Līdz 1. aprīlim no meža jāizvāc lauztās un gāztās egles

Aizvadītā rudens un ziemas laika apstākļi nav bijuši labvēlīgi mežam, radot sniega un vēja postījumus. Īpaši bīstamas meža veselībai ir izgāztās un lauztās pieaugušās egles, kas var izraisīt bīstamā kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža –masveida savairošanos.

Zinātnieki prognozē, ka klimata pārmaiņu rezultātā meža kaitēkļu nodarīto zaudējumu apmērs mežsaimniecībā var palielināties. Tas attiecināms arī uz mizgraužu savairošanās prognozēm šajā pavasarī, jo mežā atstātās nolauztās un izgāztās resnu dimensiju zaļās egles lieliski kalpos kā mizgraužu pievilinātāji. 

Lai ilgtermiņā uzlabotu mežu sanitāro stāvokli un ievērotu egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanas pasākumus, nepieciešams aktualizēt un sakārtot normatīvos dokumentus. Tādēļ veikti labojumi un stājušies spēkā “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 947 “Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtējās situācijas izsludināšanu mežā””. Tie ir saistoši ikvienam meža īpašniekam.

Jānodrošina aizsardzība pret kaitēkļiem

Meža īpašniekiem svarīgākais ir noteikumu 4. un 5. punkts. Tas nosaka, kas darāms meža īpašniekiem pirms aktīvās mizgraužu lidošanas fāzes pavasarī. Svarīgākais ir no meža izvest vēja gāztos un lauztos skujkokus, īpaši tas attiecināms uz izgāztajām vēl zaļajām eglēm, kurās mizgrauži primāri var veidot savu attīstības vietu pēc mošanās un izlīšanas no zemsedzes.  

Noteikumi paredz, ka meža īpašniekiem līdz kārtējā gada 1. aprīlim jānodrošina no 1. septembra līdz 1. martam gāzto un lauzto egļu (izņemot sausos kokus) izvākšana no meža vai to aizsardzība pret stumbra kaitēkļiem, ja šo koku diametrs ir lielāks par 20 centimetriem, apjoms pārsniedz 10 kubikmetru uz hektāru, un tās nav paredzēts izvākt no meža. Tas attiecas uz mežaudzēm, kurās egles sastāva koeficients mežaudzes formulā ir vismaz 4.

Noteikumos vienkāršota egles procentuālā īpatsvara noteikšana audzē. Mežaudzes šķērslaukuma izmantošana aprēķinos aizstāta ar sastāva koeficientu, kas raksturo audzes sugu sastāvu un mistrojumu. Sastāva koeficientu var atrast meža inventarizācijā vai Meža valsts reģistrā pie sava meža aktualizētās informācijas rādītājiem.

Izvešana un aizsardzība

Līdz šim nebija definēts, kādus kokmateriālus uzskata par aizsargātiem no stumbra kaitēkļiem. Grozījumi precizē, ka kokmateriāli uzskatāmi par aizsargātiem, ja tiem ir mehāniski vai mašinizēti mizas bojājumi, vai tie ir ķīmiski vai bioloģiski aizsargāti pēc to sagatavošanas. Pieļaujams arī tāds aizsardzības veids kā kokmateriālu skrāpēšana. Ar to saprot mehāniskos mizas bojājumus noteikumu 51. punktā ietvertā termina “aizsargā pret stumbra kaitēkļiem” skaidrojumā.

Savukārt 5. punktā minēti kokmateriālu izvešanas termiņi vai obligāti veicamie aizsardzības pasākumi atkarībā no to sagatavošanas laikposma:

* katru gadu no 1. septembra līdz 1. maijam cirsto skujkoku (izņemot sausos kokus) kokmateriālus izved no meža vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. jūnijam;

* Skujkoku (izņemot sausos kokus) kokmateriālus, kas sagatavoti no 1. maija līdz 1. septembrim, izved no meža vai aizsargā pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to sagatavošanas.

Skuju koku ciršanas atlieku kaudzes

Noteikumu 8. punktā noteikts, ka laikposmā no 15. aprīļa līdz 1. septembrim svaigās (neapžuvušās) skujkoku ciršanas atliekas krauj kaudzēs šķeldošanai ne tuvāk par 10 metriem no tādām mežaudzēm, kurās egles sastāva koeficients mežaudzes formulā ir vismaz 8, ja to vecums ir 50 gadi vai vairāk, ja vien starp krautuvi un mežaudzi neatrodas ceļš vai grāvis.

Laikposmā no 1. jūnija līdz 1. septembrim skujkoku kokmateriālus pastāvīgās uzglabāšanas vietās aizliegts glabāt tuvāk par 500 metriem no skujkoku mežaudzēm ilgāk par vienu mēnesi, ja tie nav aizsargāti pret stumbra kaitēkļiem

Šo noteikumu neievērošana paredz arī atbildību. Piemēram, ja viena kaimiņa bezdarbības rezultātā (noteiktā termiņā nav savākti svaigi egļu gāzumi) rodas zaudējumi mizgraužu postījumu dēļ otra kaimiņa blakus esošajā mežaudzē.

Valsts meža dienests var konstatēt pārkāpumu, veikt protokola un pārkāpuma noformēšanu, un pieņemt lēmumu par administratīvo pārkāpumu uzsākšanu un citas nepieciešamās procesuālās darbības saskaņā ar Meža likuma 15. nodaļas 51. pantu.

Savlaicīga lauzto un gāzto skuju koku izvākšana no meža ir arī meža saimnieka interesēs, jo, iestājoties siltākam laikam pavasarī, koksne ātri sāks bojāties un zaudēs savu vērtību. Aicinām meža īpašniekus apsekot savus meža īpašumus un, ja tas nepieciešams, savlaicīgi veikt sakopšanas darbus.

Sarmīte Grundšteine,
MKPC projektu vadītāja

Starptautiskā meža diena – 21. martā 

Katru gadu 21. martā pasaulē  tiek atzīmēta Starptautiskā meža diena. Tā tiek svinēta kopš 2012. gada, kad to izsludināja Apvienoto Nāciju Ģenerālā Asambleja. Starptautiskā meža diena tika iedibināta ar nolūku, lai pievērstu uzmanību meža nozīmei cilvēku dzīvē, tā nozīmīgo lomu vides ilgtspējības saglabāšanā un pārtikas nodrošināšanā. Arī  Latvija katru gadu pievienojas šai iniciatīvai. 2022.gada  tēma – Mežs un ilgtspējīga ražošana un patēriņš.

Meža konsultāciju pakalpojumu centrs arī meža dienu ietvaros plāno organizēt vairākus pasākumus – fotokonkursu, semināru, izglītojošus pasākumus skolēniem, un aicina pievienoties. Plašāka informācija būs pieejama interneta vietnē www.mkpc.llkc.lv.