Gaļas audzētāji tiekas forumā Igaunijā

Latvijas speciālistiem bija iespēja iepazīties ar Igaunijas situāciju gaļas audzēšanas sektorā. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Lopkopības nodaļas speciāliste Daiga Baltiņa un Ekonomikas nodaļas speciālists Raivis Andersons piedalījās gaļas audzētāju forumā Tartu. Šo pasākumu rīkoja Igaunijas lauksaimnieku organizācijas, kas strādā ar jebkāda veida gaļu – liellopu, aitu, cūku. Forums notika 26. novembrī, tā  mērķis bija analizēt kopējo situāciju Igaunijā, un paskatīties uz situāciju pasaulē, par kuru pastāstīja pārstāvji no Īrijas un Ungārijas.

Konferenci atklāja Igaunijas Zemkopības ministrs Helirs Valdors Sēders, kurš pastāstīja par situāciju Igaunijas gaļas nozarē. Tajā ir palielinājies apgrozījums un līdz ar to arī peļņa, kas 2013. gadā ir prognozēta 5,1 miljons eiro (3,58 miljoni latu), ir tieši tikpat daudz, cik tas bija 2007. gadā. Peļņas pieaugums panākts ar apgrozījuma palielināšanu, kas, salīdzinot ar 2007. gadu, ir par 36% lielāks. Lai arī ražošanas izmaksas arī palielinājušās, tomēr to pieauguma temps bijis mazāks – attiecīgajā periodā ražošanas izmaksas ir pieaugušas par 31%. Pamatā šādai dinamikai bija pārdomāta investīciju veikšana, sadarbība starp ražotājiem un produkcijas realizācija eksporta tirgos, kur ir augstāka gaļas cena.

Investīcijas gaļas ražošanas un pārstrādes nozarē tiek veiktas galvenokārt ražošanas ēku būvniecībā un renovācijā, iekārtu iegādei (50% no investīciju apjoma), inventāra, aprīkojuma iegādei (44% no investīciju apjoma). Bet 5% no investīcijām ir transportlīdzekļu papildus aprīkošana un pielāgošana.

Igaunijas zemkopības ministrs informēja par progresu gaļas marķēšanā, norādot izcelsmes valsti un reģionu, kas sevišķi svarīgi ir saistībā ar Āfrikas cūku mēra izplatību. Saistībā ar marķēšanu un patērētāju tiesību aizsardzību tiek ieviests jauns marķējums gaļas pārstrādes produktiem – „80% gaļas”, ko ražotāji var lietot savu ražojumu marķēšanai, ja konkrētā produkta sastāvā ir vismaz 80% gaļas.

Aktualitātes dažādās gaļas audzēšanas nozarēs

Gaļas ražošanas un pārstrādes nozares pārstāvji informēja foruma dalībniekus par savām aktualitātēm aitu, gaļas liellopu un cūku audzēšanā.

Aitkopība

Nozares pārstāve uzsvēra, ka pašlaik Igaunijā notiek šīs nozares attīstība – palielinās lielo aitu audzētāju skaits, kur saimniecībās ir vairāk par 100 aitām. 2012. gadā saimniecības ar aitu skaitu virs 100 bija 8% no kopējā Igaunijā reģistrēto saimniecību skaita, kas nodarbojas ar aitu audzēšanu. Tas ir divreiz vairāk, nekā 2005. gadā. Arī kopējais aitu un kazu skaits Igaunijā ir palielinājies un 2012. gadā ir 81,4 tūkstoši vienību, salīdzinājumam, 2004. gadā kopējais aitu un kazu skaits bija 41 tūkstotis.

Kā būtiskākās problēmas aitu audzēšanas nozarē tika minēts speciālistu trūkums, kas var nodrošināt konsultācijas un pakalpojumus, lai saimniecības varētu saražot tirgus prasībām atbilstošas kvalitātes gaļu.

Igaunijas ražotājiem jāsaskaras ar nestabiliem eksporta tirgiem, jo nav stabili piegādes apjomi un sistēmas kopumā. Lielākais eksporta tirgus ir Latvija – 2012. gadā kopumā uz Latviju eksportēja 45% saražoto aitu gaļu. Nestabilitātes iespaidā aitu gaļas tirgus cena ir ļoti svārstīga, un starpība ir vairāk nekā 50 eiro (34 lati) par tonnu gaļas kautsvarā. Analizējot cenu dinamiku, var konstatēt, ka Igaunijā ražotā aitu gaļa ir kļuvusi dārgāka, cenas augšējo robežu pēdējo divu gadu laikā sasniedzot vasaras sākumā, kad cena par kilogramu gaļas kautsvarā sasniedz trīs eiro (2,11 latus).

Cūkkopība

Cūkkopības nozare cieš no 2012. gadā pieredzētā straujā lopbarības cenu pieauguma, kur situāciju vēl vairāk sarežģīja cūkgaļas cenas kritums, ko veicināja Krievijas tirgus slēgšana Igaunijā ražotās cūkgaļas importam. Šādi apstākļi radīja zaudējumus cūkkopjiem. Konkrētā situācija mudināja nozarē veikt audzēšanas procesu optimizāciju. Spilgtākais piemērs tam ir lopu blīvuma palielināšana kūtīs.

Ņemot vērā cenu dinamiku, cūkgaļas eksports ir prioritārais virziens, kurā darbojas cūkgaļas ražotāji. Tā galvenais iemesls ir augstāka cena eksporta tirgos nekā vietējā, lai arī vietējā tirgū ir stabils pieprasījums un iespēja aizstāt importu. Svarīgākie eksporta tirgi ir Skandināvijas valstis un Krievija.

Cūkgaļas tirgus cena 2013. gadā palielinājās un nebija zemāka par 1700 eiro/t (1195 lati/t). Cūkgaļas tirgus cenas izmaiņām pēdējos divos gados var novērot sezonālu raksturu, kad augstākā cena par cūkgaļas kilogramu ir gada nogalē.

Liellopu audzēšana

Igaunijā gaļas liellopu ganāmpulku lielums pieaug kopš 2009. gada, kad bija reģistrēti 240 tūkstoši gaļas liellopu, bet 2013. gadā prognozētais gaļas liellopu skaits ir sasniedzis 250 tūkstošu vienību. Neraugoties uz to, Igaunijā vēl arvien ir salīdzinoši nelielas gaļas liellopu saimniecības, piemēram, 2012. gadā 81% no reģistrētajām saimniecībām bija mazāk nekā 19 zīdītājgovju. Gan 2011. gadā, gan arī 2012. gadā tikai 5% saimniecībās zīdītājgovju skaits bija lielāks par 50 zīdītājgovīm ganāmpulkā.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā gaļas liellopu audzētājiem nozīmīgs ir ES atbalsts, jo pašlaik tā liellopu audzēšana Igaunijā nav rentabla, jo īpaši mazajās saimniecībās, kur zīdītājgovju skaits nav lielāks par 19.

Igaunijā ražotajai liellopu gaļas cenai kautsvarā ir tendence pieaugt, un lielākā cena pēdējo gadu laikā ir konstatēta 2013. gada jūlijā, 2219 eiro/t (1560 lati/t). Liellopu gaļas cena par kilogramu ir kļuvusi lielāka saistībā ar liellopu importa apjoma samazināšanos vairāk kā divas reizes.

Liellopu gaļas cenas ir sezonālas, oktobrī liellopu gaļas tās tiek samazinātas, bet aprīlī atkal tiek palielinātas, maksimālo cenas līmeni sasniedzot vasaras vidū.

Gaļas sektors Īrijā

Par gaļas situāciju Īrijā stāstīja Džo Burkē, kurš ir gaļas sektora sabiedriskās organizācijas pārstāvis. Eksperts stāstīja, ka pirmajā vietā ierindojas gaļas ražošana un dzīvu dzīvnieku audzēšana, otrajā vietā piena lopkopība, trešajā – lopbarības ražošana.

Saražotā produkcija tiek realizēta uz tuvākām un tālākām valstīm, piemēram, Lielbritāniju, Franciju, Vāciju. Vidējā gaļas cena novembrī Īrijā bija – 3,88 €/ kg, Eiropas Savienības valstīs – 3,86 €/kg, bet ASV – 4,59 € par gaļas kilogramu.

Īrijā ir apmēram 7 miljoni liellopu, kuri tiek izmantoti gaļas vai piena ražošanai. No liellopiem, kas reģistrēti gaļas ražošanai, apmēram puse ir tīršķirnes, otra puse – dažādi krustojumi. Savukārt piena ražošanā 50% liellopu tiek krustoti ar gaļas šķirnes vaislas bulli, otri 50% – atvēlēti piena ražošanai.

Liellopu gaļa tiek eksportēta uz valstīm, kurās realizācijas cena ir salīdzinoši augsta, piemēram, Holandi, Franciju, Vāciju, Spāniju un Itāliju. Pēdējo gadu laikā (no 2009. gada līdz 2013. gada jūnijam) pasaulē pieprasījums pēc liellopu gaļas ir lielāks nekā lauksaimnieki spēj tosaražot.

Gaļas ražošana kopumā nav atkarīga tikai no zemnieka. Lai veiksmīgi realizētu saražoto gaļu, jācenšas strādāt grupā. Zemnieks reizē nevar veikt visus darbus, kas iekļaujas šajā ķēdes posmā. Īrijā strādā vairākas ķēdes, kuras savā tīklā realizē gaļu, piemēram, COOP, METRO u. c. Katrā tīklā ir atsevišķas prasības, piemēram, lai vienā no tīkliem varētu realizēt izaudzēto gaļu, to liemeņa masai vajadzētu būt robežās no 260–380 kg. Jaunbuļļus realizē, sasniedzot 16 mēnešu vecumu. Ja vērtē pēc muskuļaudu attīstības, liemeņiem vajadzētu būt vismaz R klases vērtējumam, un pēc taukaudu klasifikācijas – 3 vai 4 klases. Ja liellops ir ieguvis R klases vērtējumu pēc muskulatūras attīstības un tauku klase ir 1 vai 5, arī šādi liemeņi nebūs īsti tādi, kā to pieprasa tirgū. Ja liemenim ir pirmā tauku klase, tas nozīmē, ka tauku daudzums ir salīdzinoši mazs, praktiski tikai dažās vietās redzams. Ja ir noteikta piektā tauku klase, tad liemenis ir pārāk taukains, un tauki ir salīdzinoši dzelteni. Pircējs labprāt izvēlas pirkt tādu liemeņa daļu, kurā muskuļu un tauku daudzums ir acīm tīkams.

Gaļas sektors Ungārijā

Ar gaļas sektora situāciju Ungārijā iepazīstināja Giorgija Molnara no Ungārijas Lauksaimniecības sekretariāta. Ungārijā ir 10 014 miljoni iedzīvotāju, kopējā platība – 9303 milj. ha, no kuriem 5337 milj. ha ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme. Lopkopības sektoru veido 682 000 liellopi, 3,2 milj. cūkas, 1,2 milj. aitas, 65 000 zirgi, 36 milj. putnu. Ungāŗijā 81% gadījumu putni tiek turēti iesprostoti, 16,9% – alternatīvs turēšanas veids, 0,66% – bioloģiski un 0,52% – brīvā dabā. 

Lielākoties putnkopības saimniecības orientējas uz vienas putnu sugas audzēšanu un gaļas realizēšanu tirgū. Tā 2012. gadā 27 ES dalībvalstis tika saražojušas 12 745 000 tonnas putnu gaļas. Lielākās putnu gaļas ražotājvalstis ir ASV, Vācija, Francija un Polija. Ungārija saražojusi 3,83% no kopējā apjoma, savukārt Igaunija – 0,13%. Broileru gaļu pēdējo sešu gadu laikā visvairāk ražo Brazīlijā, Ķīnā un ASV.

Pīļu gaļas ražošanā Ungārija ieņem otro vietu 2012. gadā ar saražotām 69,6 tūkst. t gaļas aiz Francijas (235,8 tūkst. t), savukārt Vācija ieņem trešo (63,7 tūkst. t) vietu.

No 2007. līdz 2012. gadam Ungārijā saražotās putnu gaļas apjoms ir palielinājies par 10%.

Lielākās olu ražotājvalstis ES ir Francija (14%), Spānija (12,5%), Vācija (9,9%), Nīderlande (9,4%) un Polija (9,2%). Olu patēriņš 2002. gadā (301 ola) uz personu ir samazinājies līdz 217 (2011. gadā).

Zemnieka Gilligana pieredze

Īrijas zemnieka Gilligana bizness ir veidojies, strādājot ģimenes uzņēmumā, kas ir viena no nedaudzajām saimniecībām, kas uzsākusi gaļas tirdzniecību. Saimniecība nodarbojas gan ar graudkopību, gan gaļas liellopu audzēšanu. Praktiski visu nepieciešamo barību izaudzē saimniecībā uz vietas. Lielu uzmanību pievērš zāles pļaušanas laikam. Ģimenes lokā rūpīgi tiek izvērtēts, kad labāk pļaut, lai iespēju robežās varētu sagatavot augstvērtīgu barību liellopiem. Izaudzēto liellopu gaļu realizē ģimenes izveidotā veikalā, kurš var nodrošināt šīs gaļas izsekojamību ikvienā no ražošanas posmiem. Pircējs labāk pērk gaļu, ja zina par liellopa izcelšanās vietu.

Lai varētu nodrošināt pilnīgu izsekojamību no liellopa piedzimšanas līdz gaļas kilogramam veikala stendā, saimnieks šo procesu nodrošināšanai  izveidojis apsaimniekošanas plānu – lai veiksmīgāk varētu liellopus pārvietot no vienas novietnes uz citu, un gala rezultātā būtu tikai 110 metri līdz kautuvei.

Saimniecība nodrošina kvalitatīvu gaļu un sniedz izsekojamību saviem produktiem.

Secinājumi:

• Igaunijas gaļas ražotāji ir atkarīgi no ārējiem faktoriem, kas ietekmē gan ražošanas izmaksas, gan arī realizācijas iespējas eksporta un pašmāju tirgū.
• Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā gaļas liellopu audzēšana bez ES atbalsta nav rentabla.
• Igaunijas gaļas ražošanas sektors lielākoties ir sadrumstalots, izņemot cūkkopību, kur dominē mazās saimniecības ar nelielu dzīvnieku skaitu. Tas būtiski ietekmē nozares rentabilitāti un spēju ietekmēt tirgus cenas.
• Lai saražotu kvalitatīvu gaļu, ir jāstrādā pie dzīvnieku turēšanas un izaudzēšanas prasību nodrošināšanas.
• Lai veiksmīgi varētu realizēt saražoto produkciju jāstrādā vienotā sistēmā (ķēdītē) – zemnieks, kautuves, uzpircējs un patērētājs.

Daiga Baltiņa, LLKC Lopkopības nodaļas speciāliste

Raivis Andersons, LLKC Ekonomikas nodaļas speciālists