Laiks aizsargāt jaunaudzes no dzīvnieku postījumiem

Latvijā savvaļā sastopamas trīs briežu dzimtas dzīvnieku sugas: alnis, stirna un staltbriedis. Pēdējo gadu laikā šo dzīvnieku skaits ir pieaudzis un ir palielinājusies ietekme uz apkārtējo ainavu un ekosistēmu.

Tas saistīts ar briežu dzimtas dzīvnieku barošanās paradumiem. Ziemas kļūst īsākas un maigākas, pieaug pārziemojušo dzīvnieku skaits. Papildus tam Latvijā palielinās tādas briežu dzimtas dzīvniekiem labvēlīgas teritorijas kā aizaugušas lauksaimniecības zemes un meža jaunaudzes, kas nodrošina pieejamu barības bāzi zālēdājiem arī ziemas periodā. Arī fragmentēta meža struktūra ar garu kopējo meža robežjoslu nodrošina stirnām labvēlīgu dzīvotni.

Bojājumu ietekme uz mežaudzi

Pārnadži proteīna iztrūkumu ziemas periodā mēģina kompensēt, pastipri­nāti ēdot priežu un egļu dzinumus. Abas šīs koku sugas ir ekonomiski nozīmīgas. Briežu dzimtas zīdītāji pārtiek arī no koku mizas. Miza tiek gan apgrauzta, gan bojāta, rīvējot ragus. Mizas bojājumi palielina infekciju risku un samazina potenciālo zāģbaļķu kvalitāti, bet bojājums apkārt stumbram izraisa koka pilnīgu vai daļēju nokalšanu.

Lielākais drauds mežsaimniecībai ir tieši galotnes apkodumi, un šis apdraudējums pastāv, līdz koki sasniedz aptuveni divu metru augstumu, bet pēc tam kokus apdraud izraisītie mizas bojājumi. Priežu bojājumus vairāk izraisa aļņi. Bojājumi būtiskus apmērus sasniedz, ja dzīvnieku blīvums ir trīs indivīdi uz 1000 ha.

Kā pasargāt kociņus?

Repelenti ar nepatīkamu garšu un smaku. Viens no veidiem, kā pasargāt jaunaudzi no briežu dzimtas dzīvnieku bojājumiem,  ir dažādu repelentu izmantošana. Tirgū pieejamie repelenti iedalās divās grupās. Pirmajā no tām ietilpst repelenti, kas piešķir stādam nepatīkamu smaku un nepatīkamu garšu. Izmanto šķidrumus, kuru smaka atgādina asins, naftas produktu vai jēlgumijas smaku. Šajā grupā pieejami tādi repelenti kā Plantskydd, Trico u. c.

Repelents Trico ir gatavs šķidrums, kura pamatā ir aitu tauki, savukārt repelentu  Plantskydd  pirms lietošanas nepieciešams sajaukt ar ūdeni un izveidot šķidrumu atbilstoši ražotāja norādījumiem. Repelenta Plantskydd  aktīvā viela ir žāvētu asiņu milti. Šie līdzekļi mežā izsmidzināmi, izmantojot motorizētos vai ar roku darbināmos smidzinātājus. Vispiemērotākais laiks repelentu izsmidzināšanai ir no septembra otrās līdz oktobra pirmajai dekādei. Repelenta efektīvais darbības laiks ir aptuveni trīsarpus mēneši. Bezsniega apstākļos nākamais miglojums jāveic februāra pirmajā, otrajā dekādē. Sniega apstākļos nākamais miglojums jāveic tūlīt pēc sniega nokušanas, bet ne vēlāk kā marta trešajā dekādē.

Repelenti, kas veido nepatīkamas sajūtas. Otrās pieejamās repelentu grupas līdzekļi veido nepatīkamas sajūtas dzīvnieka žokļos, smilts garšu, un tos uzklāj uz apstrādājamo kociņu galotnēm ar otiņu vai cimdiem. Pieejami tādi repelenti kā Cervacol Extra, WAM extra, WŐBRA u. c. Šie repelenti ir gatavi pastas veida maisījumi, kuru pamatā ir kvarca smilts un līmes maisījums.

Briežu dzimtas dzīvniekiem, nokožot šādi pārklāto kociņu, rodas nepatika pret smilts klātbūtni mutē, un tas zvērus attur no pārējo aizsargāto kociņu bojāšanas. Piemērotākais laiks augu aizsardzības līdzekļu uzklāšanai ir dienas, kad āra temperatūra ir krietni virs 0 ^oC un aizsargājamie kociņi ir sausi –, šādos apstākļos pielietotie līdzekļi pēc uzklāšanas pagūst nožūt un pilda savu funkciju visas ziemas garumā.

Aizsargspirāles. Jaunajai priedei, sasniedzot apmēram 1,5 m augstumu, atsevišķās stumbra vietās vairs  nav skuju, tāpēc briežu dzimtas dzīvniekiem arvien vairāk interesē tieši koka miza un sānu dzinumi nevis centrālais pumpurs. Lai pasargātu koku stumbrus no postījumiem, iespējams izmantot aizsargspirāles. Tām ir caurumi, kas ļauj stumbram elpot. Koks tad var mierīgi augt, un, stumbram briestot resnumā, spirāle padodas, paplešas. 

Nemazgāta aitas vilna. Ja jaunaudzes platība nav liela, jauno kociņu aizsardzībai var izmantot nemazgātu aitas vilnu, uztinot to uz galotnēm. To var darīt arī ziemā neatkarīgi no laikapstākļiem, jo vislielākie postījumi parasti tiek nodarīti no janvāra līdz marta beigām. Vilna atbaida dzīvniekus no jaunajiem kociņiem gan ar smaku, gan ar garšu. Specifiskā smaka, kas piemīt nemazgātai aitas vilnai (kūts un sviedru), atbaida dzīvniekus no jaunaudzēm.

Tikpat svarīgi ir sadarboties ar vietējiem medniekiem, lai regulētu pārnadžu blīvumu, kā arī, lai nepieļautu dzīvnieku piebarošanu un laizāmā sāls izvietošanu jaunaudžu tuvumā.

Plašāk par šo tēmu var uzzināt arī e-seminārā “Mežaudzes aizsardzība pret dzīvnieku un kukaiņu bojājumiem”, kurš pieejams www.mkpc.llkc.lv sadaļā E-semināri meža īpašniekiem. 

Edgars Iecelnieks,
MKPC mežsaimniecības projektu vadītājs

Foto: www.lvm.lv