Slaucamo govju ēdināšana piesietā turēšanas sistēmā

Praktiski pusi no kopējā saražotā piena daudzuma Latvijā iegūst mazajās ģimenes saimniecībās. Tāpēc ir svarīgi šo saimniecību saimniekošanu padarīt efektīvāku, tajā neieguldot lielus papildu līdzekļus, bet optimizējot esošo resursu pieejamību. Īpaši svarīgi būtu ievērot precīzu saimniekošanas sistēmas modeli, tādējādi palielinot ekonomisko ieguvumu. Viena no būtiskām precīzās saimniekošanas modeļa uzlabošanas sistēmām ir ēdināšanas sakārtošana saimniecībā, kas ietver sevī rupjās lopbarības, koncentrētās barības kvalitāti, pieejamību un nodrošinājumu devā, barības devu sabalansētību un nemainību slaucamo govju ēdienkartē. Efektīvu dzīvnieku ēdināšanu var nodrošināt arī mazajās ģimenes saimniecībās, kur ir piesietā turēšana, kur nav barības maisītāju, bet jāstrādā precīzi pēc saimniecībā izveidota darbu protokola, kā arī slaucamo govju ēdienkartē nodrošinot pēc iespējas lielāku barības līdzekļu sortimentu, kas izaudzēts saimniecībā uz vietas. Saimnieciskās darbības rezultātā veidojas piesārņojums, kas ir būtisks klimata pārmaiņu ierosinātājs. Tādēļ barības līdzekļu kvalitāte, pašaudzētās lopbarības nodrošinājums, barības devu sabalansēšana, ganību apsaimniekošana ir daļa no faktoriem, kas ļauj samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju lopkopībā saistībā ar dzīvnieku ēdināšanu.

Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka, samazinot izdalītā metāna daudzumu dienā par 20%, papildus iegūtā enerģija augstražīgajām govīm ļautu saražot vēl 0,6 kg piena dienā.

Lopkopības demonstrējumu programmā iekļauta tēma “Govju precīzā ēdināšana piesietajā turēšanā, izmantojot dažādus proteīna avotus ekonomiski pamatotas barības devas ieguvei, izmantojot pašaudzēto lopbarību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas nolūkos”. Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centrs (LLKC) demonstrējumu īsteno z/s “Odzāni”, lai demonstrētu govju precīzo ēdināšanu piesietajā turēšanā, padarot efektīvāku saimniekošanu. Par demonstrējuma laikā iegūtajiem pirmajiem rezultātiem LLKC informēja šī gada 15. augustā rīkotajā lauka dienā z/s “Odzāni”.

Precīza ēdināšana nozīmē: veiktas lopbarības analīzes, zināma sausnas apēdamība, sastādītas barības devas atbilstoši govs fizioloģiskā stāvokļa vajadzībām, barības devas nodrošinājums maksimāli tuvu aprēķinātajam, barības devas nemainība (rupjā lopbarība, koncentrāti).

Lopbarības izēdināšana saimniecībā ganību periodā sekojoša:

• zāle ganību aplokā (9 stundas);
• zāles skābbarība barības galdā;
• spēkbarība kā atsevišķi barības līdzekļi barības galdā;
• minerālpiedevas barības galdā.

Problemātiskāk aprēķināt ganību zāles apēdamību neatkarīgi no tā, ka veiktas zāles ķīmiskās analīzes, aprēķināta zāles ražība. Ganību platība pietiekoši liela, bet reljefaina. Zālāju kvalitāte mainīga. Viens no risinājumiem zāles apēdamības precīzākā noteikšanā būtu porciju ganīšana, kas tagad saimniecībā netiek praktizēta.

Teorētiski govs var veikt 40–70 zāles plūcienus minūtē, viena plūciena svars 0,5 līdz 3,0 grami (atkarībā no zelmeņa). Govs vidēji diennaktī ēd 8–10 stundas.

Piemēram,

50 plūcieni minūtē × 2 grami × 600 minūtes (10 stundas) = 60 000 grami = 60 kg zāles/dienā, ja govs atrodas ganībās diennakti.

Aprēķinu var veikt arī pēc citas metodes, ņemot vērā, ka govs ganībās var apēst 1–1,5 kg sausnas stundā (1/0,2 vai 1,5/0,2; attiecīgi 5 kg vai 7,5 kg zāles stundā).

Piemēram,

6 kg ×10 stundas = 60 kg, ja govs atrodas ganībās diennakti.

Saimniecībā govis ganībās uzturas 9 stundas, no tām apmēram 6 stundas ēd. Aprēķins pēc abām metodēm:

I metode: 60 × 2 gr × 360 min. = 43 200 g = 43,2 kg

II metode: 7,5 kg (zāles ražība 7,5 t/ha) × 6 st. = 45 kg

Saimniecībā govīm izēdinātās rupjās lopbarības ķīmiskais sastāvs redzams 1. tabulā.

1.tabula

Rupjās lopbarības ķīmisko analīžu rezultāti

*      dabīgā pļava, 29.05.19., ražība 2,6 t/ha

**    atjaunots zālājs, 17.07.19., ražība 4,5 t/ha

***  lucernas zālājs pēc 2. pļāvuma, 01.08.19., ražība 7,1 t/ha

Rupjā lopbarība ir pamatbarība atgremotāju dzīvnieku ēdināšanā. Tās kvalitāte lielā mērā regulē saimniecības attīstības iespējas dzīvnieku produkcijas kāpināšanā, samazinot lopbarības mainīgās izmaksas.

Viens no būtiskiem faktoriem rupjās lopbarības izvērtēšanā ir dzīvniekiem pārstrādājamā jeb sagremojamā rupjās lopbarības sausnas daļa. Jo agrākā veģetācijas fāzē pļauts zālāja zelmenis, jo vairāk no iegūtajiem sausnas kilogramiem dzīvnieks spēj izmantot. Vieni no būtiski svarīgākajiem rupjo lopbarību raksturojošiem rādītājiem ir kokšķiedras frakcijas: ADF un NDF, kas norāda uz tās sagremojamību un apēdamību. ADF nevajadzētu pārsniegt 33% sausnā, savukārt NDF nevajadzētu pārsniegt 50%. Ja šie kokšķiedras frakciju rādītāji ir būtiski lielāki, jārēķinās, ka dzīvnieks šādu lopbarību apēdīs mazāk un no apēstā pārstrādās mazāk, būs jārēķinās ar citiem barības līdzekļiem, lai nodrošinātu dzīvnieku vajadzību pēc barības vielām. Tātad, jo sliktāki šie kokšķiedras rādītāji, jo mazāk dzīvnieks uzņem barības vielas no piedāvātās rupjās lopbarības. 1. tabulas dati liecina, ka siens un ganību zāle 1 ir ar zemāku izmantojamību. Lopbarība ar augstu proteīna (virs 13%), Ca (virs 1%), K (virs 2%) saturu nav piemērota cietstāvošo govju ēdināšanai. Skābbarībā nav vēlama augsta (virs 10%) amonija slāpekļa (NH₃) klātbūtne, jo tad notiek pastiprināta olbaltumvielu sadalīšanās un barības galdā nonāk lopbarība ar zemāku vērtību.

Atkarībā no rupjās lopbarības kvalitātes, slaucamo govju devas balansē ar spēkbarību. Ir proteīna un enerģija barības līdzekļi. Konkrēti demonstrējuma saimniecībā proteīnu nodrošina ar pupām un rapsi, enerģiju ar pašražotiem graudiem. Proteīna barības līdzekļu raksturojošais rādītājs ir kopproteīns, bet enerģijas – NEL (neto enerģija laktācijā) un ciete.

Koncentrētas lopbarības ķīmiskais sastāvs redzams 2. tabulā.

