You are here

Gaļas liellopu ganāmpulka ekonomiskie rādītāji Zālēdāju projekta izmēģinājuma saimniecībās

Lopkopība
Gaļas lopkopība
Zālēdāju projekts

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti Zālēdāju projektā no 2013. līdz 2017. gadam izmēģinājumos iesaistītajām gaļas liellopu saimniecībām veica saimniecību darbības ekonomisko datu analīzi. Dati aprēķiniem iegūti, LLKC ekonomikas un lopkopības konsultantiem sadarbojoties ar saimniecību īpašniekiem un grāmatvežiem, kas ļāva saņemt detalizētu un nozīmīgu informāciju. Papildu dati iegūti Lauksaimniecības Datu centra (LDC) datubāzē. No 2013. līdz 2015. gadam dati tika ievākti par sešām gaļas liellopu saimniecībām (n=6), 2016. gadā – par astoņām saimniecībām (n=8) un 2017. gadā par sešām saimniecībām (n=6).

Viens no nozīmīgākajiem saimniecības darbības rādītājiem ir realizētās liellopu gaļas apjoms. Tā kā izmēģinājumos iesaistītās saimniecības nodarbojas ar zīdītājgovju ganāmpulku apsaimniekošanu, tad realizētās gaļas apjomā ir norādīti gan dzīvi vaislai vai nobarošanai pārdotie dzīvnieki, gan gaļai realizētie dzīvnieki.

Šo ganāmpulku viens no ekonomiski svarīgākajiem rādītājiem ir teļu saglabāšanas koeficients, jo tas norāda uz to, kā ganāmpulks ir spējis saražot realizējamo produkciju. Šis rādītājs ir cieši saistīts ar dzimstības koeficientu – cik daudz teļu ir dzimuši ganāmpulkā uz vienu zīdītājgovi. Teļu ieguvi ietekmē govju veselības stāvoklis, labturības apstākļi, ēdināšana un citi faktori. Savukārt teļu saglabāšana ir atkarīga no ganāmpulka apsaimniekošanas. Ja saimniecībā novērojama liela atšķirība starp dzimstības un teļu saglabāšanas koeficientiem, saimniekiem jādomā, kā uzlabot atnešanās apstākļus govij un nodrošināt nepieciešamos apstākļus jaundzimušajam teļam.

Lielākajai daļai izmēģinājumu saimniecību teļu ieguves un saglabāšanas rādītāji ir bijuši tuvu optimālajam.

Jāpiebilst, ka zems dzimstības koeficients ne vienmēr nozīmē to, ka saimniecība neveic pienācīgu darbu apsēklošanā un jaundzimušo teļu aprūpē, bet gan to, ka tajā tiek kontrolēts lopu skaits ganāmpulkā, neapsēklojot visas zīdītājgovis. Jāatzīst, ka šāda prakse ir ārkārtīgi ekonomiski neizdevīga, jo ganāmpulka izmaksas uz vienu zīdītājgovi projekta saimniecībās 2017. gadā ir bijušas 1345 eiro. Neapsēklošana nozīmē, ka saimniecība ir iztērējusi resursus govs uzturēšanai, taču produkciju no šīs govs nav guvusi.

Atražošanas un teļu saglabāšanas rādītāji zālēdāju projekta laikā redzami 1. attēlā. Projekta saimniecībās šajā periodā uz 100 govīm ir dzimuši vidēji 92 un saglabāti 85 teļi. Dzimstības koeficients liellopu ganāmpulkos Latvijā no 2013. līdz 2016. gadam ir bijis 0,8–0,89. Ieteicamais dzimstības koeficients ekonomiski efektīvai ražošanai ir vismaz 0,95.

1. attēls. Teļu dzimstības un saglabāšanas koeficienti Zālēdāju projektā projekta saimniecībās un dzimstības koeficients gaļas liellopu ganāmpulkos Latvijā no 2013. līdz 2016. gadam

Lai salīdzinātu gaļas liellopu saimniecības savā starpā vai pa periodiem, jāizmanto tādi rādītāji, kurus neietekmē ne dzīvnieku skaits saimniecībā, ne ganāmpulka struktūra. Tāpēc lielākā daļa rādītāju šajā rakstā ir izteikti uz nosacītajām liellopu vienībām saimniecībā (NLV). Nosacītās liellopu vienības izmanto, lai pārrēķinātu visus ganāmpulka dzīvniekus salīdzināmās vienībās. Jaunlops vecumā līdz 6 mēnešiem ir 0,4 nosacītās liellopu vienības, jaunlops, kas vecāks par 6 mēnešiem, ir 0,7 nosacītās liellopu vienības, un zīdītājgovs ir viena nosacītā liellopu vienība.

Zālēdāju projekta saimniecībās projekta laikā nosacīto liellopu vienību skaits uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru ir bijis mainīgs. No 2013. līdz 2015. gadam šis rādītājs nav pārsniedzis 0,47, taču 2016. un 2017. gadā tas ir bijis 0,54 un 0,51. Vidējais rādītājs ir 0,47 NLV uz ha (2. attēls). Zālēdāju projekta saimniecībās NLV pārsniedz 0,3 vienības uz ha, kas noteikts kā minimālais rādītājs bioloģiskās lauksaimniecības atbalsta maksājumu saņemšanai (atbilstoši 2015. gada 7. aprīļa Ministru Kabineta noteikumu Nr.171 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā” 3. pielikumā izklāstītajai metodikai).

2. attēls. Zālēdāju projekta saimniecību NLV skaits uz 1 LIZ hektāru projekta laikā

Palielinoties dzīvnieku skaitam saimniecībās, palielinās arī realizācijas apjomi, kas arī atspoguļojas ieņēmumos (3. attēls). Kā redzams 2. un 3. attēlā, dzīvnieku blīvums uz ha un ieņēmumi no realizācijas uz ha mainās līdzīgi. Kā var redzēt grafikos, 2016. gadā dzīvnieku blīvums uz 1 ha ir bijis visaugstākais un arī ieņēmumi no realizācijas uz 1 ha bijuši visaugstākie. Jāpiebilst, ka četros no pieciem izmēģinājumu projekta gadiem ieņēmumi no realizācijas bijuši zemāki par atbalsta maksājumiem. Zālēdāju projekta laikā ieņēmumi no realizācijas ir veidojuši 46% no visiem ieņēmumiem, bet atbalsta maksājumi – 54%.

3. attēls. Ieņēmumi no realizācijas un atbalsta maksājumi uz 1 LIZ hektāru Zālēdāju projekta saimniecībās projekta laikā

Ja aplūko izmaksas uz nosacīto liellopu vienību, redzams, ka četros no pieciem projekta gadiem ir novērojams izmaksu samazinājums, palielinoties dzīvnieku skaitam ganāmpulkā (4. attēls). Projekta vidējās izmaksas uz vienu nosacīto liellopu vienību ir 1067 eiro, kamēr saņemtie atbalsta maksājumi uz vienu liellopu vienību ir bijuši 1021 eiro uz vienu nosacīto liellopu vienību. Realizētās gaļas apjoms uz vienu NLV pēdējos divos gados ir samazinājies, jo šajā periodā ir palielinājies NLV skaits ganāmpulkos.

4. attēls. Izmaksas, subsīdijas un realizētās gaļas apjoms uz 1 NLV Zālēdāju projekta ganāmpulkos projekta laikā

Laiku pa laikam diskusijas izraisa atbalstu apjoms gaļas liellopu saimniecībām. 5. attēlā ir redzams atbalsta maksājumu sadalījums pa maksājumiem un pasākumiem. Attēlā nav iekļauti investīciju atbalsta pasākumi. Lielāko daļu atbalsta maksājumu apjoma veido maksājumi par bioloģisko saimniekošanu un zemes apsaimniekošanu mazāk labvēlīgajos apvidos, kuros ir dabas liegumi, kopsummā 55%. No tā var secināt, ka gaļas liellopu audzēšanai ir nozīmīga loma tādu platību apsaimniekošanā, kur konvencionālā lauksaimniecība būtu nerentabla vai neiespējama. Pērn Zālēdāju projekta saimniecības atbalsta maksājumos saņēma 6,39 eiro uz katru realizēto gaļas kilogramu.

5. attēls. Atbalsta maksājumu (izņemot investīciju projektus) sadalījums Zālēdāju projekta saimniecībās 2017. gadā

Lai zinātu, kas ir lielākās izmaksu pozīcijas, kurām būtu jāpievērš uzmanība, ir sadalītas arī izmaksas uz vienu nosacīto liellopu vienību (6. attēls). Pirms analizēt grafiku, jāvērš uzmanība, ka Zālēdāju projekta gaļas liellopu saimniecības pārsvarā ir ekstensīva tipa saimniecības. Salīdzinājumam, piena liellopu ganāmpulkos aptuveni pusi izmaksu veido tiešās lopkopības izmaksas – pašu ražotās barības sagatavošana, pirktās lopbarības iegādes izmaksas un citas lopkopības izmaksas (veterinārija, sēklošana u.c.).

Savukārt gaļas liellopu audzēšanā vairāk nekā ceturtdaļu izmaksu veido pamatlīdzekļu (tehnikas un ēku) nolietojums. Tas var norādīt uz to, ka ir veiktas ražošanas apjomam neatbilstošas (pārāk lielas) investīcijas. Lai arī saimniekiem, plānojot ražošanu, būtu jāmēģina novērtēt savu nepieciešamību pēc tehnikas, tās potenciālo noslodzi un iegādāties atbilstošu tehniku, iespējams, vairāk jāiegulda lopbarības sagatavošanā un iegādē, lai iegūtu vairāk realizējamās produkcijas.

Otra lielākā izmaksu pozīcija ir enerģijas izdevumi, tai skaitā degviela un smērvielas. Tam seko darba algas (14%) un tehnikas remonti un uzturēšana (10%). Tikai 8% izmaksu ir pašražotā lopbarība. Pozīcijā “Pārējās izmaksas” ir Citas lopkopības izmaksas (veterinārija u.tml.) – 4%, pirktā barība – 3%, noma – 3%, nodokļi – 3%, procentu maksājumi – 2%, kūts uzturēšana 2%, operatīvais līzings – 1%.

KOPSAVILKUMS

  1. Zīdītājgovju saimniecībās reizi gadā no govs ir jāiegūst un jāsaglabā teļš. Zīdītājgovs uzturēšana izmaksā vairāk nekā 2 eiro dienā un neiegūts teļš rada zaudējumus.
  2. Zālēdāju projekta saimniecībās liellopu blīvumam uz ha ir tendence palielināties, kas ir pozitīvi, jo tiek iegūts lielāks produkcijas apjoms uz 1 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
  3. Tikai vienu gadu projekta laikā realizācijas ieņēmumi ir bijuši augstāki par ieņēmumiem no atbalsta maksājumiem. Tajā gadā arī ir bijis visaugstākais dzīvnieku blīvums projekta saimniecībās. Tas liecina, ka saimniecībām ir potenciāls ganāmpulku palielināšanai un realizācijas ieņēmumu paaugstināšanai.
  4. Palielinoties dzīvnieku skaitam ganāmpulkā, samazinās izmaksas uz vienu nosacīto liellopu vienību.
  5. Realizētās gaļas apjoms uz vienu liellopu vienību samazinās, kas gan nozīmē, ka palielinās ganāmpulki, nevis samazinās realizētās produkcijas apjoms.
  6. Vairāk nekā pusi atbalsta maksājumu veido maksājumi par bioloģisko saimniekošanu un zemes apsaimniekošanu mazāk labvēlīgajos apvidos, kuros ir dabas liegumi. Gaļas liellopu audzēšanai ir nozīmīga loma tādu platību apsaimniekošanā, kur konvencionālā lauksaimniecība būtu nerentabla vai neiespējama.
  7. Lielākās izmaksu pozīcijas gaļas liellopu ganāmpulkos ir pamatlīdzekļu nolietojums, enerģijas izdevumi, darba algas un tehnikas remonti un uzturēšana, kuras kopā veido gandrīz divas trešdaļas ganāmpulka izmaksu. Saimniekiem jāveic pārdomātas investīcijas pamatlīdzekļos, kā arī vairāk uzmanības jāpievērš lopbarības sagatavošanai, kas veicinātu kvalitatīvāku dzīvnieku audzēšanu un palielinātu realizējamās produkcijas apjomu.

Andris Stepanovs,

Konsultants ekonomikā, sadarbībā ar Lopkopības kompetenču centru

Raksts publicēts LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis” 2018. gada jūnija numurā