Lauksaimniecībā ienesīgākā – rapšu un ziemas kviešu audzēšana lielās saimniecībās

LLKC Ekonomikas nodaļas veiktā saimniecību grāmatvedības datu analīze rāda, ka pērn lauksaimniecībā ienesīgākie kultūraugi bija ziemas kvieši un ziemas rapši. Datu analīze liecina – jo lielāka saimniecība pēc apgrozījuma, jo tā ir ekonomiski stabilāka un spētu konkurēt globālajā tirgū arī tad, ja ES platībmaksājumu nebūtu.

LLKC veiktā grāmatvedības datu analīze, nerēķinot  saimniecību saņemtos ES atbalsta maksājumus, rāda, ka ziemas rapšu cenas pērn par 26,4% pārsniedza izaudzēšanas izmaksas. Tonna  rapša maksāja vidēji 357 eiro, bet izaudzēšanas izmaksas bija 259 eiro/t. Otrs izdevīgākais kultūraugs – vasaras rapsis, kura cenas par 15% pārsniedza izaudzēšanas izmaksas.  Ar peļņu izaudzēti arī vasaras kvieši, kuru cena vidēji par vienu procentu pārsniedza izaudzēšanas izmaksas.

Pārējo Latvijā populārāko graudu audzēšana bez ES atbalsta nestu zaudējumus – rudzu audzēšanas izmaksas ir par 88% lielākas nekā iepirkuma cena, auzu – par 17%, miežu – par 22%.

LLKC grāmatvedības klientu dati liecina, ka ziemas kvieši un rapši ir arī visvairāk audzētie kultūraugi saimniecībās, turklāt  – jo lielāka saimniecība pēc apgrozījuma, jo mazāka kultūraugu un arī citu saimniekošanas nozaru dažādība. Mazās un vidējās saimniecībās ar apgrozījumu līdz 70 000 eiro ievērojamu daļu – līdz 30% – ieņēmumos sastāda piena ražošana, bet ekonomiski izdevīgo kviešu un rapšu audzēšana – vidēji ceturto daļu no ieņēmumiem. Saimniecībās ar apgrozījumu no 70 001 eiro kviešu un rapšu audzēšana dod vidēji 49% ieņēmumu, bet virs 250 000 eiro – 83%.

Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: “Varam būt gandarīti par graudkopības nozares stabilajiem ekonomiskajiem rādītājiem. Spēcīgā graudaudzētāju kooperācija un stabils eksports uz pasaules tirgiem ir nesis rezultātu, kas ļauj droši plānot un strādāt saimniecību attīstībai.”

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Latvijas graudkopjiem ziemas kviešu un rapšu audzēšana joprojām ir labs ienākumu avots. Gudri lietojot augu aizsardzības līdzekļus un mēslojumu, tiek iegūtas augstas ražas ar zemākām pašizmaksām. Stabilie ienākumi, ko sniedz kvieši un rapši, tiek izmantoti saimniecību paplašināšanā un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā. Augstas kvalitātes kvieši un rapsis prasa intensīvu audzēšanu, tāpēc mazākām saimniecībām jādomā par mazāk prasīgu kultūraugu audzēšanu ar mazākiem ieguldījumiem. Ražas prognozes 2020. gadā ir labas un arī biržu dati pagaidām ļauj cerēt uz labām cenām. Tādējādi sagaidāms, ka šogad kviešu un rapšu audzēšanas ekonomika būs vēl labāka nekā pērn.”

Vērtējot saimniecību izmaksu struktūru, LLKC ekonomisti secinājuši, ka vidēji 25% tajā aizņem minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu iegāde, turklāt, jo lielāka saimniecība, jo lielāka ir šī pozīcija. Otra lielākā pozīcija ar 18% ir tehnikas un iekārtu nolietojums, un arī šī izdevumu pozīcija lielajās saimniecībās ir lielāka, jo šo saimniecību īpašnieki bieži vien grāmatvedībā cenšas nepamatoti ātri norakstīt tehnikas izmaksas. Savukārt  zemās tehnikas nolietojuma izmaksas mazajās saimniecībās rāda, ka šīm saimniecībām bieži vien nav iespējas veikt vajadzīgās investīcijas. Dīzeļdgvielas izmaksas ir no 7% lielās līdz 11% mazās un vidējās, bet darbaspēka izmaksas – no 5% mazās līdz 9% lielās saimniecībās.

Informāciju sagatavoja
Iveta Tomsone
LLKC Apgāda vadītāja