Aptaujas par lauksaimniecības politikas nākotni pēc 2020. gada rezultāti

Gatavojoties diskusijām par ES lauku attīstības politikas nākotni, Zemkopības ministrija sadarbībā ar Valsts Lauku tīkla Sekretariātu aktuālāko Eiropas Komisijas piedāvājumu un kā tas ietekmēs mūsu lauku attīstības politiku sabiedrībai skaidrojusi reģionālajos semināros, kā arī noskaidrojusi lauksaimnieku un lauku uzņēmēju domas par Latvijas lauku attīstības nākotni, veicot elektronisku anketēšanu no 6. jūnija līdz 10. jūlijam.

Nākotnes lauku attīstībai Eiropas Komisija (EK) definējusi galvenos Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķus:

• veicināt viedu un ilgtspējīgu lauksaimniecības nozari;
• atbalstīt rūpes par vidi un rīcību klimata jomā un sniegt ieguldījumu ES mērķu sasniegšanā šajā jomā;
• stiprināt sociālekonomisko vidi lauku apvidos.

Jaunajā plānošanas periodā 2021.–2027. gadam paredzēts, ka valsts izstrādā vienu stratēģisko plānu, ietverot gan Lauku attīstības programmu, gan tiešos maksājumus.
Stratēģiskajam plānam EK paziņojumā “Pārtikas un lauksaimniecības nākotne” ir izvirzītas deviņas prioritātes.

• Taisnīgi ienākumi – sekmēt lauku saimniecību pietiekamus ienākumus un noturību visā ES teritorijā.
• Konkurētspējas pieaugums – pastiprināt orientēšanos uz tirgu un, vairot konkurētspēju, tostarp vairāk akcentējot pētniecību, tehnoloģijas un digitalizāciju;
• Līdzsvarots spēku samērs pārtikas ķēdēs – uzlabot lauksaimnieku situāciju pārtikas tirdzniecības ķēdē.
• Klimata pārmaiņu mazināšana – dot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā, pielāgoties tām un attīstīt ilgtspējīgu enerģētiku.
• Rūpes par vidi – veicināt ilgtspējīgu attīstību un dabas resursu – ūdens, augsnes un gaisa – efektīvu apsaimniekošanu.
• Rūpes par ainavu un biodaudzveidību - palīdzēt aizsargāt bioloģisko daudzveidību, stiprināt ekosistēmu pakalpojumus un saglabāt biotopus un ainavas;
• Paaudžu maiņa – piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus un veicināt darījumdarbību lauku apvidos.
• Plaukstoši lauku apvidi – veicināt nodarbinātību, izaugsmi, sociālo iekļautību un vietējo attīstību lauku apvidos, tostarp veicināt bioekonomiku un ilgtspējīgu mežsaimniecību.
• Droša pārtika – uzlabot ES lauksaimniecības spēju reaģēt uz sabiedrības prasībām pārtikas un veselības jomā, tostarp uz prasību pēc nekaitīgas, uzturvielām bagātas un ilgtspējīgi ražotas pārtikas un prasībām.

Zināšanu, inovācijas un digitalizācijas veicināšana lauksaimniecībā un lauku apvidos ir starpnozaru mērķis.

Aptaujas rezultātu analīze ir balstīta uz 1118 respondentu sniegtajām atbildēm.

Respondentu raksturojums

1. Vecums.

2. Saimniecības atrašanās vieta (varēja izvēlēties vairākas atbildes, ja saimniecība atrodas vairākos reģionos).

Pārstāvētā nozare.

Izvērsts respondentu norādīto nozaru attēlojums

4. Saimniekošanas sistēma (veids).

5. Apsaimniekotā platība, ha (LIZ).

6. Apsaimniekotā platība pēc vecuma struktūras.

Viedas un noturīgas lauksaimniecības nozares veicināšana

Taisnīgi ienākumi. Taisnīgu ienākumu atbalsts nolūkā palīdzēt lauksaimniekiem nopelnīt iztiku.  Pastāvošais tiešo maksājumu sadalījums atspoguļo zemes sadalījumu, – lielākā daļa atbalsta nonāk nelielas lauksaimnieku daļas rokās (80% platībmaksājumu saņem 20% saimniecību, kuras apsaimnieko 80% zemes).

