidots savs zīmols, ņemot vērā senu tirdzniecības tradīciju simbolus mūsu novadā, kā arī ar pašvaldības atbalstu top sava mājaslapa. Patlaban aktīvi cenšos izmantot visas bezmaksas reklāmas iespējas sociālajos tīklos un citur.

Dace Millere

LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste