Krīzes pasākumi lauksaimniecībā. Ko piedāvā EK, ko izmanto Latvija

Saruna ar ZM Tirgus un tiešā atbalsta departameta direktoru ZIGMĀRU ĶIKĀNU.

– Kāda maijā ir situācija Latvijas piena nozarē, cik liels piena iepirkuma cenas kritums, vai un kādi ir uzkrājumi uzņēmumu noliktavās?

– Mēs vērtējam Lauksaimniecības datu centra (LDC) informāciju, aina, ko redzam aprīlī, vēl neizskatās tik ļoti slikta, kā saka atsevišķi lauksaimnieki. Piena iepirkuma cenas samazinājums aprīļa otrajā dekādē ir vidēji 7 %, bet esam dzirdējuši, ka ir saimniecības, kam kritums pārsniedz šo skaitli. Lejupslīde ir ievērojama.

Jāsaka, ka piena ražošanā katru gadu novērojama sezonalitāte, kad, nākot vasarai un pieaugot piena ražošanas apjomiem, cenas samazinās. Ir novērots, ka piena apjoms vasarās ir pat par ceturtdaļu lielāks salīdzinājumā ar ziemas periodu. Šādas tendences ir ne tikai Latvijā, bet faktiski visos tirgos. Tomēr šogad cenas kritums ir lielāks nekā sezonāli pierasts novērot. Reģionā pirmie iepirkuma cenu samazināšanu sāka Lietuvas uzņēmumi, tas vidējā piena iepirkuma cenā atsaucas mazākā mērā nekā kāds lauksaimnieks individuāli piedzīvo.

– Cik aktuāls Latvijas ražotājiem ir atbalsts siera, sviesta un piena pulvera privātajai uzglabāšanai?

– Pasākums ražotājiem atvērts tikai no 7. maija, bet Lauku atbalsta dienests (LAD) jau no pirmās dienas bija gatavs pieņemt iesniegumus privātajai uzglabāšanai. Statistika rāda, ka aptuveni trešdaļa piena produktu eksporta periodā no marta līdz jūnijam parasti nonāca tajās valstīs, kas šobrīd ir visvairak Covid-19 skartas – pirmām kārtām Itālija, arī Vācija, Nīderlande. Uzņēmumi mums ziņo, ka uz vairāk skartajām valstīm eksports ir apturēts, tātad – eksports ir samazinājies par vismaz trešo daļu. Runa ir par industriālajiem produktiem, vispirms sieru. Lai arī atbalsts par privāto uzglabāšanu nav liels, manuprāt, uzņēmumi to varētu izmantot.

– EK dokumentos norādīts, ka Latvijai ļauts uzlgabāt maksimāli 459 tonnas siera. Vai šāds apjoms ir pietiekams?

– Mūsu ikmēneša eksports ir daudz lielāks, Latvija eksportē vairāk nekā 2000 t siera mēnesī. Skatoties vairāku mēnešu perspektīvā, jāatzīst, ka EK noteiktie apjomi nav lieli. Atgādināšu, ka privātajā uzglabāšanā produktus var ievietot uz noteiktu termiņu, sieram tās ir kā minimums 60 dienas. Uzņēmējiem plānojot apjomus privātājai uzlglabāšanai, jāskatās, cik ilgu laiku kādu produktu daļu viņi tajā novietos. Šajos apstākļos neviens nesēž rokas klēpī salicis, visi cenšas meklēt jaunus noieta tirgus vai kāpināt apjomus tajos, kur eksports vēl notiek. Tāpat tiek meklētas iespējas palielināt apjomus iekšējā tirgū.

Vērtējot tirgus iespējas vājpiena pulverim, redzam, ka pamata tirgos, kas ir ES valstis, cenas krīt. Taču tirgus cenas sviestam un vājpiena pulverim joprojām ir augstākas nekā intervences cenas. Tādēļ uzņēmējiem joprojām ir izdevīgāk paturēt šo produktu krājumus pie sevis, meklēt noieta tirgus, nekā atdot produktus intervnecei. Tas būtu pēdējais solis.

– Kur uzņēmējiem meklēt noietu? Cilvēki nav pārtraukuši ēst, tomēr patēriņš ievērojami krities, izrādās, ka sabiedriskā ēdināšana, kas bija apstādināta lielākajā daļā ES valstu, aizņem lielu tirgus daļu. Kur tagad likt to, ko nepatērē ēdinātāji?

– Tas ir ļoti grūti atbildams jautājums. Risinājums uzņēmējiem ir orientēties uz laiku pēc Covid-19 un izmantot privātās uzglabāšanas atbalstu, tādējādi atbrīvojot tirgu no tā sauktā liekā produkta. Ekonomikai sākot atkopties, pieprasījums pakāpeniski atjaunosies.

Pašlaik, cik var lasīt ziņās, ES valstīs tiek mīkstināti karantīnas apstākļi, sāk vērties vaļā kafejnīcas un restorāni, dodot cerības uz noieta atjaunošanos.

– Cik efektīvs risinājums ir privātā uzlgabāšana? Produkti tāpat būs jāizliek tirgū, tādējādi palielinot piedāvājumu un attiecīgi, radot risku cenu kritumam.

– Pieredze rāda, ka privātā uzglabāšana pārsvarā nostrādā pozitīvi. Šis pasākums ļauj stabilizēt piedāvājuma-pieprasījuma attiecības. Visi, protams, cer, ka pēc trīs mēnešiem ekonomika atgriezīsies normālās sliedēs. Ja tā tas notiks, tad uzkrājumi nebūs izveidojušies tik lieli, un varēsim teikt, ka Covid ietekme uz tirgiem nebūs bīstama. Parasti šāds pasākums strādā labi, tāpat kā intervences iepirkums. Tas ļauj stabilizēt ieņēmumus.

– ES iedarbināta privātā uzglabāšana liellopu gaļai. Vai Latvijai šāds piedāvājums ir aktuāls, ņemot vērā mūsu liellopu tirgus specifiku un faktu, ka īstā liellopu tirdzniecības sezona ir rudenī?

– Lielākā daļa no mūsu liellopu gaļas nozarē strādājošām saimniecībām nodarbojas ar dzīvu dzīvnieku pārdošanu eksportam. Šeit uz vietas mēs nokaujam salīdzinoši maz liellopu, arī liellopu gaļu uz vietas patērējam maz, pamatā to eksportējam. Tātad nozares ienākumi lielākoties nāk no dzīvu dzīvnieku eksporta.

Esam pavērtējuši situāciju liellopu gaļas tirgū un redzam, ka gaļas cenas samazinājušās par 15 % slīdzinājumā ar gada sākumu. Sekojam līdzi Liellopu izsoļu nama, kas nodrošina vismaz pusi no dzīvo dzīvnieku eksporta, datiem. Te redzam, ka salīdzinājumā ar gada sākumu cenas kritums ir 7–12 %, bet salīdzinājumā ar pērnā gada tādu pašu periodu samazinājums ir par 12–20 %.

Tā ir taisnība, ka liellopu realizācijas sezona ir rudens un ziema, šogad redzam, un arī LDC apstiprina, ka ir liela interese par dzīvnieku izvešanu tieši šobrīd. Skatoties Liellopu izsoļu nama datus par izsolīto dzīvnieku apjomu, redzam, ka tas ir pieaudzis, kaut tradicionāli tas pavasaros samazinās. Cerams, ka nozarē nav sākusies panika un saimnieki necenšas par katru cenu pārdot dzīvniekus, nerēķinoties ar nākotnes iespējām dzīvniekus izaudzēt līdz atbilstošam vecumam un kondīcijai. Te ieteiktu saglabāt vēsu prātu.

– Izskan spekulācijas par iespējamu Covid-19 otro vilni gada otrajā pusē. Ja tās piepildās, vai varam cerēt uz jauniem EK lēmumiem? Kādas ir mūs iespējas pašiem rīkoties, lai izvairītos no smagām sekām tirgū?

– Cerēsim, ka otra viļņa nebūs. Jāuzsver, ka pieprasījums pēc pārtikas nekad līdz nulles līmenim nenokritīs. Protams, pieprasījuma izmaiņās korekcijas notiek, bet tirgus nepazudīs, cilvēkiem pārtika ir nepieciešama.

– Raksturojiet situāciju graudu nozarē. Sākoties pandēmijai, esam piedzīvojuši milzīgu graudaugu produkcijas pieprasījumu, aprīļa beigās un maija sākumā tirgū bija pārtikas kviešu cenu kāpums. Tas notika vienlaikus ar bažām, ka kārtējais sausais pavasaris un, iespējams, vasara, izpostīs ražu Eiropas centrālajā un dieviddaļā.

– Marta sākumā, kad ES sāka straujāk izplatīties Covid-19, tas atstāja iespaidu uz graudu nozari. Sākumā graudu cenas tirgū samazinājās, bet tad vairākās valstīs sākās stress un tās sāka ieviest eksporta ierobežojumus. To izdarīja Krievija, Kazahstāna, arī Argentīna. Eksporta liegumi skāra arī soju un kukurūzu. Mērķis ir veidot uzkrājumus nebaltām dienām, domājot par pārtikas nodrošinājumu. Šādai rīcībai bija tulītējs efekts – graudu cenas biržās sāka pieaugt. Šobrīd cenu kāpums turpinās. Mūsu graudu audzētāji un kooperatīvi lielāko daļu graudu jau ir realizējuši, atlikumi ir nelieli. Tādēļ pašreizējie tirgus apstākļi lielu ietekmi uz graudaudzētāju ieņēmumiem neatstās. Te galvenais jautājums ir – cik ilga būs vīrusa ietekme uz starptautiskajiem tirgiem. Nāks jaunā raža, un nākotnes darījumi var atstāt savu iespaidu. Jārēķinās, ka šobrīd daudzas valstis patur spēkā eksporta ierobežojumus.

– Vai, ja šos ierobežojumus neatceļ, cenas noturēsies augstas arī gada otrajā pusē?

– Valstu noteiktie ierobežojum pamatā ir terminēti ar beigu termiņu jūnijā. Pagaidām.

– Vai un kā Latvijas lauksaimniekus var ietekmēt lēmums par ievedmuitas uzlikšanu kukurūzai, sorgo un rudziem 5,27 eiro par tonnu? Vai tas sadārdzinās lopkopības izdevumus?

– Attiecībā uz sorgo ietekme nav būtiska, bet, detalizētāk izpētot situāciju rudzu un kukurūzas sektoros, konstatējām, ka Latvijā ieved pamatā šo kultūraugu sēklas materiālu. Rudzu audzēšanā paši esam labi attīstīti, bet sēklas materiālu gan dažkārt importējam, tiesa – lielākoties no ES valstīm. Līdz ar to ievedmuitai ietekmes nav. Arī kukurūzas apjomi nav nozīmīgi, arī te mūs pamatā interesē sēklas materiāls. 

– EK rosina lauku attīstībai paredzētos līdzekļus dalībvalstīm izmantot lauksaimnieku un mazo lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumu kompensācijām līdz attiecīgi 5000 eiro un 50 000 eiro. Vai Latvija šo pieeju izmantos, ja jā, tad kādi varētu būt kritēriji, lai pretendētu uz šādām kompensācijām?

– Šis ierosinājums tiktu realizēts, ja tiks īstenoti ZM plāni ekonomikas atveseļošanai 613 milj. eiro vērtībā.

– Vai Latvijai ir kāds specifiski atbalstāms sektors šajos apstākļos, kas nav ietverts EK 4. maijā publiskotajos pasākumos?

– Šobrīd to ir grūti pateikt, ņemot vērā, ka jau ir apstiprināts 35 milj. eiro atbalsts lauksaimniekiem saistībā ar Covid-19 ietekmi gan uz lopkopību, gan pārstrādi, gan pārējiem primārās apstrādes sektoriem. Jau darbojas krājuma pieauguma vai apgrozījuma samazinājuma atbalsts pārstrādes sektoram. Lopkopības nozarēs – piens, cūkaudzēšana, liellopu audzēšana – mēs vērtēsim situāciju līdz jūlija sākumam. Ja konstatēsim, ka iestājušies nelabvēlīgie apstākļi, tad tiks veikta atbalsta izmaksa.

Šajos apstākļos ir grūti prognozēt, cik ilgi būs nelabvēlīgie apstākļi. Ja tie turpināsies arī jūlijā, augustā un septembrī, tad mums jārēķinās, ka ar budžeta līdzekļiem var nepietikt, jo tie ir ierobežoti. Mēs skatāmies uz ES ārkārtas atbalsta iespējām, ja krīze ievelkas un negatīvā cenu līkne turpinās. Tad mēs vēlētos redzēt tiešu atbalstu lauksaimniekiem no ES Garantiju fonda. Šādu jautājumu EK mēs jau esam uzdevuši.

Tāpat jau vairākas nedēļas novērojam cūkgaļas iepirkuma cenu pazemināšanos, kas arī nav sezonāli raksturīgi šim gadalaikam. Un šī tendence vērojama arī visā ES. Tādēļ saredzam, ka ES atbalsts privātai uzglabāšanai būtu lietderīgs arī cūkgaļas nozarē.

– Šobrīd ārkārtas atbalstu saviem lauksaimniekiem un pārtikas ražotājiem izmaksā lielākā daļa ES valstu, summas ir ļoti dažādas. Piemēram, maija sākumā EK atļāva Somijai saviem lauksaimniekiem un zivsaimniekiem izmaksāt 40 milj. eiro, bet Itālijai – 30 milj. eiro. Vai un kā šāds ārkārtas atbalsts citās ES valstīs var ietekmēt mūsu lauksaimnieku konkurētspēju?