Lai nodrošinātu taisnīgu un mērķtiecīgāku atbalstu lauksaimnieku ienākumiem, tas ir, – lai tiešos maksājumus vairāk saņemtu mazās un vidējās saimniecības, EK ierosina ierobežot lielo zemes platību īpašnieku saņemtā atbalsta apjomu, piedāvājot vairākus risinājumus:

• Atbalsta griestu noteikšana – neatkarīgi no ha skaita tiek noteikta maksimālā tiešo maksājumu summa vienai saimniecībai (noteikti atbalsta griesti gadā – 100 tūkst., tas nozīmē, ka gadījumā, ja saimniecībai tiešo maksājumu summa tiek aprēķināta 250 tūkst., izmaksātais maksājums ir 100 tūkst.).
• Maksājuma samazinājums, pārsniedzot noteiktu atbalsta apjoma limitu: par 25% tiek samazināta summa starp 60 000 – 75 000 eiro par 50% summa starp 75 000 – 90 000, par 75% summa starp 90 000 – 100 000 eiro.
• Pārdalošais maksājums – par noteiktu skaitu pirmajiem ha tiek piemērota augstāka atbalsta likme.
• Mazo lauksaimnieku shēma – neatkarīgi no ha skaita saimniecībā ir noteikts fiksēts saņemamais atbalsta apmērs.
• Aktīvais lauksaimnieks – pelna iztiku, nodarbojoties ar lauksaimniecību, un var darboties vairākās nozarēs.

1. Kādi nosacījumi platību maksājumiem būtu jāpiemēro Latvijā (var izvēlēties vairākus variantus)?

Plašas diskusijas gan nacionālā, gan arī Eiropas līmenī ir par EK rosināto maksimālā atbalsta noteikšanu vienam atbalsta saņēmējam gadā. Veicām respondentu atbilžu analīzi par šo jautājumu, salīdzinot tās pa vecuma grupām un apsaimniekotajām platībām.

1. Visaktīvākie griestu noteikšanas atbalstītāji ir respondenti, kuri apsaimnieko 30 – 250 ha lielas lauksaimniecības zemes platības. Par atbalsta griestu noteikšanu pozitīvu atbildi sniedz 40% šīs zemes platību grupas pārstāvji.
2. Jāatzīmē, ka arī 25% respondentu, kuri apsaimnieko 250 ha un vairāk zemes, norādījuši, ka nepieciešams noteikt atbalsta apjoma griestus.
3. Par atbalsta griestu noteikšanu katrā vecuma grupā ir vairāk nekā 30% respondentu, vecumā grupā no 25 līdz 40 gadiem par griestiem ir vairāk nekā 40% respondentu.

2. Kādi nosacījumi investīciju pasākumiem būtu jāpiemēro Latvijā?

2.1. Noteikt maksimālo atbalsta apjomu (griestus) vienam atbalsta saņēmējam periodā.  71% jeb 792 respondenti norāda, ka maksimālajam atbalsta apmēram ir jābūt ne lielākam, kā 500 tūkstoši eiro vienam atbalsta saņēmējam periodā.

2.2. Piemērot augstāku atbalsta intensitāti mazajām saimniecībām.

87 % jeb 970 respondentu piekrīt, ka mazajām saimniecībām ir nepieciešams piemērot augstāku atbalsta intensitāti.

2.3. Pamatlīdzekļu iegādi atbalstīt tikai specifisku (vide, SEG) mērķu izpildei

66% respondentu nepiekrīt ierosinājumam pamatlīdzekļu iegādi sasaistīt ar specifiskajiem programmas mērķiem.

2.4. Saglabāt finansējuma sadalījumu – atsevišķas “aploksnes” mazajām un lielajām saimniecībām.

72 % respondentu piekrīt, ka jāsaglabā šī pieeja. Komentāros lasāms aicinājums turpmāk “aploksnes” sadalīt godīgāk, jo šajā periodā pēc projektu vērtēšanas, parasti lielās saimniecības atbalstu saņem gandrīz visas, bet mazās saimniecības, gandrīz puse paliek “zem svītras”.