2.tabula

Koncentrētās lopbarības ķīmisko analīžu rezultāti

Augstākais enerģijas daudzums bija miežu un kviešu graudu maisījumā 8,2 NEL MJ kg (2. tab.) bet rapsim bija lielākais kopproteīna saturs 39,2%. Savukārt pupas barības devā nodrošināja ne tikai proteīnu, bet arī cieti. Ir bieži gadījumi, kad saimnieki govīm sāk izēdināt tikko pļautus graudus. Tas ir ļoti nepareizi. Graudam jāatļauj nobriest vismaz 2 mēnešus. Jaunais grauds ir starpformā starp cieti un cukuru, govs priekškuņģa mikroorganismi to neatpazīst un nepārstrādā. No tāda grauda dzīvnieks var izmantot 30-40% enerģijas.

3. tabula

Mikroelementu saturs lopbarībā, mg kg

Zinot gan makroelementu, gan mikroelementu saturu barības līdzekļos, var precīzāk izvēlēties ganāmpulkam atbilstošāko minerālbarību no piedāvājuma tirgū.

Barības devās dārgākie ir proteīna barības līdzekļi. Tos izvēloties, saimnieki parasti vadās pēc tonnas cenas, bet būtu jāņem vērā 1 kg proteīna cena, kas atkarīga no produkta cenas un proteīna satura tajā. 4. tabulas dati atspoguļo saimniecībā izmantoto barības līdzekļu 1 kg proteīna cenu. No barības līdzekļiem ar augstu proteīna saturu dārgākais ir rapsis, bet barības līdzekļos ar augstu enerģijas saturu (graudos) 1 kg proteīna cena ir vislielākā (no 1,44 līdz 1,50 eiro). Lētākais proteīns ir rupjajā lopbarībā.

4. tabula

Proteīna izmaksas barības līdzekļos

Tomēr saražotā piena daudzums atkarīgs no apēstajiem lopbarības sausnas kilogramiem. Ekonomiski rentabla piena lopkopība tiek uzskatīta, ja no 1 apēstā barības sausnas kilograma var iegūt vidēji 1,5 kg piena.  Pēcatnešanās periodā no 1 kg sausnas var izslaukt no 1,5–1,8 kg piena, laktācijas beigu daļā – 1–1,3 kg piena. Demonstrējuma saimniecībā pirmie rezultāti parādīja, ka grupā, kur izēdināja lopbarības pupas, no 1 kg barības sausnas ieguva 1,38 kg piena, bet grupā, kur izēdināja rapsi, – ieguva 1,44 kg piena. Piena ieguve aprēķināta govīm, kas bija atnesušās līdz 107. slaukšanas dienai. Govīm izēdinātā barības deva parādīta 5. tabulā.

Pēc noslēgtā 2018. gada rezultātiem aprēķinātas saimniecībā govs uzturēšanas izmaksas dienā, kas sastādīja 6,27 eiro. Ņemot vērā govs uzturēšanas izmaksas dienā un piena iepirkuma cenu (0,25 eiro par 1 kg piena), varam aprēķināt, cik jāslauc piens no govs laktācijā, piemēram,

6,27:0,25 = 25,08 kg (25,08 x 305 laktācijas dienas = 7649 kg laktācijā).

Tikai pieaugot cenai, var atļauties slaukt mazāk, kā zemāk parādīts piemēros.

6,27:0,27 = 23,22 kg (23,22 x 305 laktācijas dienas = 7082 kg laktācijā).

6,27:0,30 = 20,9 kg (20,9 x 305 laktācijas dienas = 6375 kg laktācijā).

Ir jāslauc vairāk jebkurā gadījumā, un to var darīt, neveicot lielas investīcijas. Šobrīd situāciju vidējās un mazajās saimniecībās glābj subsīdijas, kas nosedz mīnusus. Arī demonstrējuma saimniecībā ir attīstības rezerves, kas neprasa lielus naudas ieguldījumus. Tādēļ rūpīgi un kritiski jāanalizē saimniekošana savā ganāmpulkā, jo mērķis ir saimniekot efektīvi.

6. tabula

Lopbarības izmaksas saimniecībā izēdinot dažādus proteīna barības līdzekļus pie atšķirīga izslaukuma

Pēc 6. tabulas datiem redzam, ka govīm ar vienādu izslaukumu lielākas lopbarības izmaksas bija grupā, kur izēdināja rapsi.

Uzsākot demonstrējumu, saimniecībā tika izveidotas divas demonstrējuma grupas: I grupa – govīm kā proteīna barības līdzeklis tika izmantotas pupas, II grupa – rapsis. Abu grupu govis vidēji bija atnesušās 3 reizes, un tām bija laktācijas sākuma periods (vidēji 30. un 27. laktācijas diena). Arī govju ķermeņa kondīcijas vērtējums starp grupām būtiski neatšķīrās. Abu grupu govju vidējais izslaukums un enerģētiski koriģētais piena (EKP) daudzums (kg) ikmēneša pārraudzības kontrolēs parādīts attēlā.

1. attēls.   Demonstrējuma grupu govju vidējais izslaukums un EKP daudzums, kg pētījuma mēnešos

Saimniecībā govju vidējais izslaukums atšķīrās starp govju grupām. Vidēji par 3 kg lielāks izslaukums novērots grupā, kurā tika izbarots rapsis. Tomēr jāsecina, ka govju piena sastāvs (tauku un olbaltumvielu saturs, %) abās grupās bija zems, jo iegūtā EKP daudzums pirmajos trīs pētījuma mēnešos bija zemāks par izslaukumu. Arī noteiktais urīnvielas saturs pienā jūnijā abās govju grupās pārsniedza 40 mg dL, kas norāda uz to, ka laktācijas un ganību perioda sākumā neizdevās sabalansēt enerģiju un proteīnu barības devā.

Arvien aktuālāks jautājums piena lopkopībā ir ne tikai ekonomiski izdevīgas produkcijas ražošana, bet arī SEG emisiju samazināšana, jo slaucamām govīm zarnu fermentācijas procesos veidojas metāns (CH4). Jo augstāks ir barības patēriņš, jo lielāka ir metāna emisija. Būtisks faktors, kas ietekmē emisiju lielumu ir barības sagremojamība (var būt no 45 līdz 85%). Paaugstinoties barības sagremojamībai, samazinās izdalītais metāna daudzums.

Izmantojot barības devu aprēķināšanai NorFor datorprogrammu, bija iespējams teorētiski aprēķināt izdalītā metāna daudzumu dienā gramos, ņemot vērā govju izslaukumu (7. tabula).

7. tabula

Metāna daudzums dienā atkarībā no izēdināmās devas un ražības

Tabulā redzams mēneša laikā no govīm iegūtais minimālais un maksimālais izslaukums un attiecīgi aprēķinātais metāna daudzums. NorFor ēdināšanas programmas aprēķinos redzam, ka izdalītā metāna daudzums dienā būtiski neatšķiras pa grupām. Teorētiski aprēķinātais vidējais metāna daudzums jūlijā 1. grupā bija 500 grami dienā, 2. grupā 513 grami dienā. Augustā aprēķinātais metāna daudzums abās grupās bija praktiski vienāds – 482,5 un 485,3 grami dienā.

Demonstrējums tiek īstenots LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros. Tēma :“Govju precīzā ēdināšana piesietajā turēšanā, izmantojot dažādus proteīna avotus ekonomiski pamatotas barības devas ieguvei, izmantojot pašaudzēto lopbarību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas nolūkos” (7. lote. LAD 160419/P25).

Ziedīte Bimšteine,

LLKC Jēkabpils konsultāciju biroja lopkopības konsultante

Daina Jonkus, Dr.agr., profesore, LLU

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests