You are here
Ēku siltināšanas pamatprincipi
Apkurināmu ēku ekspluatācijas izmaksas vislielākajā mērā ietekmē ēkas norobežojošo konstrukciju siltumtehniskās īpašības un apkures sistēmas efektivitāte.
Vienstāvu apkurināmai ēkai ar grīdu uz grunts un siltinātu pārsegumu siltuma zudumi sadalās sekojoši: caur ēkas ārsienām – aptuveni 40% , caur pārsegumu 20%, caur ventilāciju 15%, caur logu un durvju konstrukcijām 15% un caur grīdas konstrukcijām 10%. Sadalījums var mainīties atkarībā no norobežojošo konstrukciju tehniskā stāvokļa un apkurināmās telpas ekspluatācijas īpatnībām.
Siltināšanas darbi katrā situācijā jāvērtē individuāli.
Ko siltināt?
Jaunbūvē ir jāsiltina gan sienas, gan grīda un pārsegums vēlamā efekta iegūšanai, kā to paredzējis projektētājs būvprojekta izstrādes gaitā. Esošu būvju siltumtehnisko prasību uzlabošanas nolūkos visērtāk un drošāk pieaicināt pieredzējušu un sertificētu energoauditoru, kas apsekos un sniegs situācijai atbilstošus risinājumus.
Vienkāršās situācijās atrast problēmu cēloņus var arī pašu spēkiem. Pirmkārt, jāpārbauda siltumizolācijas slāņa stāvoklis, vai nav sapelējis, nosēdies, satrūdējis, bojāts vai saplacināts, kā arī jāpievērš uzmanība, vai materiālu salaiduma vietās nav izveidojušās spraugas. Situācijās, kad siltumizolācijas materiālā novērojamas pelējuma sēnītes, nav citu iespēju, kā materiālu demontēt un aizstāt ar jaunu. Šādas situācijas rodas, materiālu iestrādājot neatbilstošos ekspluatācijas apstākļos, neievērojot ražotāja norādījumus. Otrkārt, jāpievērš uzmanība siltināšanas tehniskajiem risinājumiem, vai tie atbilst vispārpieņemtajai siltināšanas praksei. Tas ir, mūra ēkas siltumizolācijas slānis atrodas konstrukcijas “aukstajā” pusē, respektīvi ārpusē. Karkasa konstrukcijās sienas aizpildījums un pretkondensāta membrānas novietojums ir ēkas iekšpusē, tā panākot siltumizolācijas slāņa aizsardzību pret ūdens tvaiku nonākšanu tajā no telpas iekšpuses. Visbeidzot – siltumizolācijas slānis savu funkciju vairs nepilda, ja tajā veidojas paaugstināts mitruma līmenis, tieši otrādi, tas sāk kalpot par siltuma “vadītāju”, kas pasliktina ēkas energoefektivitāti. Treškārt, siltuma zudumi veidojas caur neblīviem logiem un durvīm, un neefektīvām ventilācijas sistēmām.
Ar ko siltināt?
Latvijas tirgū pieejams plašs materiālu un tehnisko risinājumu klāsts. Visbiežāk sastopamie siltumizolācijas materiāli: putu polistirols (EPS), minerālvates (stiklašķiedras, akmensvate), ekovate, putu polistirola-grafīta granulas, putustikls, kokšķiedras un kaņepju vates, kokšķiedru plāksnes, fibrolīta plātnes.
Siltināšanas materiāla un tā biezuma izvēlē vislielākā uzmanība jāpievērš konstrukcijas turpmākajam ekspluatācijas stāvoklim un tam, kā mainīsies konstrukcijas siltumtehniskais un mitrumtehniskais stāvoklis.
Nevajag aizmirst par sekojošiem izvēles kritērijiem:
* Būtiskas ir materiāla, tā iestrādes, papilkomplektācijas izmaksas.
* Jo zemāks ir siltumvadītspējas koeficents, jo labāka materiāla siltumpretestība un mazāk siltuma izplūst caur materiālu.
* Mehāniskā izturība – spēja pretoties un saglabāt noturību apkārtējās vides ietekmē – ir būtiska īpašība, kas jāvērtē, ja siltumizolācija tiek lietota pamatu, peldošo grīdu, lēzeno jumtu siltināšanai.
* Materiālus ar zemu mitrumizturību/ūdensuzsūci neizmanto pagraba, pamatu un telpu ar paaugstinātu mitruma režīmu siltināšanai.
* Vietās, kur netiek pievērsta uzmanība slodzei, kas rodas no siltumizolācijas slāņa, var tikt lietots blīvāks materiāls, kurš arī ir mehāniski izturīgāks.
* Skaņas izolācijas spējas jāvērtē, aizpildot starpstāvu pārsegumus, starpsienas, kā arī ārējās konstrukcijas, lai samazinātu trokšņu līmeni iekštelpās un starp tām.
* Materiāla gaisa un ūdens tvaika caurlaidība atbilstoši jāvērtē, ja telpās ir svarīgs veselīgs mikroklimats.
* Kalpošanas laiks ir būtisks faktors, ja būves ekspluatācija paredzēta ilgtermiņā.
Kā siltināt?
Garantiju par darbu kvalitāti un vēlamo gala efektu iegūsiet tikai tad, ja darbus uzticēsiet pieredzējušiem meistariem ar atbilstošu kvalifikāciju. Tomēr, veicot siltināšanu pašrocīgi, vēlams ievērot sekojošus priekšnoteikumus:
* Pēc atbilstošā siltumizolācijas materiāla izvēles rūpīgi iepazīties ar tā ražotaja tehniskajiem norādījumiem un iestrādes noteikumiem.
* Pievērst uzmanību, vai materiāla pielietojumu attiecīgajā situācijā akceptējis ražotājs.
* Vēlams siltināšanas darbus veikt gada siltajā periodā. Iestrādes un montāžas laikā nepieļaut materiālu saskari ar nokrišņiem.
* Mūra sienām pirms siltināšanas aizdarīt plaisas, novērst elementu brīvkustību un izlīdzināt virsmu. Līmējot siltumizolācijas plāksnes, montāžas līmi uzklāt pa visu loksnes perimetru un 6-8 līmes pikas pa loksnes vidusdaļu.
* Lokšņu materiālu iestrādē strikti ievērot savienojumu precizitāti pārlaidumsavienojumos starp loksnēm.
* Grīdas un pamatu siltināšanai izvēlēties siltumizolācijas materiālu ar atbilstošām mehāniskajām īpašībām.
* Pārsegumu siltināšanai vispiemērotākie ir beramie siltumizolācijas materiāli, ar kuriem ērti aizpildīt spraugas starp siju konstrukcijām. Tie jāiestrādā ar rezervi no paredzētā siltumizolācijas slāņa biezuma, novērtējot materiāla sēšanos.
* Ievērot kopējo konstrukcijas būtību, jo nereti tikai ar siltumizolāciju netiks panākts vēlamais efekts. Konstrukcijas “pīrāgā” jāiestrādā atbilstošās tvaika izolācijas membrānas, pretvēja plēves un vēdināmas gaisa sķirkārtas, ja tādas nepieciešamas.
Kristaps Stūriška,
LLKC Inženiertehniskās nodaļas būvinženieris