Pieejami materiāli par augsnes minimālai apstrādei veltīto semināru

06. March 2020.

Galerija

Augkopība

Projekti

Uzsākot projektu “Progresīva zemkopības sistēma kā pamats vidi saudzējošai un efektīvai Latvijas augkopībai”, 25. februārī lauksaimnieki, zinātnieki un konsultanti tikās seminārā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC), lai diskutētu un dalītos pieredzē par minimālas augsnes apstrādes tehnoloģijām, pulcējot lielu dalībnieku skaitu no visas Latvijas.

Semināra “Augsnes apstrāde videi draudzīgai un efektīvai saimniekošanai” ieskaņā Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadošā pētniece Dr. agr. Inga Jansone iepazīstināja ar šo, saīsināti – “Progresīvās augkopības projektu”, un tajā paredzētajām aktivitātēm. Projektā, kas ilgs līdz 2023. gadam, tiks veikti izmēģinājumi saimniecībās, lai izvērtētu ekonomiskos un vides ieguvumus atšķirīgās zemkopības sistēmās, izmantojot minimālas augsnes apstrādes tehnoloģijas (bezaršanu) un lietojot uztvērējaugus. Ikvienam interesentam lauka dienās būs iespēja iepazīties ar rezultātiem.

AREI vadošās pētnieces Dr. agr. Līvijas Zariņas prezentācija “Augsnes apstrādes tehnoloģijas zemkopības sistēmu ietvaros: ko mēs zinām un kas vēl jānoskaidro” izraisīja diskusijas par to, ka turpmāk nepieciešams vienoties, kā tiek lietoti un saprasti angļu valodas termini “conservation agriculture/tillage” (konservējošā lauksaimniecība/apstrāde), “minimum tillage” jeb “min-till” (minimālā augsnes apstrāde), “no-till” (bezaršana) un “strip-till” (joslu augsnes apstrāde). Zemkopības ministrijas lauksaimniecības politikas dokumentos tiek lietos termins “bezapvēršanas augnes apstrāde”, kas ietver sevī gan minimālo, gan bezaršanas, gan joslu apsprādes tehnoloģijas.

LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Dr. agr. Oskars Balodis apkopoja priekšrocības un trūkumus, ko sniedz tradicionālās (kas ietver aršanu – augsnes apvēršanu) un konservējošās augsnes apstrādes tehnoloģijas (“conservation tillage”). Konservējošajām augsnes apstrādes tehnoloģijām ir potenciāls uzlabot augsnes auglību ar mitruma saglabāšanos, erozijas riska samazināšanu, organisko vielu satura palielināšanos augsnē un kultūraugu audzēšanas izmaksu samazināšanu.

AREI vadošā pētniece Dr. oec. Ligita Melece stāstīja, kā projektā tiks vērtēta ausnes apstrādes tehnoloģiju ietekme uz vidi (klimata, vides un augsnes faktoriem).

Semināra otrā daļa tika veltīta lauksaimnieku pieredzes stāstiem par minimālās augsnes apstrādes un bezaršanas tehnoloģiju izmantošanu savās saimniecībās.

Rihards Kadirovs no z/s “Jaunozoli” dalījās ar pieredzi par joslu apstrādes tehnoloģijas (“strip-till”) izmantošanu savā saimniecībā. Par izmantotajām metodēm z/s “Jaunozoli” pagājušajā gadā guva uzvaru Pasaules dabas fonda konkursā “Gada lauksaimnieks Baltijas jūras reģionā”. Ar fotogrāfijām Rihards Kadirovs ilustrēja, kā augsnes apvēršana aizkavē nokrišņu infiltrāciju, kā rezultātā aizskalojas ne vien ūdens, bet arī barības vielas no augsnes. Viņš uzsvēra, ka, lai darbotos ar minimālajām augsnes apstrādes tehnoloģijām, svarīgi ir mainīt domāšanu, tāpēc ļoti svarīgas ir zināšanas, sava un citu lauksaimnieku pieredze. Viņam ļoti svarīgs avots zināšanu gūšanā ir lauksaimnieku informācijas apmaiņas forums Lielbritānijā thefarmingforum.co.uk un citi sociālie mediji.

Savukārt Kārlis Ruks no z/s “Rietumi”, daloties lai gan ar neseno, bet pozitīvo bezaršanas pieredzi savā saimniecībā, norādīja, ka galvenie motīvi uzsākt bezaršanu ir laika un resursu ietaupījums, kā arī augu attīstības apstākļu uzlabošana, uzlabojoties mālainu augšņu ūdens kapacitātei un samazinoties augsnes sablīvējumam. Arī viņš uzsvēra, ka ļoti svarīgs izdošanās faktors ir zināšanas.

Mārtiņš Flaksis no SIA “Krastmaļi Sēklas” un z/s “Mārtiņlauki” dalījās pieredzē un stāstīja par eksperimentiem ar starpkultūrām un tiešo sēju savos laukos. Arī viņa prezentācijās “bildes runāja pašas par sevi”: kā tiek samazināta augsnes auglība ar augsnes apvēršanu un tai sekojošu augsnes eroziju.

Galvenais secinājums no lauksaimnieku prezentācijām – jaunu, videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana ir saistīta ar domāšanas maiņu, jaunu izpratni, zināšanām un pieredzi, kā arī spēju būt drosmīgam. Katram lauksaimniekam pašam ir jāizvērtē, vai viņš ir gatavs uzsākt jauna veida saimniekošanu, it īpaši, ņemot vērā, ka minimālās augsnes apstrādes un bezaršanas tehnoloģiju ieviešanai ir nepieciešama speciālas tehnikas iegāde (sējmašīna, salmu ecēšas) un jāievēro savas saimniecības augsnes veidi.

Nākamā Progresīvās augkopības projekta publiskā aktivitāte plānota vasarā, kad ar minimālās augsnes apstrādes tehnoloģijas demonstrējumiem varēs iepazīties lauka dienā Zemgalē.

Projekts (Nr.19-00-A01612-000011) tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma 16. “Sadarbība” 16.1. apakšpasākuma “Atbalsts Eiropas partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projektu īstenošanai” ietvaros ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.

Lāsma Ozola,
LLKC Augkopības nodaļas projektu vadītāja

Foto: Maija Sirvide