Aizvadīta fermu diena zemnieku saimniecībā „Mežoki”

Demonstrējuma „Jēru intensīvās nobarošanas nozīme kvalitatīvu liemeņu ieguvē” fermu diena notika 1. augustā zemnieku saimniecībā „Mežoki” Kuldīgas novada Ēdoles pagastā.

Demonstrējumu ierīkoja un fermu dienu organizēja LLKC Lopkopības kompetenču centrs un Lopkopības nodaļa. Pasākumā piedalījās 76 dalībnieki: zemnieki, LLU profesori, Zemkopības ministrijas un Lauksaimniecības datu centra pārstāvji, LLKC speciālisti, firmu pārstāvji, studenti, skolēni un Latvijas Aitu audzētāju asociācijas biedri.

Par projekta kopējiem mērķiem un uzdevumiem Valsts Lauku tīkla (VLT) aktivitātes „Lopkopības ražošanas ekonomiskās efektivitātes paaugstināšanas pasākumi lauku saimniecībās” ietvaros klātesošos iepazīstināja LLKC Lopkopības kompetenču centra (LKC) vadītāja Anita Siliņa.  LKC padomes dalībniece Aija Šneidere bija sagatavojusi mikroelementu piedāvājumu aitkopības saimniecībām. Fermu dienas dalībniekus A. Siliņa iepazīstināja ar nesen jaunajā redakcijā izdoto un LLKC mājas lapā www.llkc.lv publicēto „Lopbarības analīžu apkopojumu” (lopbarības analīžu katalogu), tā nozīmi mājdzīvnieku ēdināšanā un preventīvā rupjās lopbarības izvērtēšanā, kā arī atzīmēja, ka arī aitkopības saimniecību lielākā daļa nepiešķir pietiekamu nozīmi pļavu un ganību iekopšanas un apsaimniekošanas jautājumiem, un ka šajā jomā darāmā ir daudz un zināšanas un praktiskie padomi ir nozīmīgi.

Saimniecības raksturojums

Zemnieku saimniecības „Mežoki” saimnieks Kristaps Melnbārdis iepazīstināja ar saimniecības darbības virzienu. Z/s „Mežoki” ir dzimtas īpašums no 1870. gada. Atjaunotajā Latvijas brīvvalstī saimniecība dibināta 2001. gadā. ar kopējo platību 120 ha un lauksaimniecībā izmantojami zemi 70 ha. Saimniekošana tika iesākta ar piena lopkopību, no 2004. gada pakāpeniski pārorientējoties uz cūkkopību un aitkopību. 2005. gadā iepirkti pirmie Tekselas šķirnes dzīvnieki no Igaunijas. Vēlāk importēti dzīvnieki no Vācijas un Holandes.

Saimniecībā „Mežoki” audzē Tekselas, Swifter un Latvija tumšgalves šķirņu krustojumus. Saimniecība ir konvencionāla un tā intensīvi nobaro jērus gaļai. Patlaban saimniecībā ir ap 400 aitu mātēm. 2013. gadā uzbūvēta jauna aitu novietne 1250 m² platībā aitu mātēm un nobarojamajiem jēriem.

Saimniecība ir modernizēta un darbi tiek mehanizēti. Saimniecisko darbu veikšanai aitu fermā izmanto arī mazjaudas tehniku. Dzīvnieku barošanā ir automātiska ūdens padeve, spēkbarības padeve ir pusautomātiska, kūtsmēslus izvāc ar mazgabarīta traktortehniku. Dzīvnieku svēršanai un reģistrēšanai ir uzstādīti svari un selekcijas sistēma, kas aprīkota ar modernāko elektronisko vadības sistēmu. Adaptētā IT tehnoloģija ir jaunākais sasniegums – krotālijas tiek elektroniski nolasītas un iegūtie svēršanas rādītāji tiek nosūtīti uz saimniecības elektronisko datu bāzi. Pielietojot šādas metodes, tiek novērsti paaugstināta stresa faktori darbā ar aitām un jēriem. Saimniecība tuvākajā nākotnē plāno datorizēt aitu māšu piebarošanu.

Liela vērība tiek veltīta jaunaitu atlasei. No dzimušajām aitiņām kā jaunaitiņas tālāk tiek ataudzētas apmēram viena trešā daļa dzīvnieku. Kā būtisku rādītāju saimnieks jau esošajiem atlases kritērijiem plāno pievienot jēru augšanas intensitātes rādītāju.

Saimniecības ganāmpulkā jērus atšķir no mātēm, kad tie sasniedz ap 20 kg dzīvmasas vai divu mēnešu vecumu. Nošķirtos jērus nobaro apmēram līdz 5 mēnešu vecumam. Jērus, kas paredzēti nobarošanai negana, bet tura novietnē un baro ar spēkbarību. Jēriem tiek sagatavota speciāla spēkbarība (lucernas granulas, saulespuķu spraukumi, sojas spraukumi, rapša spraukumi, klijas, kvieši, mieži, kukurūza, ābolu izspiedas, lopbarības raugs, melase, kalcija karbonāts, nātrija hlorīds), minerālbarību saimniecībā pievieno uz vietas, barības devā ir siens. Nobarošanas beigās vidējā dzīvmasa jēram ir ap 45 kg. Aitas tiek ganītas un piebarotas, vidēji saimniecībā iegūst 1,5 jērus no aitu mātes.

No visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes 110 ha kultivētie zālāji aizņem 17 ha, pārējās ir dabīgās pļavas. Šajā vasarā Ēdoles pusē ir īpaši maz nokrišņu, tāpēc dabīgo pļavu zālāju ražas ir ļoti pieticīgas – no 30 ha 10 siena ruļļi. Kristaps iecerējis veikt augšņu analīzes un iekopt vairāk kultivēto ganību platības.

Demonstrējuma mērķi

LLKC lopkopības konsultante Daiga Baltiņa iepazīstināja klātesošos ar demonstrējuma tēmas aktualitāti, mērķiem un iegūtajiem starprezultātiem. Latvijas tirgū palielinoties pieprasījumam pēc kvalitatīvas jēru gaļas, arvien aktuālāks kļūst jautājums par iespējām šo pieprasījumu nodrošināt ar pašaudzētiem jēriem. Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir ievestas dažādas Eiropas gaļas tipa aitu šķirnes. Viena no populārākajām ir Tekselas šķirne.

Tekselas šķirnes aitas ir lielas, ar labām gaļas īpašībām, augstu vilnas produktivitāti un kvalitatīvu vilnu, kā arī salīdzinoši augstu kautiznākumu –  līdz 60%. Demonstrējuma mērķis ir uzskaitīt un salīdzināt Tekselas krustojuma teķu augšanas rādītājus (dzīvmasu un dzīvmasas pieaugumu), aprēķināt nobarošanas ekonomisko efektivitāti.

1.attēls

Jēru nobarošanas rezultāti demonstrējuma saimniecībā z/s „Mežoki”

Patērētā barība nobarošanas laikā: pavisam patērētās spēkbarības daudzums 6460 kg. Vidējais nobarošanas ilgums bija 74,5 dienas. Kombinētā spēkbarība 1 kg dzīvmasas pieauguma ieguvei 4,54 kg.

2.attēls

Jēru kaušanas rādītāji demonstrējumu saimniecībā z/s “Mežoki”

LLU profesore, Dr. agr. Daina Kairiša uzsvēra ģenētiskā materiāla un šķirnes izvēles nozīmi. Aitu šķirņu ir ļoti daudz, katra nozīmīga ar ko īpašu. Uzsākot saimniekošanu, katram potenciālajam saimniekam jāizvērtē savas iespējas un mērķi dzīvnieku turēšanā, ēdināšanā un apsaimniekošanā, gan dzīvnieku labturības prasību ievērošanā un uzturēšanā, gan barības bāzes nodrošināšanā.

Visiem „Zālēdāju projekta” pasākumiem ir cieša sasaiste ar kvalitatīvas rupjās lopbarības sagatavošanu un ganību apsaimniekošanu, tāpēc LLU profesors, Dr. agr. Aleksandrs Adamovičs norādīja, ka ir svarīgi ganībās nodrošināt augu daudzveidību. Ierīkojot zālājus, jāvadās no augsnes tipa, tālāk būtiski ir kvalitatīvi sagatavot augsni un iestrādāt kūtsmēslus. Jo seklāk tiks iestrādāti kūtsmēsli, jo ātrāka atdeve; jo dziļāka iestrāde, jo ilglaicīgāka mēslojuma atdeve. Pieticīgās augsnēs labi zālāju sēklu maisījumos iekļaut ragainos vanagnadziņus (Lotus corniculatus), kas ir cerojoša apakšzāle, un sējas esparseti (Onobrychis viciaefolia).  Saimniecībās, kas domā par kvalitatīvu rupjo lopbarību un kvalitatīvu zālāju veidošanu, zālāju sēklu maisījumos ir jāiekļauj arī tauriņzieži. Problēmas var rasties tad, ja nav zināšanu par tauriņziežu kopšanu pirmajā gadā. Diemžēl nezināšanas dēļ par zemu tiek appļauti vai apganīti zālāji, kuru sastāvā ir tauriņzieži. Arī aitas, ja viņām to ļauj, nograuž zelmeni par zemu, jo 2 līdz 4 cm augstumā augiem atrodas augšanas pumpurs. Nograužot to, tiek iznīcinātas daudzas zāļu sugas. Šajā sakarībā iederas teiciens: „aitām ir zelta kājas, bet indīgi zobi”.

Praktiskajā daļā profesors A. Adamovičs atgādināja, ka kūtsmēsli pēc izkliedēšanas jāiestrādā pēc iespējas ātrāk, lai nezustu barības vielas. Ja kūtsmēslus iestrādā reizē ar aršanu, zālaugi tos izmantos tikai otrajā, trešajā gadā, ja kūtsmēslus iestrādā pēc aršanas, zālaugi pie barības vielām tiks jau pirmajā gadā. Kūtsmēslu iestrādes daudzums 60 t nodrošinās zālāju (ja sastāvā arī tauriņzieži) ar barības vielām turpmākos 3–4 gadus.

Praktiskajā daļā Kristaps iepazīstināja ar saimniecībā esošajiem dzīvniekiem, turēšanas sistēmām un demonstrēja fiksēšanas un apzīmēšanas iekārtas, kā arī atbildēja uz interesentu jautājumiem

Fermu dienas atziņas z/s „Mežoki”

* Lai gūtu panākumus aitkopībā, aitām jānodrošina atbilstoši kopšanas, turēšanas un ēdināšanas apstākļi, par to ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks, kuram ir nepieciešamās zināšanas aitkopības nozarē.

* Plānojot nodarboties ar aitkopību, ir pareizi jāizvēlas piemērotākā aitu šķirne ar augstu ģenētisko potenciālu atbilstoši to izmantošanas veidam.

* Uzsākot saimniekošanu, katram potenciālajam saimniekam, jāizvērtē savas iespējas un mērķi dzīvnieku turēšanā, ēdināšanā un apsaimniekošanā, gan dzīvnieku labturības prasību ievērošanā un uzturēšanā, gan lopbarības bāzes nodrošināšanā.

* Pēc cietlaišanas (jēru atšķiršanas) aitu mātes pēc iespējas ātrāk jāsagatavo lecināšanas kondīcijai, tās piebarojot, jo nākamajā atnešanās reizē, piebarotajām aitām dzims vairāk jēru.

* Lai sekmīgi un ekonomiski strādātu aitkopības nozarē, svarīgi rūpēties par kvalitatīvu rupjās lopbarības bāzi.

* Lai saglabātu ganībās botānisko sastāvu, laikus jāseko līdzi ganību organizēšanai, lai aitas nenograuž zāli par zemu, 2–4 cm augstumā atrodas augšanas pumpurs, nograužot to, tiek iznīcinātas daudzas zāļu sugas.

* Par kūtsmēslu kvalitatīvu izmantošanu – ja kūtsmēslus iestrādā reizē ar aršanu, zālaugi tos izmantos tikai otrajā, trešajā gadā, ja kūtsmēslus iestrādā pēc aršanas, zālaugi pie barības vielām tiks jau pirmajā gadā. Kūtsmēslu iestrādes daudzums 60 t nodrošinās zālāju (ja sastāvā arī tauriņzieži) ar barības vielām turpmākos 3–4 gadus.

* Lai samazinātu roku darbu, saimniecībā ir veiktas investīcijas, modernizēti ražošanas procesi (ūdens padeve ir automātiska, spēkbarības padeve pusautomātiska, mēslus izvākšana, aitu svēršana un reģistrēšana notiek ar elektronisko krotāliju lasītāju un svaru palīdzību). Tāds darba stils piesaista jauno paaudzi un rada interesi par nozari un darbu vecāku saimniecībā.

Anita Siliņa,

LLKC Lopkopības kompetenču centra vadītāja