Zivsaimniekiem vēl daudz attīstības iespēju

Latvijas zivsaimniecībā šajā finanšu plānošanas periodā vēl nav apgūta puse no pieejamā Eiropas Savienības finansējuma jeb 92,4 miljoni eiro. Kopumā gan nozares attīstība aizvadītajā gadā lielākoties vērtējama pozitīvi. Šādi secinājumi izskanēja šonedēļ Lapmežciemā aizvadītajā zivsaimniecības gada konferencē “Zivsaimniecības attīstības izaicinājumi un iespējas”.

Kaspars Gerhards, LR zemkopības ministrs: “Lai gan pērn zivsaimniecība var lepoties ar ļoti labiem rezultātiem ārējā tirdzniecībā, algu kāpumā un darbaspēka piesaistē, izmantota  vien puse no pieejamajiem ES līdzekļiem. Tādēļ nākamajā plānošanas periodā aktīvāk jādomā par jaunu produktu un ideju radīšanu, aktīvāku kooperāciju un akvakultūras attīstību.”

Visaktīvāk 2018. gadā veikti ieguldījumi zvejas ostu attīstībā (īstenoti 27 projekti), kā arī pievienotās vērtības radīšanā nozvejotajām zivīm (īstenoti 13 projekti). Ņemot vērā mencu zvejas aizliegumu, šogad pirmo reizi bijis pieejams atbalsts zvejas darbības pagaidu pārtraukšanai – kompensācijas saņēmuši 33 zvejnieki (10 kuģu komanda).

Normunds Riekstiņš, ZM Zivsaimniecības departamenta direktors: “Eiropas Savienība un arī mēs vēlētos redzēt daudz lielāku izaugsmi akvakultūrā – kā uzņēmumu skaita ziņā (pašlaik aktīvi darbojas 87 uzņēmumi), tā sugu daudzveidībā – pašlaik 59% no visām akvakultūrā izaudzētajām zivīm ir karpas. Akvakultūras projektu īstenošanai joprojām pieejams 21 miljons eiro. Esam atcēluši viena projekta finansēšanas griestus un ceram, ka tas ļaus īstenot tiešām vērienīgus projektus šajā nozarē.”

Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: “Kā iekšējie, tā ārējie ūdeņi aizvien slēpj sevī milzīgus resursus – ne vien zvejā un pārstrādē, bet arī darbavietu radīšanā un tūrisma attīstībā. Tieši tādēļ Zivsaimniecības sadarbības tīkls aizvien būs vieta, kur satikties dažādu jomu cilvēkiem, lai šīs iespējas pamanītu un izmantotu. Noteikti turpināsim īstenot arī demonstrējumus akvakultūrā, – mūsu veiktais karpu pētījums apliecina, ka šajā jomā sasniedzami labi rezultāti, domājot par zivju sugu izvēli un arī peļņas iespējām uzņēmējam.”

Konferencē varēja iepazīties arī ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes zinātnieku izstrādātajiem ātri pagatavojamiem zivju ēdieniem ar ilgu derīguma termiņu un jauno produktu “Baltijas anšovi”, kas gatavots no reņģēm un brētliņām. Zivsaimnieku interesi izraisīja fakts, ka zinātnieki šo produktu ir gatavi piedāvāt tieši Latvijas ražotājiem.

Konferences laikā demonstrētās prezentācijas pieejamas pielikumā.
 

Informāciju sagatavoja

Ilze Rūtenberga-Bērziņa,

LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja