You are here
Pākšaugu audzēšanas izaicinājumi
Pākšaugu iekļaušanai saimniecības sējumu struktūrā ir vairāki pozitīvi aspekti: tie nodrošina kultūraugu dažādošanu saimniecībā, to audzēšana sniedz iespēju samazināt slāpekļa mēslojumu pēcaugam, veicina organisko vielu satura pieaugumu augsnē, uzlabo augsnes īpašības, ir labi nektāraugi.
Pētījumos Rietumeiropā konstatēts, ka lauka pupas piesaista slāpekli 62,4 kg, zirņi – 40,2 kg bet soja – 50,2 kg uz vienu tonnu ražas. Zaļināšanas nosacījums – nelietot augu aizsardzības līdzekļus pākšaugu sējumos – ir nedaudz mazinājis lauksaimnieku interesi iekļaut pākšaugus sējumu struktūrā.
Divu gadu garumā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar z/s “Čakstes” īstenoja demonstrējumu programmas Horizon 2020 finansētā projektā “Ilgtspējīgas, tauriņziežus ietverošas lauksaimniecības sistēmas, lopbarības un pārtikas ķēdes nodrošināšana Eiropas Savienībā/LegValue”.
Saldus novada Nīgrandes pagasta z/s “Čakstes” ir vidēji liela saimniecība, kas apsaimnieko 90 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Saimniecība audzē ziemas kviešus, vasaras miežus, auzas un tauriņziežus – lauka pupas, zirņus un soju.
2019. un 2020. gadā saimniecībā tika ierīkots tauriņziežu demonstrējums ar mērķi praktiski nodemonstrēt dažādu pākšaugu audzēšanas tehnoloģijas, novērtēt dažādu proteīnaugu, t. sk. sojas audzēšanas iespējas Dienvidkurzemē.
Saimniecībā iesēti trīs veidu tauriņzieži – zirņi, lauka pupas un soja. Priekšaugs 2019. gadā zirņiem – auzas, lauka pupām un sojai – zālājs, bet 2020. gadā – ziemas kvieši.
Sējums ierīkots ar tradicionālu augsnes apstrādi. Katrs pākšaugs iesēts vismaz 0,6 ha platībā. Pirms sējas laukiem veikta augsnes agroķīmiskā izpēte.
Pēc augšņu agroķīmiskās izpētes rezultātiem var secināt, ka augsnes pH ir piemērots pākšaugu audzēšanai. Pākšaugi labi padodas vāji skābās un neitrālās augsnēs, kur augsnes pH 6,8–7,2. Pirmā gada sējuma laukos ir vidējs līdz augsts fosfora nodrošinājums (108–251 mg/kg) un vidējs kālija (82–151 mg/kg) nodrošinājums, bet otrā gada sējumā augsnes pH 6,9, augsts fosfora (227 mg/kg) un vidējs kālija (87 mg/kg) nodrošinājums.
Pirmajā gadā lauka pupas ‘Fuego’ tika iesētas 14. aprīlī, izsējas norma 280 kg/ha, bet zirņi ‘Lāsma’ iesēti 16. aprīlī, izsējas norma 300 kg/ha. Pirms lauka pupu un zirņu sadīgšanas 25. aprīlī lauks mēslots ar vircu 5 t/ha. Soja ‘Laulema’ iesēta 29. aprīlī, izsējas norma 200 kg/ha. Pirms sējas sojas sēklas apstrādātas ar nitragīnu, lai paātrinātu simbiozes procesu un turpmāko slāpekļa piesaistīšanu.
Laika apstākļi 2019. gadā bija labvēlīgi augu augšanai, lauka pupu, zirņu un sojas augu attīstība bija ļoti laba. Maija beigās silto laika apstākļu dēļ zirņu un lauka pupu laukos tika novērots liels zirņu svītrainā smecernieka skaits, kā rezultātā pupu un zirņu lapu malām tika izgrauzti pusapaļi robi. Lai gan lauka pupām pilnziedā (AS 65) līdz ziedēšanas beigām (AS 69) tika konstatēts arī pupu sēklgrauzis un pupu koncentriskā plankumainība, tomēr augu aizsardzības līdzekļi netika lietoti. Vislielākais nezāļu skaits bija lauka pupu un sojas sējumos, jo netika lietoti herbicīdi. Sējumā dominēja viengadīgie divdīgļlapji.
Zirņi nokulti 14.08., iegūta raža 2 t/ha, lauka pupas – 03.09., iegūta raža 0,85 t/ha, bet soja nokulta 06.09. un iegūta raža 0,86 t/ha. Pēc ražas novākšanas visiem pākšaugiem noteikts proteīna saturs: augstākais – 43,6% – iegūts sojai, tad lauka pupām – 32,3% un zirņiem – 22,57%.
Demonstrējumu 2019. gada jūnija sākumā varēja novērtēt lauka dienā, kurā zemnieku saimniecība “Čakstes” apmeklētājus iepazīstināja ar sojas, zirņu un lauka pupu sējuma ierīkošanas pasākumiem un atziņām, uzsākot pākšaugu audzēšanu. AREI vadošā pētniece Sanita Zute akcentēja optimāla mitruma un temperatūras nozīmi pākšaugu produktivitātes nodrošināšanai, kā arī nodrošinājumu ar barības vielām – K, Mn, B, S, Mo u. c. Saldus novada Zaņas pagasta z/s “Rubuļi” īpašnieks Sergejs Virts dalījās pieredzē par sojas pupu audzēšanu, vērsa uzmanību uz ražas kulšanas īpatnībām – auga pākšu veidošanās augstumu.
Savukārt augusta beigās z/s “Čakstes” apmeklēja LLKC Kuldīgas konsultāciju biroja organizētā pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki, kuri vēlējās apgūt tauriņziežu agrotehniskos un ekonomiskos ieguvumus. Interesenti tika iepazīstināti ar projektu un arī novērtēti sējumi.
Otrajā gadā lauka pupas ‘Boxer’ iesētas 6. aprīlī, izsējas norma 300 kg/ha, zirņi ‘Lāsma’ iesēti 8. aprīlī, izsējas norma 300 kg/ha, un soja iesēta 5. maijā divas šķirnes ‘Amaroc’ un ‘Ērika’, izsējas norma 135 kg/ha, sēklas apstrādātas ar nitragīnu. Pirms pākšaugu sējas tika dots pamatmēslojums NPK 15-15-15 – 250 kg/ha.
2020. gada pavasaris bija vēss un sauss, maijā bija maz nokrišņu, bet turpmākie laikapstākļi bija optimāli lauka pupu, zirņu un sojas augu attīstībai. Apsekojot zirņu sējumu (zirņiem divas lapas AS 12 līdz zaļgatavībai AS 79), konstatēts zirņu svītrainais smecerenieks, un pirms zaļgatavības parādījās arī slimības – iedegas.
Lauka pupu sējums apsekots no AS 12 līdz pākšu pilnīgai attīstībai AS 71, un konstēts tauriņziežu smecernieks, ziedpumpuru veidošanās sākumā konstatēts pupu sēklgrauzis un slimības – pupu koncentriskā plankumainība un brūnplankumainība.
Vislielākais nezāļu skaits bija sojas sējumos, jo netika lietoti herbicīdi. Dominējošās nezāles šajā sējumā bija viengadīgie divdīgļlapji, baltā balanda, ganu plikstiņš, sārtā panātre, mīkstpiene.
Raža zirņiem nokulta 15.08., iegūstot 3.1 t/ha, bet lauka pupas nokultas 21.08., iegūta raža 3,4 t/ha. Savukārt, salīdzinot sojas šķirnes, nedaudz augstāka raža – 1,86 t/ha – iegūta šķirnei ‘Amaroc’, nokulta 20.10., bet šķirnei ‘Ērika’ iegūta raža 1,7 t/ha, nokulta 06.10. Šajā gadā pākšaugiem iegūta augstāka raža, bet nedaudz zemāks proteīna saturs kā iepriekšējā gadā, sojai – 42,4%, lauka pupām – 30,2%, bet zirņiem – 21,8%.
Pākšaugu sējumos 2020. gadā arī netika lietoti augu aizsardzības līdzekļi. Silto laika apstākļu ietekmē lauka pupu laukos bija liels kaitēkļu daudzums, kas bojāja augus un pupas pākstīs, rezultātā tas ietekmēja gan ražu, gan tās kvalitāti.
Atziņas
Lietotais mēslojums 2020. gadā visos tauriņziežu laukos pirms sējas nodrošināja augstākas ražas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, jo papildus augiem tika nodrošināts fosfors un kālijs, bet ar gumiņbaktēriju palīdzību augiem tika piesaistīts slāpeklis.
Nezāļu ierobežošanai sējumos jāizmanto augu ecēšana, ja netiek pielietoti augu aizsardzības līdzekļi.
Saimniecība, novērtējot iegūto pieredzi un sojas piemērotību reģiona klimatiskajiem apstākļiem, arī turpmāk plāno audzēt zirņus un soju.
Tā kā saimniecība neplāno lietot augu aizsardzības līdzekļus, lai saimniekotu videi draudzīgi un nodrošinātu zaļināšanas prasības, tad lauka pupas netiks audzētas, jo pārliecinājās, ka bez augu aizsardzības līdzekļu lietošanas nevar iegūt kvalitatīvas un augstas ražas.
Vita Cielava,
LLKC Saldus KB konsultante augkopībā
Ilze Skudra,
LLKC Augkopības nodaļas konsultante
Foto: Vita Cielava