– Pirms atļaut kādai valstij izmaksāt ārkārtas atbalstu, EK vērtē to citu valstu konkurētspējas kontekstā. Ne tikai lauksaimniecībā, bet arī pārējos sektoros valsts atbalsts tiek īstenots saskaņā ar skaidri noteiktām EK vadlīnijām par atbalstu, ko valsts var sniegt. EK ir izvērtējusi, ka šīs specifiskās pandēmijas laikā ekonomikas nozares būtiski tiek skartas, un savā ietvardokumentā noteikusi griestus, cik lielu tiešo atbalstu valstis var sniegt uzņēmumiem. Lauksaimniecībā noteikts, ka vienai saimniecībai gadā var sniegt līdz 100 000 eiro lielu atbalstu, pārtstrādes uzņēmumiem – līdz 800 000 eiro. Tie ir griesti. Vadlīnijās arī noteikts, pēc kādiem nosacījumiem valsts atbalsts var tikt īstenots. Tātad – mēs atbalsta shēmas varam sākt ieviest tikai pēc pozitīva EK lēmuma, kas ir izvērtējusi to ietekmi uz kopējiem konkurences apstākļiem.

Konteksts

Eiropas Komisija 22. aprīlī ierosināja jaunus ārkārtas tirgus pasākumus, kas ES Oficiālajā vēstnesī publicēti 4. maijā. Ko tie paredz?

1. Atbalsts privātai uzglabāšanai. Komisija piešķirs privātās uzglabāšanas atbalstu par piena produktiem (vājpiena pulveri, sviestu, sieru) un (liellopu, aitas un kazas) gaļas produktiem. Pateicoties šim pasākumam, šos produktus varēs vismaz uz diviem trim mēnešiem, bet ne ilgāk kā uz pieciem līdz sešiem mēnešiem izņemt no tirgus. Pieteikumus uz dalību shēmā pieņems no 2020. gada 7. maija. Pasākuma mērķis ir stabilizēt tirgu, uz laiku samazinot tirgus piedāvājumu.

2. Elastība tirgus atbalsta programmās.Augļu un dārzeņu ražotāju organizāciju darbības programmas, skolu apgādes (ar augļiem, dārzeņiem un pienu) programmu, biškopības, galda olīvu un olīveļļas, un vīna tirgus atbalsta programmas Komisija ļaus īstenot elastīgāk, piemēram, plānotās darbības veikt ilgākā laikposmā. Ar šo elastību iecerēts dot iespēju ražotājiem un atbalsta pretendentiem izvairīties no sankcijām par nosacījumu neizpildi, kā arī, piemēram, augļu un dārzeņu nozarē elastīgāk izmantot darbības fondus un finansēšanas prioritātes pārorientēt uz krīzes vadības pasākumiem.

3. Pagaidu atkāpšanās no ES konkurences noteikumiem. Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas regulas (TKO) 222. pants ļauj Komisijai noteikt, ka ievērojamas tirgu nelīdzsvarotības situācijās uz laiku var atkāpties no atsevišķu ES konkurences noteikumu ievērošanas. Komisija šādas atkāpes ir noteikusi piena, dzīvo koku un augu un kartupeļu nozarē. Proti, tirgus dalībnieki, brīvprātīgi vienojoties unne ilgāk kā 6 mēnešus varēs paši organizēt un īstenot piedāvājuma regulēšanas pasākumus savā līmenī, lai stabilizētu savu nozari un saglabātu iekšējā tirgus darbību. Piemēram, piena un piena produktu nozare drīkstēs kolektīvi plānot piena ražošanu un ziedu un kartupeļu nozare drīkstēs izņemt produktus no tirgus. Uzglabāšana būs atļauta arī privātiem tirgus dalībniekiem. Lai novērstu šādu pasākumu nelabvēlīgu ietekmi uz tirgu, cieši tiks uzraudzītas patēriņa cenu izmaiņas un jebkāda eventuāla iekšējā tirgus sadale.

Papildu tam Komisija ierosina, ka tās dalībvalstis, kurām vēl būs atlikuši lauku attīstības līdzekļi, šo naudu varēs izlietot, lai 2020. gadā atbalstītu lauksaimniekus un mazos lauksaimniecības un pārtikas uzņēmumus. Šis būs atspaids tiem, kurus krīze skar vissmagāk. Dalībvalstu piedāvātais atbalsts nedrīkst pārsniegt 5000 eiro vienam lauksaimniekam un 50 000 eiro vienam mazajam uzņēmumam. Šādu atbalstu varēs piešķirt papildu iepriekš noteiktajam lauksaimniecības nozares de minimis atbalstam un paaugstinātajiem valsts atbalsta griestiem.

Iveta Tomsone
LLKC Apgāda vadītāja
Teksts publicēts LLKC žurnāla “Latvijas Lopkopis” 2020. gada maija numurā