Bojātu egļu izvākšana no meža ir prioritārs pasākums

Pēdējos gados vairākās Eiropas valstīs (Vācija, Polija, Čehija, Zviedrija u. c.) bija novērojama masveida egļu mežaudžu bojāeja, ko izraisījusi bīstamā kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus L.) – savairošanās. Arī pie mums mizgrauža straujais populācijas pieaugums 2019. gada vasarā lika domāt, ka 2020. gada sezonā varētu būt gaidāma bīstamā kaitēkļa masveida savairošanās. Tomēr, pateicoties vēsajam pavasarim un sakrītot vairākiem apstākļiem, nelabvēlīgākā prognoze par kaitēkļa masveida savairošanos nepiepildījās.

Tomēr kaitēkļa darbības rezultātā bija novērojama atsevišķu egļu nokalšana un bojāto egļu ligzdu veidošanās, nereti jau tur, kur bija novēroti iepriekšējo gadu postījumi un vējgāzes. Lai nepieļautu kaitēkļa masveida savairošanās risku un pasargātu augošās egļu audzes no mizgrauža invāzijas, speciālisti aicināja meža īpašniekus šogad līdz rudenim neuzsākt skuju koku ciršanu, kā arī neveikt kopšanas cirtes un sanitārās izlases cirtes egļu audzēs.

Pašlaik mizgraužu vaboļu lidošana praktiski ir beigusies. Tomēr, lai turpmāk samazinātu egļu astoņzobu mizgraužu bojājumus, meža īpašniekiem, apsaimniekotājiem un lietotājiem būtu jāveic svaigas vēja gāztas un lauztas egles koksnes izvākšana, t. sk. teritorijās ar mežsaimnieciskās darbības aprobežojumiem.

To būtu ieteicams izdarīt šajā  rudens–ziemas periodā (vēlākais – līdz marta beigām), lai novērstu svaigu ciršanas atlieku atrašanos mežā. Svaigās ciršanas atliekas, kuras izdala īpašas smaržvielas – terpēnus, pavasarī var tieši pievilināt mizgraužus. Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tām eglēm, kam stumbra augšējā daļā novērojama mizas atdalīšanās, bet vainags vēl zaļš. Šīs egles potenciāli ir skārusi vaboļu otrā paaudze, un koku nokalšana būs novērojama līdz pavasarim. Arī šie koki būtu jāizvāc ziemas sezonā. Šī prasība neattiecas uz tām cirsmām, kuru tuvumā vismaz 500 m attālumā neatrodas citas vidēja vecuma un pieaugušas egļu audzes. Vienlaikus var veikt sauso koku izstrādi, lai kokmateriāli vēl vairāk nepazeminātu savu vērtību.

Valsts meža dienesta inženieris meža aizsardzības jautājumos Oskars Zaļkalns iesaka: “No kaitēkļu savairošanās viedokļa šobrīd no meža ir lietderīgi izvākt invadētos, vēja gāztos, lauztos zaļos kokus, jo tā ir potenciālā mizgraužu nākamā gada ēsma. Sausie koki vairs draudus nerada, tos var cirst vai atstāt, kā saimnieks to vēlas.

Ja saimnieks vēlas cirst tikai sausos un vēja gāztos kokus un ir mazs apjoms, tad saimniekam mežniecībā jāiesniedz paziņojums un pēc nociršanas – pārskats par veiktajām darbībām. Paziņojums būs kā apliecinošs dokuments par kokmateriālu ieguvi. Ja paredzams, ka ciršanas apjoms būs lielāks vai cērtami zaļi, vēja lauzti koki un pēc ciršanas audzes šķērslaukums būs mazāks par kritisko, jāvēršas mežniecībā ar pieteikumu, lai saņemtu ciršanas apliecinājumu. Jāatceras, lai saņemtu ciršanas apliecinājumu, jābūt spēkā esošai meža inventarizācijai. Jebkurā gadījumā  saimniekiem būs izdevīgāk paņemt ciršanas apliecinājumu, kas būs koksnes izcelsmi  apliecinošs dokuments, ja saimnieks koksni gribēs realizēt.”

Ja jūsu meža īpašumā ir lielāks vai mazāks vienlaidus gāzums, tad nepieciešams konsultēties ar meža speciālistiem par palikušo augošo koku ciršanas nepieciešamību un meža atjaunošanas pasākumiem stipri bojātās audzēs.

Pārdomājama mežizstrādes lietderība ir mežaudzēs, kurās izgāzti vai lauzti atsevišķi citu sugu koki, jo no meža veselības viedokļa tie draudus nerada. Sausie koki un kritalas nav bīstamas meža sanitārajam stāvoklim, bet daudzos gadījumos ir dzīves vieta “kaitēkļu” dabiskajiem ienaidniekiem, kā arī daudzām īpaši aizsargājamām sugām. Tāpēc lielu dimensiju koku stumbeņu un kritalu atstāšana mežos ir pat vēlama.

Savlaicīgi neizvācot zaļas, vēja gāztas un lauztas egles no meža, var veicināt egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos un palikušo koku iznīcināšanu ne tikai jūsu mežā, bet arī blakus esošajās mežaudzēs. Tādēļ tieši izgāzto vai lauzto egļu izvākšana no meža šobrīd ir prioritārs pasākums. Aicinām ikvienu meža īpašnieku apsekot savas mežaudzes, visu kārtīgi apsvērt, ja nepieciešams, konsultēties ar meža speciālistiem un pieņemt pārdomātu lēmumu par postījuma seku likvidēšanu.

Sarmīte Grundšteine,
Meža konsultāciju pakalpojumu centrs

Foto: www.vmd.gov.lv