Meža īpašniekiem nepieciešamais atbalsts

Šogad meža nozares konferences galvenā tēma bija par ES un valsts atbalstu meža īpašniekiem. Galvenokārt tika vērtēti ieguvumi meža apsaimniekošanā līdzšinējā ES atbalsta periodā un diskutēts par prioritāri atbalstāmajiem virzieniem nākotnē, kuriem piesaistāms ES un valsts atbalsts.  

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs vēstījumā konferences dalībniekiem uzsvēra, ka joprojām pasaulē un Eiropā notiek aktīvas diskusijas par starptautiskiem procesiem klimata un enerģētikas politikas jautājumiem, kas prasa plašu un sabalansētu skatījumu uz problēmu risināšanu kopsakarībās. Piemēram, CO₂ piesaiste ir cieši saistīta ar meža atjaunošanu utt.

Pēdējā laikā meža apsaimniekošanā arvien lielāka loma ir ES atbalstam. Populārākais pasākums meža īpašniekiem ir bijusi jaunaudžu kopšana. Taču ministrs aicina meža īpašniekus paskatīties uz atbalsta iespējām kopumā, izvērtējot, vai tieši manam mežam atbalsts ir visnepieciešamākais, jo pieejamie līdzekļi būs ierobežoti, tādēļ viņš aicina rast iespējas un padomāt, kā turpmāko atbalstu izmantot gudri un ar maksimālo atdevi.  

Īstenotās aktivitātes

Par līdz šim meža īpašnieku paveikto Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam īstenotajiem pasākumiem informēja ZM Meža departamenta vecākā referente Iveta Vaite.  Pasākuma “Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā” īstenošanai apakšpasākumā “Meža ieaudzēšana” ietvaros īstenoti projekti 2935 ha platībā 1 315 881 eiro apjomā.

Visaktīvāk meža īpašnieki izmantojuši ES atbalstu apakšpasākumā “Ieguldījumi meža ekosistēmas noturības un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai” (jaunaudžu retināšana, neproduktīvu mežaudžu nomaiņa, valdošās koku sugas nomaiņa). Īstenoti projekti 45 194 ha platībā un 10 870 015 eiro apjomā.

Meža īpašnieki ar katru gadu arvien aktīvāk pieteikušies arī maksājumiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mežā Natura 2000 teritorijās. Ja 2008. gadā bija tikai 1313 pieteikumi, saņemot kompensācijās 921 636 eiro, tad 2017. gadā maksājumiem bija iesniegti jau 2688 pieteikumi, kompensācijās saņemot 3 665 903 eiro. 

Diskusijā Žanis Bacāns, SODRA Latvia mežsaimniecības direktors, atzina, ka mežiniekiem nevajadzētu censties salīdzināt sev pieejamo atbalstu ar lauksaimniecībai pieejamo, un nevajadzētu censties nopelnīt, jo reizēm grūti paredzēt patiesās izmaksas, pārējo naudu varētu atvēlēt citu papildu apjoma īstenošanai. Savukārt Jānis Knipšis no Mazo meža īpašnieku biedrības atzina, ka viņiem ES atbalsts ir bijis būtisks, un motivē sakopt savus īpašumus. Kā pozitīvu J. Knipšis minēja projekta atbalsta piešķiršanas sistēmu, kad tiek dota priekšroka mazajiem meža īpašniekiem. Diskusijās vēl tika minēts, ka varētu noteikt  īsāku laika periodu pēc atskaišu dokumentu iesniegšanas un naudas saņemšanas, jo ne visiem meža īpašniekiem ir iespēja ieguldīt līdzekļus ilgākā laika periodā.

Nākamajā ES finanšu plānošanas periodā jāstāda daudz vairāk koku, jāsaglabā atbalsts jaunaudžu kopšanai un jācenšas uzturēt ceļi mežu ugunsapsardzības uzlabošanai.

Idejas mežsaimniecības atbalstam

Klātesošie atzina, ka svarīgi noteikt prioritātes. Vairākums uzskatīja, ka nākamajā atbalsta periodā jāatstāj tās lietas, kas līdz šim ir notikušas sekmīgi, piemēram, jaunaudžu kopšana, neproduktīvu mežaudžu nomaiņa, neizmantoto zemju apmežošana. Nākamajā periodā varētu atbalstīt arī mazās mežizstrādes tehnikas iegādi. Jānis Rozītis, PDF Latvija direktors, minēja aspektus, kas būtu uzlabojami, saņemot atbalstu par saimniekošanu aizsargājamās teritorijās, piemēram,  atbalstīt brīvprātīgu dabas teritoriju veidošanu, egļu monokultūru nomaiņu u. c.

Izskanēja viedoklis, ka nevajadzētu subsidēt meža atjaunošanu, jo tas ir meža īpašnieka pienākums, un tiek gūti ienākumi, mežu nocērtot.

Nozarei jāvienojas par prioritārām lietām, lai veiksmīgi iekļautos globālo procesu risināšanā. Šī gada konferencē arī bija iespēja balsot par nepieciešamo ES atbalstu turpmākajā ES atbalsta periodā, sākot no 2021. gada.

Sarmīte Grundšteine,

MKPC direktora vietniece informācijas un apmācību jomā