You are here
SEG emisijas Latvijas piensaimniecībās
LLKC konferencē “Klimatneitrāla piena lopkopība – iespējas un izaicinājumi piensaimniekiem” LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja Silvija Dreijere prezentēja pētījumu, kas tapis sadarbībā ar zemniekiem un konsultantiem no Lielbritānijas par SEG emisiju daudzumu piecās saimniecībās. Secinājums – emisiju apjoms ir mazāks nekā ES vidēji.
Bieži un daudz tiek runāts par to, ka govis rada emisijas un ar to kaut ko vajadzētu darīt, bet īsti neviens nevarēja pateikt, cik daudz emisiju tiek radīts ražojošās Latvijas piena lopkopības saimniecībās. Var izmainīt tikai to, ko var saskaitīt. Lai saprastu, kāda ir situācija, kā un uz kuru pusi to mainīt, LLKC eksperti sadarbībā ar zemniekiem un Map of Ag (Lielbritānija) konsultantiem piecās Latvijas saimniecībās veica SEG emisiju aprēķinu par 2020. gadu. Darbā iesaistījās pieci konsultanti – šo rindu autore, lopkopības konsultanti Laila Plīta, Mairis Ormanis, Aija Luse, Ziedīte Bimšteine un Džeims Hasbends (James Husband) un Hjū Martineu (Hjug Martineu) no Lielbritānijas. Saimniecības izvēlējāmies ar mērķi aptvert pēc iespējas plašāku saimniekošanas spektru – pētījām situāciju ģimenes saimniecībās ar 35 un 95 slaucamajām govīm, bioloģiskajā saimniecībā ar 150 slaucamajām govīm un lielās saimniecībās ar 500 un 670 slaucamajām govīm ganāmpulkā.
Emisijas tika rēķinātas starptautiski atzītā emisiju aprēķinu kalkulatorā COOL FARM TOOL.
SEG emisiju aprēķināšanai nepieciešami divi galvenie elementi – emisiju faktori un darbības dati. Emisijas tiek aprēķinātas, darbībai piemērojot emisijas koeficientu jeb SEG emisija = emisijas koeficients x aktivitāte.
Emisijas faktori attiecas uz SEG emisiju daudzumu, kas rodas konkrētas darbības rezultātā, un to pamatā ir mērījumi, kas veikti pētniecības vidē. Emisiju aprēķini izstrādāti, lai tie atbilstu Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijām, kas nodrošina SEG emisiju mērīšanas pieejas konsekvenci un rezultātu salīdzināmību. Izaicinājums, novērtējot SEG emisijas no lopkopības sistēmām, ir atbilstošo darbības datu vākšana un precizitāte. Mēs noteicām emisijas attiecībā pret izlaidi, ko dēvē par emisiju intensitāti.
Zarnu fermentācija un kūtsmēslu apsaimniekošana
Zarnu fermentācijas procesi un kūtsmēslu apsaimniekošana veido 65–75 % no liellopu kopējām emisijām. Lai aprēķinātu SEG emisijas ar augstu precizitāti, jābūt ļoti precīziem (pa mēnešiem) liellopu kustības datiem, piena pārraudzības informācijai, saražotā un realizētā piena uzskaites datiem. Zarnu fermentācijas emisijas aprēķina ar divām metodēm:
- par pamatu ņemot barības devas dzīvnieku grupām, bet saimniecībās reti ir pieejami precīzi šie dati;
- par pamatu ņemot kopējo sagatavotās, iepirktās un izēdinātās barības daudzumu gadā uz visiem dzīvniekiem. Mūsu aprēķinos izmantojām tieši šo metodi.
Kūtsmēslu radītās emisijas tiek rēķinātas no kūtsmēslu veida (cietie, šķidrie), pakaišu veida un kūtsmēslu daudzuma. Kūtsmēslu krātuves veids un kūtsmēslu izkliedes tehniskie risinājumi arī tiek ņemti vērā, rēķinot SEG emisijas.
Lopbarība un minerālmēslojums zālājiem veido 20–30 % no kopējām emisijām. Iepirktajai lopbarībai precīzi jāuzskaita daudzums, kas ir salīdzinoši viegli, bet sarežģītāk ir ar analītisko sastāvu (piem., kopproteīns) un izejvielu izcelsmes valstīm. Noskaidrot izcelsmes valsti visbūtiskāk ir sojai un palmu eļļai, jo tām emisiju daudzums būtiski palielinās, ja tās nāk no reģioniem, kur tiek izcirsti mūža meži lauksaimniecības zemju izveidei. Tieši tāpat arī minerālmēslojumam emisiju daudzums mainās atkarībā no ražošanas reģiona.
Pārējie faktori (degvielas un elektrības patēriņš) veido 2–6 % no kopējām emisijām.
Iegūtie rezultāti (skat. 1. attēlu) parādīja, ka mūsu saimniecībām SEG emisijas, rēķinot uz 1 kg enerģētiski koriģētā piena, bija robežās no 0,82 līdz 1,21 CO₂ ekvivalenta. Tātad praktiski visām saimniecībām emisiju rādītāji ir zemāki par ES vidējo rādītāju (1,20–1,25 CO₂ ekvivalenta), bet atbilstošāki Ziemeļeiropas valstu rādītājiem, kas ir zemāki nekā Rietumeiropā.
1. attēls. SEG emisiju aprēķinu rezultāti
Mazināt emisijas – kāpināt efektivitāti
Rādītāji nav slikti, bet tas nenozīmē, ka neko nevaram darīt. Emisiju aprēķini izgaismoja ne tikai emisiju avotus, kur ir potenciāls uzlabojumiem, bet vienlaicīgi arī parādīja virzienus, kas ir būtiski saimniekošanas uzlabošanai un efektivitātes kāpināšanai.
Viennozīmīgi būtiskākais pasākums ir rupjās lopbarības kvalitātes uzlabošana, jo ēdināšana ar maksimālu rupjās lopbarības īpatsvaru ir pamats lētākam pienam, bet ne tikai. Skatoties caur emisiju samazināšanas prizmu, izslaukuma kāpināšana arī ir mūsu iespēja lielākajā daļā saimniecību. Saimniecībās, kur ir sasniegti augsti izslaukumi, svarīgi ir mazināt pirktās spēkbarības īpatsvaru, bet tas iespējams tikai, kāpinot rupjās lopbarības sagremojamību.
Nākamais solis ir govju auglības uzlabošana. Labāki auglības (apsēklošanās) rādītāji nozīmē mazāku govju skaitu tā paša piena apjoma saražošanai un mazāk brāķēto govju. Un atkal tas ir ne tikai emisiju, bet arī efektīvas saimniekošanas nosacījums.
Jaunlopu apsaimniekošana, audzēšana, ēdināšana ļauj samazināt pirmās atnešanās vecumu un tuvināt to optimumam – 23–24 mēnešiem. Optimāls telīšu atnešanās vecums samazina jaunlopu skaitu saimniecībā un samazina laiku, kad dzīvnieki ir ganāmpulkā, ražo emisijas, bet neražo produkciju (pienu). Un atkal tas ir ieguvums, kas palielina saimniekošanas rentabilitāti.
Saslimstības mazināšana. Pirmais ir mastīts, jo mazāk mastīta gadījumu, jo mazāk brāķētā, bet vairāk realizētā piena. Būtiskākās saslimšanas govju brāķēšanai un ilgmūžības samazinājumam ir piena trieka (akūta vai hipokalcēmija), govju klibums, glumenieka dislokācija, apgrūtinātas dzemdības, ketoze. Profilaktiskie pasākumi, ēdināšana un labturība ir būtiskākie atslēgas vārdi govju veselībai un ilgmūžībai. Un atkal jautājums – vai tas ir tikai emisiju samazināšanas jautājums? Tā viennozīmīgi ir arī ekonomika.
Mans būtiskākais secinājums – saimniekojam efektīvi, tad būsim arī klimatam un videi draudzīgāki. Ir jāslauc daudz, bet saglabājot govju veselību un rūpējoties par dzīvnieku labturību, nodrošinot izcilu rupjo lopbarību pietiekamā daudzumā.
Attachment | Size |
---|---|
dorothee_boelling.pdf | 3.23 MB |
evija_tambaka.pdf | 1.67 MB |
fabian_bernal.pdf | 5.11 MB |
ieva_leimane.pdf | 2.37 MB |
james_husband.pdf | 1.54 MB |
renars_sturmanis.pdf | 4.27 MB |
silvija_dreijere.pdf | 1.43 MB |
ziedite_bimsteina.pdf | 1.73 MB |