Nākotnes tiešmaksājumi, kas sagaidāms?

Jaunajā ES Kopējā lauksaimniecības politikā 2021.–2027. gadam joprojām daudz neskaidrību, skaidrs tikai tas, ka nākamais būs pārejas gads, kurā dalībvalstis varēs tērēt jaunā perioda finansējumu pēc pašreizējiem noteikumiem.

Vēl gada sākumā šķita, ka ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) apspriešana notiek raiti un tā stāsies spēkā noteiktajā laikā – 2021. gadā. Neskatoties uz to, ka ES institūcijām negāja viegli ar Zaļā kursa stratēģijas sagatavošanu, kas paredz padarīt zaļu visu ES ekonomiku, tajā skaitā lauksaimniecību. Viegli negāja arī ar lauksaimniecības stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, kas paredz krietni ierobežot ķimikāliju lietošanu, attīstīt bioloģisko lauksaimniecību un vēl virkni pasākumu. Lai arī visas EK plānotās stratēģijas ir sagatavotas un publiskotas, kovidlaiks izdarīja korekcijas un ES politikai izvirzīja jaunus uzdevumus – tikt galā ar sērgas radītajiem zaudējumiem ekonomikai. Rezultātā nācies pārskatīt nākamā perioda ES kopējā budžeta prioritātes un izdomāt veidus, kā salabot to, ko Covid-19 ir sabojājis. Sērgas dēļ krietni ievilkusies regulu apstiprināšana, kas ļautu dalībvalstīm pabeigt savu Lauku attīstības programmu izstrādi. Līdz ar to aizvien vairāk tiek runāts, ka 2021.–2027. gada KLP ieviešanas pārejas periods varētu ievilkties pat 2022. gadā. Tātad – vēl kādu laiku dzīvosim ar esošajiem ES naudas izlietošanas noteikumiem, bet jaunie “zaļie” un klimatu saudzējošies nosacījumi tiks uz kādu laiku atlikti.

Kas varētu būt sagaidāms turpmākajos gados ES lauku politikas jomā, Latvijas Zemnieku federācijas un Preiļu lauksaimnieku apvienības rīkotā seminārā Riebiņos skaidroja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, ZM valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa un ZM Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone.

2021. gadā – bez lielām izmaiņām

Kā jau minēts ievadā, nākamgad ES maksājumu jomā lauksaimniekus lielas izmaiņas negaida, jo Latvija varēs izmantot vienu septīto daļu no nākamā perioda ES finansējuma gan platībmaksājumiem, gan ES fondu projektiem. Jāpiemin, ka jau šogad ZM sola ES finansējumu visiem tiem Lauku atbalsta dienesta apstiprinātājiem projektiem, kuriem nepietika finansējuma pēdējā projektu pieņemšanas kārtā pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”. Vai un kādas projektu pieņemšanas kārtas varētu tikt sludinātas nākamajā gadā, pagaidām nav izlemts.

Tāpat lauksaimniekiem jārēķinās ar tiešmaksājumu apjoma samazināšanos, jo brīvprātīgi saistītajam atbalstam pieejamais finansējums nākamgad būs par 1 % mazāks.

Eiropadomes lēmumi par budžetu

Tikai jūlijā, pusgadu pirms jaunā ES budžeta plānošanas perioda sākuma, Eiropadome, precīzāk, visu ES valstu vadītāji, ļoti smagās pārrunās beidzot vienojās par nākamās septiņgades ES budžetu. Vēl pirms kovidlaika notikušajās sarunās Brexit dēļ ES rēķinājās ar mazāku budžeta apjomu, tajā skaitā arī Latvijai piedāvāja mazāk naudas. Jūlija sarunu rezultāts Latvijai kopumā bija veiksmīgs. Panākts vēsturiski lielākais finansējums no ES kopējā budžeta Latvijas ekonomikai kopumā, tie būs 10,5 miljardi eiro, no kuriem 3,4 miljardi tiks lauksaimniecībai.

K. Gerhards: “Kopējā lauksaimniecības politika netiek gatavota katrā atsevišķā valstī, bet gan visām ES dalībvalstīm vienojoties, 27 valstīm tas nav vienkārši paveicams. Šobrīd skaidrs, ka 2021. gadā būs pārejas periods, tātad – būs “jaunā” nauda, ko maksās pēc pašreizējiem nosacījumiem. Būtu labi, ja jaunās idejas mēs varētu ieviest jau no 2022. gada, bet viss atkarīgs no ES KLP apstiprināšanas gaitas.”

Latvija 2021.–2027. gada periodā KLP ietvaros saņems 3,347 miljardus eiro faktiskajās cenās, kas ir 24,6 % pieaugums salīdzinājumā ar šo periodu. No tiem tiešajiem maksājumiem plānots tērēt 2,41 miljardu eiro, un te pieaugums faktiskajās cenās ir 40 %. Lauku attīstībai tiks 851 miljons eiro, kur diemžēl samazinājums salīdzinājumā ar šo periodu ir 12 %. Papildu Latvija varēs saņemt arī 86 miljonus lauku attīstības finansēšanai no Eiropas ekonomikas atveseļošanās fonda, kas būs jāiztērē nākamo divu gadu laikā. Pagaidām nav zināmi nosacījumi, kādiem mērķiem un kā šo naudu varēs tērēt.

Avots: ZM

Eiropadomes gala dokumentā fiksēts, ka 40 % KLP finansējuma jātērē vides un klimata pasākumiem. Tāpat arī fiksēts, ka dalībvalstis pēc savas izvēles var ierobežot ES atbalsta izmaksu jeb noteikt griestus 100 000 eiro vienam saņēmējam. Vai Latvija šo izvēlēsies, pagaidām skaidras atbildes no ministra nav. Vismaz zemnieku sanāksmē Riebiņos tā neizskanēja.

Piedāvājums tiešmaksājumiem

Pirms skaidrot nākotnes tiešmaksājumu jautājumu, Pārsla Rigonda Krieviņa uzsver – šis pagaidām ir tikai piedāvājums, kas noteikti vēl tiks diskutēts ar lauksaimnieku organizācijām un nozares ekspertiem darba grupās, ko plānots organizēt rudenī. Turklāt ir skaidrs, ka 2021. noteikti būs pārejas gads, un pilnīgi iespējams, ka arī 2022. gads tāds būs. Šobrīd finansējuma sadali pasākumiem, kas tiek piedāvāti diskusijai, ZM rēķinājusi 6 gadiem.

Īsumā par tiešmaksājumiem. Latvijas lauksaimnieki no 2022. gada varēs saņemt 200 eiro/ha, kas laikā līdz 2027. gadam pieaugs līdz 215 eiro/ha jeb 82 % no ES vidējā.

P. R. Krieviņa: “Tā ir teorētiskā nauda, kas sarēķināta, ņemot vērā references platību 1,7 miljoni ha, kas šobrīd tiek apsaimniekoti. Tas ir tiesa, ka 200 eiro par hektāru lauksaimnieki savos kontos neieraudzīs, jo apsaimniekotās platības pieaug.”

Prezentācijas 6. slaids

Avots: ZM

Jāuzsver, ka tiešmaksājumu budžets 2,410 miljardi eiro tiks sadalīts vairākos maksājuma veidos.

Pirmais – pašreizējais vienotais platības maksājums (VPM, plānots pārsaukt citā nosaukumā). ZM piedāvā šo VPM likmi diferencēt katrā pagastā, ņemot vērā trīs faktorus: veģetācijas perioda garumu; zemes vērtību ballēs; pagastu atrašanās pie Latvijas ārējām robežām ar trešajām valstīm (23 pagasti).

Otrs – atbalsts mazajiem lauksaimniekiem (pašreizējais 500 eiro atbalsts gadā par savas zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības stāvoklī). ZM piedāvā ieviest mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu, pašreizējo atbalstu no 500 eiro saimniecībai palielinot līdz maksimums 1050 eiro, bet ne vairāk kā 350 eiro par ha. Te jāņem vērā – par 1. hektāru atbalsts būs 500 eiro, bet par katru nākamo – 350 eiro gadā, bet ne vairāk kā 1050 eiro gadā. Turklāt, piesakoties šim atbalstam, lauksaimnieks citiem tiešo maksājumu atbalsta veidiem pieteikties nevar.

Trešais – ar ražošanu saistītais ienākumu atbalsts. Šobrīd darbojas 14 atbalsta shēmas, arī nākamajā plānošanas periodā tās tiks saglabātas, atsevišķās shēmās palielinot atbalsta likmes. Nedaudz lielāks atbalsts varētu tikt piešķirts par slaucamajām govīm, aitām un kazām, arī par dārzeņiem, sertificēto sēklu audzēšanu, proteīnaugiem u.c.

Vide un klimats

Atbalsts vides un klimata pasākumu īstenošanai tik plaši līdz šim vēl nav ticis piedāvāts. Kopumā plānoti 15 dažādi pasākumi, kuru mērķis ir samazināt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, sabalansēt mēslojuma izmantošanu, uzlabot dzīvnieku turēšanas apstākļus, samazināt antibiotiku lietošanu, kā arī uzlabot gaisa un augsnes kvalitāti. Tie ir ES stratēģiskie mērķi, kuru izpilde ar konkrētu pasākumu ieviešanu Latvijai būs jāpierāda.

Vispirms par ekoshēmām. Sešu ekoshēmu mērķu izpildei finansējums ir saistīts ar iepriekš aprakstīto tiešo maksājumu budžetu. Tātad – šie pasākumi jāveic, lai lauksaimnieks varētu saņemt teorētiski plānotos 200 eiro/ha 2022. gadā. Ekoshēmās ZM plāno 6 dažādus pasākumu kopumus, kas vēl jāsaskaņo gan ar nozares ekspertiem un organizācijām, gan Eiropas Komisiju.

1. Zaļo platību kopums (atbalsta likmes provizoriski no 54 līdz 118 par dažādu “zaļo” platību apstrādi un uzturēšanu).

2. Tiešā sēja, joslu apstrāde, likme provzoriski10 eiro/ha.

3. Precīzo tehnoloģiju izmantošana lauksaimniecībā – likme provizoriski16 eiro/ha.

4. Ilggadīgo zālāju saglabāšanas veicināšana lopkopības saimniecībās – likme 54 eiro/ha. 5. Zaļās joslas – likme no 350 līdz 700 eiro/km laukmalēm un citām nodalošām platībām un buferjoslām, grāvmalēm.

6. Aramzemju platību apsaimniekošana, izmantojot bioloģiskās lauksaimniecības metodes vides jutīgajās teritorijās – likme 71 eiro/ha.

Šie ir pasākumi, kuru atbalstam lauksaimniekam jāpiesakās katru gadu, tātad – uz šiem pasākumiem neattiecas piecu gadu saistību periods. Tāds attiecas uz nākamo pasākumu kopumā.

Tātad – agrovides pasākumi, kur finansējums būtu no lauku attīstības budžeta un, piesakoties šim atbalstam, saimnieks uzņemas 5 gadu saistības.

1. Vidi saudzējoša laukkopība. Atbalsta likme 14 eiro/ha par to, ka graudaugu suga netiek audzēta vienā laukā vairāk nekā 2 gadus pēc kārtas; ziemas kviešiem pieļaujami 2 augšanas regulatoru un 2 fungicīdu smidzinājumi. Tiek izmantota sertificēta sēkla graudaugiem un griķiem vismaz 15 % no sējplatības.

2. Vidi saudzējoša dārzkopība. Atbalsta likme par dārzeņiem, t.sk. kartupeļiem – 105 eiro/ha, ābelēm, bumbieriem, ķiršiem, plūmēm, mellenēm, dzērvenēm – 364 eiro/ha, pārējiem ilggadīgiem stādījumiem – 240 eiro/ha.

3. Bioloģiskā lauksaimniecība. Likme laukaugiem – 110 eiro/ha, dārzeņiem, augļu kokiem, ogulājiem – 518 eiro/ha, zālājiem – 54 eiro/ha, slaucamām govīm – 100 eiro.

4. Paaugstinātu labturības prasību un emisiju mazinoša lopkopība. Likme par liellopiem 86 eiro par dzīvnieku. Saimniekam jāapņemas īstenot kopumā 7 prasības piedāvāto kopskaitā 18 prasību klāsta. Atbalstam jāpiesaka vismaz 10 dzīvnieki.

5. Biškopības vienību apsaimniekošana apputeksnēšanas vajadzībām. Likme 30 eiro par bioloģisko bišu saimi, 15 eiro – par konvencionālo.

6. Zālāju apsaimniekošana. Tā sauktais biotopa maksājums par kopskaitā 4 zālāju klasēm, kur par 1. klasi likme 96, par 2. klasi 166, par 3. klasi – 214, bet par 4. klasi – 338 eiro/ha.

7. Putniem piemērotu dzīvotņu uzturēšana zālājos. Atbalsta likme – 115 eiro/ha par ķikutu dzīvotņu apsaimniekošanu, 96 eiro/ha par pārējo dzīvotņu apsaimniekošanu.

8. Mākslīgi veidotas mitrzemes īpaši jutīgajās, kā arī riska teritorijās. Projekta veida pasākums ar 90 % atbalsta intensitāti. 

9. Bioloģiski vērtīgo zālāju atjaunošana. Mērķa teritorija – 18 prioritāras Natura 2000 teritorijas, prioritāri biotopu veidi ārpus Natura 2000, putniem nozīmīgu dzīvotņu atjaunošana. Projekta veida pasākums, kas tiek turpināts no šī perioda.

Jāuzsver, ka šeit aprakstīti tikai priekšlikumi tiešmaksājumiem, kā arī atbalsts vides un klimata pasākumu īstenošanai. Gatavaojot Latvijas Lauku attīstības programmu, vēl notiks diskusijas par atbastu investīcijām, jaunajiem lauksaimniekiem, zināšanām un inovācijām un citiem mērķiem.

Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja