You are here

Tehnisko pakalpojumu cenu apkopojums par 2019. gadu

Ekonomika

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Ekonomikas nodaļa apkopojusi tehnisko pakalpojumu cenas par 2019. gadu.  Cenu apkopojums tiek veikts, pamatojoties uz novadu lauku attīstības konsultantu iesūtīto informāciju par 47 dažādu tehnisko pakalpojumu cenām visos Latvijas reģionos 2019. gadā. Tehnisko pakalpojumu cenas veidojas, saskaitot degvielas, darbaspēka un pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas, kā arī pakalpojuma sniedzēja vēlamo peļņu. Tehnisko pakalpojumu cenas norādītas bez pievienotās vērtības nodokļa (bez PVN).

Atsevišķās pozīcijās pakalpojumu cenas 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, ir krasi mainījušās. Bet vairumā gadījumu tās ir saglabājušās aptuveni līdzīgā līmenī, kā tas bija 2018. gadā. Salīdzinot reģionu līmenī, vidēji viszemākais populārāko pakalpojumu cenu līmenis ir Vidzemē un Kurzemē, savukārt visaugstākais – Zemgalē.

Lielākais cenu palielinājums 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, bijis šķīvošanai (+15,98%), kravu pārvedājumiem ar smago automobili, kura kravnesība ir no 1,5 līdz 10 tonnām (+14,72%), sniega šķūrēšanai (+11,52%) un skābsiena rituļu ietīšanai plēvē (+9,59%). Savukārt lielākais cenu samazinājums bijis: šķeldošanai (-21,68%), pievelšanai (-19,85%), siena presēšanai ķīpās (-19,38%) un kartupeļu novākšanai ar kombainu (-12,69%) (skatīt 1. tabulu).

Šķīvošanai vidējā pakalpojuma cena pieaugusi, jo daudzi pakalpojuma sniedzēji šķīvošanu veic ar mazizmēra agregātiem, līdz ar to arī darba ražīgums ir mazāks un pakalpojums dārgāks. Kravas pārvadājumiem cenu kāpums visticamāk ir saistīts ar degvielas cenu kāpumu. Šķeldošanai cena samazinājusies, jo ir palielinājies pakalpojuma piedāvājums, savukārt pievelšanai un siena presēšanai ķīpās pakalpojuma cenas ir samazinājušās, jo šiem pakalpojumiem ir mazinājies pieprasījums. Pakalpojuma cena presēšanai ķīpās tika iegūta tikai no Latgales reģiona pakalpojumu sniedzējiem, jo citos reģionos informācija par šāda pakalpojuma sniegšanu nebija pieejama.

Tehnisko pakalpojumu cenu izmaiņas 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, redzamas 1.  tabulā: cenas, kas palielinājušās, iekrāsotas sārtā krāsā, cenas kas samazinājušās – zilā.

1. tabula Tehnisko pakalpojumu vidējo cenu salīdzinājums Latvijā 2019. un 2018. gadā

Populārāko tehnisko pakalpojumu cenu līmenis reģionos ir atšķirīgs (skatīt 2. tabulu). Vidēji viszemākais cenu līmenis ir Vidzemē, bet turpat blakus ir pēdējo 3 gadu zemāko cenu īpašniece Kurzeme. Savukārt visaugstākais cenu līmenis 2019. gadā bija Zemgalē.

Secinām, ka viena pakalpojuma cenas reģionos ļoti krasi atšķiras. Vislielākās cenu atšķirības bijušas: graudu tīrīšanai (Zemgalē: 1,37 eiro/t, Pierīgā: 4,31 eiro/t, kas ir trīs reizes vairāk), graudu kaltēšanai (Zemgalē: 2,83 eiro/t%, Latgalē: 6,33 eiro/t%, kas ir par 124% vairāk), sniega šķūrēšanai (Pierīgā: 18,07 eiro/km, Kurzemē: 10,67 eiro/km, kas ir par 69% vairāk), organisko mēslu izkliedēšanai (Kurzemē: 2,19 eiro/t, Pierīgā: 3,65 eiro/t, kas ir par 67% vairāk), šķīvošanai (Kurzemē: 26,50 eiro/ha, Zemgalē: 40,75 eiro/ha, kas ir par 54% vairāk).

Lai cenu atšķirības starp reģioniem būtu vieglāk analizēt, sārtā krāsā iekrāsotas tās cenas, kas ir vismaz par 15% lielākas nekā attiecīgā pakalpojuma vidējā cena Latvijā, zilā krāsā iekrāsotas tās cenas, kas ir vismaz par 15% mazākas nekā attiecīgā pakalpojuma vidējā cena Latvijā.

2. tabula Vidējās tehnisko pakalpojumu cenas Latvijā 2019. gadā reģionu griezumā

Atšķirība tehnisko pakalpojumu cenās reģionos pastāv vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, cenu līmeni var ietekmēt lauksaimniecības specializācija reģionos. Otrkārt, tā var būt pakalpojumu piedāvājuma un pieprasījuma attiecība konkrētai tehniskajai operācijai. Ja konkrētā pakalpojuma piedāvājums reģionā ir lielāks par pieprasījumu, tad pakalpojuma tirgus cena būs zemāka.  Ja pieprasījums pēc pakalpojumiem pārsniedz piedāvājumu, tad pakalpojuma tirgus cena ir augstāka. LLKC novadu lauku attīstības speciālisti, kuri piedalījās tehnisko pakalpojumu cenu apkopošanā, apstiprina, ka ir tehniskās operācijas, kurām pakalpojumu sniedzēju skaits novados ir ļoti mazs, līdz ar to arī konkrēto pakalpojumu cenas ir augstākas.

Vēl tehnisko pakalpojumu cenas ir atkarīgas no tā, cik liels darba apjoms jāveic – cik liela platība vai produkcijas apjoms jāapstrādā. Jo mazāka platība vai produkcijas daudzums jāapstrādā, jo pakalpojuma cena par vienu vienību ir lielāka. Dažkārt var rasties situācija, ka, sniedzot pakalpojumu mazu platību apstrādāšanai, ilgāks laiks aiziet pārbraucienā un tehnikas sagatavošanā darba veikšanai nekā pašam veicamajam darbam. Šādos gadījumos arī sniegto pakalpojumu cenas būs augstākas, kā apstrādājot lielas platības.

Arī šogad pašu izplatītāko tehnisko pakalpojumu tirgus cenām pievienojam tehnisko operāciju veikšanas izmaksas, ko aprēķinājis LLKC Inženiertehniskās nodaļas vadītājs Jānis Kažotnieks. Pašizmaksas pozīcijas ir tehnikas nolietojums, darbaspēka izmaksas, degvielas izmaksas, remontu un apkopju izmaksas (2 līdz 6% no tehnikas vērtības).

Tehnikas nolietojums aprēķināts, pamatojoties uz vidējo tehnikas tirgus cenas un lietotas tehnikas pārdošanas vērtības starpību. Tehnikas izmantošanas laiks ir pieņemts 6 līdz 7 gadi. Darbaspēka izmaksas aprēķinātas, izmantojot darbaspēka stundas bruto tarifa likmi – 7 eiro/h.  Dīzeļdegvielas patēriņš piemērots sekojoši: aršanai 19 litri/h, kultivēšanai 18 litri/h, graudaugu sējai ar kombinēto agregātu 21 litrs/h, smidzināšanai 9 litri/h, minerālmēslu izkliedei 9 litri/h, pļaušanai 12 litri/h, presēšanai 12 litri/h, kulšanai 41 litrs/h.

Izmantojot iepriekš minētos datus, iegūtas tehnisko pakalpojumu pašizmaksas, kas redzamas 3. tabulā.

3. tabula Tehnisko operāciju veikšanas izmaksas un vidējo tirgus cenu salīdzinājums Latvijā 2019. gadā

Analizējot 3. tabulas datus, redzam, ka visām operācijām tehnoloģiju pakalpojumu tirgus cenas ir lielākas par pašizmaksām. Dažām tehniskajām operācijām, piemēram, aršanai un graudaugu sējai ar kombinēto agregātu izmaksu starpība ir nedaudz lielāka kā 10%, bet smidzināšanai un minerālmēslu izkliedēšanai starpība izmaksās ir vairāk kā 60%. Naudas izteiksmē būtiskākās atšķirības ir kultivēšanai, kur vidējā pakalpojuma cena viena hektāra apstrādei par 18,42  eiro pārsniedz pašizmaksu, zāles pļaušanai, kur vidējā pakalpojuma cena viena hektāra apstrādei par 13,56  eiro pārsniedz pašizmaksu, un smidzināšanai, kur vidējā pakalpojuma cena viena hektāra apstrādei par 13,19 eiro pārsniedz pašizmaksu.

Pašizmaksu un tirgus izmaksu starpības varētu būt skaidrojamas ar jau iepriekš minēto faktoru – pieprasījuma un piedāvājuma attiecību tirgū. Ja pieprasījums pēc konkrētā tehniskā pakalpojuma ir lielāks nekā piedāvājums, tehniskā pakalpojuma sniedzējs var palielināt pakalpojuma cenu, nosakot augstāku iegūstamās peļņas procentu. Cenu starpību var ietekmēt arī agregāta izvēle, jo pakalpojumiem cenas ir vidējās valstī, bet pašizmaksas aprēķinam tiek izmantots konkrēts agregāts, kas ir optimāls konkrētās operācijas veikšanai. Aprēķinā iekļautā tehnika ir bāzēta uz aptuveni 300 ha lielu saimniecību.

Ja vēlaties aprēķināt tehnikas izmaksas savā saimniecībā, esat aicināti izmantot LLKC izstrādāto tehnikas izmaksu aprēķināšanas rīku, kas pieejams LLKC mājaslapā sadaļā “Noderīgi”, apakšsadaļā “Tehnikas izmaksu aprēķins”, tiešsaistes adrese: http://laukutikls.lv/riki/tehnikas_aprekins/ ).

Ja rodas kādi jautājumi par tehnisko pakalpojumu vidējām cenām, sazinieties ar ekonomikas konsultantu Kristapu Vītolu (mob. tālr. 26030123, e-pasts: kristaps.vitols@llkc.lv). Savukārt par tehnikas izmaksu aprēķiniem varat sazināties ar Jāni Kažotnieku (tālr.63050220, mob. tālr. 26660676, e-pasts: janis.kazotnieks@llkc.lv).

Kristaps Vītols,
LLKC ekonomikas konsultants