2.5. Citi priekšlikumi, kas būtu jāpiemēro Latvijā investīciju pasākumos.

Šajā sadaļā savus komentārus sniedza 429 respondenti. Tika atkārtoti uzsvērta atbalsta nepieciešamība mazām un vidējām saimniecībām un jaunajiem – ne tikai gados jauniem, bet arī pēc darbības ilguma jauniem uzņēmējiem. Izteikti arī ierosinājumi atbalstu sasaistīt ar ražošanu un nomaksātajiem nodokļiem.

2.6. Kāda veida investīcijas būtu nepieciešamas jūsu saimniecībā (bija iespējamas vairākas atbildes).

Joprojām prioritāri izvirzās nepieciešamība pēc traktortehnikas un augsnes apstrādes tehnikas.

Kā citas nepieciešamās investīcijas minētas: ražošanas ēkas; kūtis un novietnes. Arī infrastruktūras sakārtošana – elektrība, ūdens, ceļi.

3. Zināšanas un inovācijas

3.1. Vai nepieciešamas jaunas zināšanas jūsu saimniecības attīstībai?

3.2. Kādas aktivitātes jums būtu atbilstošākās jaunu zināšanu ieguvei (bija iespējamas vairākas atbildes)?

3.3. Kādas mācību tēmas jums būtu aktuālas turpmāk (bija iespējamas vairākas atbildes)?

4. Vietējās pārtikas nodrošinājums

4.1. Lai nodrošinātu iedzīvotājus ar vietējo pārtiku, paredzēt atbalstu (bija iespējamas vairākas atbildes)?

5. Paaudžu maiņa

Kas nepieciešams, lai nodrošinātu paaudžu maiņu laukos (bija iespējamas vairākas atbildes)?

6. Plaukstoši lauku apvidi

Lai atbalstītu ilgtspējīgas nodarbinātības iespējas lauku apvidos, liela nozīme ir kopīgiem ES un valsts ieguldījumiem infrastruktūrā un dabas un cilvēku kapitāla attīstībā. Lauku teritorijās būtu jāsaņem labāka piekļuve publiskajiem pakalpojumiem, veselības aprūpei, arodmācībām, jaunu prasmju izkopšanas programmām.

Komentāros izteiktas bažas par lauku iztukšošanos un nepieciešamību pēc kopīgas valsts politikas šī jautājuma risināšanā – Zemkopības ministrija, kas atbildīga par Lauku attīstības programmas īstenošanu, nav vienīgā, kam jārisina samilzušais lauku telpas eksistences jautājums.

7. Klimats un rūpes par vidi

EK paredz obligāti un brīvprātīgi ieviešamus pasākumus, lai sniegtu ieguldījumu klimata un vides, tajā skaitā amonjaka emisiju samazināšanas noteikto mērķu izpildei.

8. Izturētspējīga lauksaimniecības nozare – riska pārvaldība

EK norāda, ka jāpalielina lauksaimnieku ilgtspēja, konkurētspēja un izturētspēja, stiprinot ieguldījumus lauku saimniecību pārstrukturizēšanā, inovācijās, dažādošanā, jauno tehnoloģiju ieviešanā. Jāveido noturīga sistēma, kas ļautu laukkopībā sekmīgi novērst riskus un krīzes vai adekvāti reaģēt riska vai krīzes situācijā.

29% respondentu neizmanto nekādu lauksaimniecības apdrošināšanu savā saimniecībā. Analizējot nākamā jautājumā sniegtos komentārus, tas skaidrojams, ka šī brīža apdrošināšanas piedāvājums lauksaimniecībā ir lauksaimniekiem pārsvarā neizdevīgs un dažās nozarēs nemaz nav pieejams.

Lauksaimniecības riska fonda izveide (vides, klimata un ekonomisko notikumu radīto zaudējumu segšanai):

52% respondentu norāda, ka nav nepieciešams veidot fondus – katram pašam ir jāuzņemas risks saimniecības līmenī. Tomēr 45% respondentu norāda, ka fonds ir nepieciešams.

Liene Feldmane,

Valsts Lauku tīkla Sekretariāta lauku attīstības eksperte