Var sākt zāģēt nokaltušus un mizgraužu bojātus kokus

Rudens sākums ir piemērots laiks, lai sāktu zāģēt un sakārtot sausās vēja izgāztās egles un mizgraužu bojātos egļu pudurus.

Vasaras sākumā speciālisti neieteica mežā cirst kalstošas un mizgraužu bojātas egles, lai terpēnu smarža nepievilinātu mizgraužus, bet tagad to var droši darīt.

Saskaņā ar zinātnieku sniegto informāciju par mizgraužu populācijas attīstību patlaban var neuztraukties, jo laika apstākļi pavasarī tiem nebija labvēlīgi, kā arī otrās mizgraužu paaudzes aktivitāte nav bijusi augsta. Paaugstināts kaitēkļu fons novērots tikai Centrālvidzemē, Zemgalē un Pierīgā.

Koku ciršana

Koku ciršanu mežā reglamentē Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 935 “Noteikumi par koku ciršanu mežā”. Pirms koku ciršanas vajag saņemt Valsts meža dienesta (VMD) atļauju – apliecinājumu.

Lai iegūtu koku ciršanai nepieciešamo apliecinājumu, meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumu iesniedz VMD elektroniski vai nogādā attiecīgajā struktūrvienībā. Iesnieguma forma pieejama VMD mājaslapā. Iesniegumā tiek norādīts, kurā meža nogabalā un kāda veida ciršana tiek plānota. Ja tiek plānota sanitārā cirte, tad iesniegumā norādāms arī meža bojājuma cēlonis. VMD izsniedz apliecinājumu mēneša laikā no iesnieguma reģistrēšanas, un ar to tiek apliecināts, ka plānotā koku ciršana ir likumīga. Koku ciršanas apliecinājuma derīguma termiņš sanitārajām cirtēm ir divi gadi, citām cirtēm – trīs gadi.

Meža īpašnieks savā mežā bez apliecinājuma drīkst cirst sausos un kritušos kokus, tomēr tas pieļaujams tikai gadījumos, kad mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par normatīvajos aktos noteikto kritisko šķērslaukumu. Ja sauso koku ir tik daudz, ka paliekošo koku šķērslaukums ir zemāks par kritisko, likums nosaka, ka mežaudze ir jāatjauno. Lai arī sauso un kritušo koku ciršanai nav vajadzīgs apliecinājums, tomēr Valsts meža dienests jāinformē par šādu nodomu pirms ciršanas. Ja sauso koku izstrādi paredzēts veikt vairākos piegājienos viena gada laikā, tad meža dienests jāinformē tikai vienu reizi – pirms pirmās ciršanas.

Atbilstoši Meža likuma 29. panta otrajā daļā noteiktajām prasībām, meža īpašniekam jāsniedz VMD pārskats par savā īpašumā vai valdījumā esošajā mežā veiktajām mežsaimnieciskajām darbībām – koku ciršanu, meža ieaudzēšanu un atjaunošanu, jaunaudžu kopšanu, kā arī meža reproduktīvā materiāla ieguvi. Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu līdz 1. februārim informēt VMD par iepriekšējā kalendārā gadā veikto mežsaimniecisko darbību. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir atbildīgs par iesniegtās informācijas patiesumu.

Šobrīd gan apaļo kokmateriālu cenas nav pašas labākās: egles papīrmalka jūlijā maksāja ap 28 eiro/mᶾ, malka – 25 eiro/mᶾ, savukārt kokmateriālu izstrāde – ap 22,5 eiro/mᶾ. Ja meža īpašnieks pats veic sauso koku izstrādi, tad ieguvums varētu būt lielāks. Tāpat tuvojoties ziemai, sausā egles malka arī savām vajadzībām varētu noderēt.  

Sarmīte Grundšteine,
Meža konsultāciju pakalpojumu centrs
 

Uzziņai:
Lai malka labi degtu, tai jābūt labi izžuvušai. Svaigā koksnē atkarībā no sugas ir ap 45 % mitruma, par vēlamu uzskata, ja malka satur ne vairāk kā 20–22 % mitruma. Egles un priedes malkai vidējais siltumatdeves koeficients ir 6,2.