​Ar stabilu produktu nestabilā tirgū

Kaspara Davidenko vadītā z/s “Pucītes” Skrundas pagasta Kušaiņos ir pieredzējusi paipalu olu ražotāja. Vairāk nekā 20 gadus attīstījis paipalu audzēšanu un noslīpējis olu ražošanas nianses, šobrīd saimnieks ir pārdomās, vai vērts darboties tālāk.

Lai arī Kaspars savu saimniecību sauc par mazu, z/s “Pūcītes” ar 10 000 putnu ir starp lielākajiem paipalu olu ražotājiem Latvijā. Saimniecība maza izskatās tikai vizuāli, jo, lai ražotu paipalu olas lielos apjomos, daudz vietas nevajag. Galvenais – nodrošināt putniem komfortablu vidi ar pareizu temperatūras režīmu un pasargāt tos no caurvēja. Protams, jāgādā arī par tīrību un pareizu barību. Izklausās vienkārši, bet Kaspars saka, ka par paipalu audzēšanas knifiem varētu stāstīt vairākas dienas un ka putnu audzēšana nemaz tik vienkārša nav.

Pērk mazāk par lētāku cenu

Sarunu par paipalu olu ražošanu Kaspars sāk, ironizējot, ka pēdējo divu gadu piedzīvotās tirgus pārmaiņas un neskaidrība par nākotni vedina uz pārdomām, ka vieglāk nedarīt neko, tad nebūs kreņķu. Pirms kovida iegūtā pārliecība par spēju stabili strādāt un attīstīties nu ir zudusi. Tirgus kļuvis neprognozējams.

Kaspars: “Uz pircējiem šobrīd nostrādā zemākā cena. Tas nozīmē, ka olas pakojam mazākos iepakojumos un pārdodam par zemāku cenu. Resursu cenu kāpuma dēļ nācās pacelt cenu olām, līdz ar to krasi samazinājās pieprasījums pēc 20 olu iepakojumiem, bet pieauga iepakojumiem ar 12 olām. Tas ir eksportā. Tirdzniecības apjomi ir samazinājušies visos tirgos. Paipalu olas ir ekskluzīvs produkts. Ko cilvēki dara, kad iestājas krīze? Atsakās no ekskluzīvajiem produktiem. Pirms pieciem vai sešiem gadiem saražoju 2,5 miljonus olu, pērn – 1,5 miljonus olu. Tirgum sarūkot, samazināju putnu skaitu.”

Atskatoties uz saimniecības vairāk nekā 20 gadu pieredzi olu tirdzniecībā, Kaspars secina, ka Latvijā atsevišķu lauksaimniecības produktu ražošana notiek kampaņveidīgi, bet šāda pieeja bojā tirgu. Kaspars: “Putnkopībā ir tāpat kā, piemēram, kartupeļu audzēšanā – vienu gadu ir laba cena, zemnieki to redz, nākamā gadā visi sastāda kartupeļus, cena ir lejā un kartupeļi paliek pagrabos. Mūsu nozarē viss bija labi, kamēr bija trīs nopietni spēlētāji – tirgus pieprasījums bija stabils, visi bija laimīgi. Tad saradās vēl audzētāji, notika cenu dempings, cīņa par tirgu, cenas nokrita. Pašlaik olām cena ir zemāka, nekā bija pirms 10 gadiem, un tikai tagad, pieliekot klāt cenu, tā beidzot atgriezusies tajā līmenī.”

Vaicāts par sadarbību ar lielveikalu ķēdēm, Kaspars saka, ka nedz ar “Rimi”, nedz “Maxima” nesadarbojas – nav izdevīgi, jo tie nosaka, par kādu cenu ražotājam preci vajag pārdot. Ja ražotājs veikala uzstādītajiem nosacījumiem nepiekrīt, tad viņa prece veikalu plauktā neparādās. Bez diskusijām. Kaspars: “Veikaliem mērķis ir palielināt sev peļņu. No pērnā gada sākuma olām cenas veikalu plauktā palielinātas trīs reizes, ne cents no palielinātās cenas nav nonācis ražotāja kabatā.”

Puslīdz stabila noieta nodrošināšanai z/s “Pūcītes” izveidojis plašu klientu loku, kurā ir vairumtirgotāji, Kurzemes reģiona mazie veikali, dažādas ēdināšanas iestādes, kā arī tiešās tirdzniecības klienti. Ar katru klientu tiek strādāts individuāli, veidojot gan cenu politiku, gan nodrošinot klienta kvalitātes prasībām atbilstošu olu piegādi.

Nākotnei prognožu nav

Vaicāts, cik daudz saimniecība pārdod viena mēneša laikā, Kaspars atsaka, ka mēneša rādītājus vērtēt nav nozīmes, jo tie ir ļoti mainīgi gan putnu skaita, gan saražoto olu ziņā. Kaspars: “Lai cik dīvaini šķistu, olas ir sezonāls produkts, ziemā pieprasījums ir salīdzinoši augstāks, vasarā, kad cilvēki cenšas pārtikt no salātiem, tad pieprasa uz pusi mazāk. Līdz ar kovida atnākšanu arī ziemas sezona ir ļoti slikta, apjoms nokrities līdz vasaras līmenim. Turklāt pieprasījums faktiski nav prognozējams – vienā nedēļā tas ir nulle, nākamajā – gāž riņķī. Es nepiekopju stratēģiju fasēt olas ar rezervi, tādēļ darbs un plānošana kļuvusi ļoti apgrūtinoša.”

Krievijas sāktais karš Ukrainā neziņu par nākotni tikai pavairojis. “Pūcītēs” ar bažām gaida rudeni, kad tiek solīti vēl smagāki ekonomiskie apstākļi, nekā tie ir šobrīd.

Kaspars: “Saprotot, ka nekā laba nebūs, arī prognozēt neko nevar. Skatoties globāli, skaidrs, ka esam tikai krīzes sākumā. Krīzes, kā zināms, mēdz ilgt 2–3 gadus. Šis ir laiks, kad notiek cīņa par izdzīvošanu. 2007.–2008. gada krīze salīdzinājumā ar šo… Varēsim par to iesmaidīt.”

Rudens ar bažām tiek gaidīts galvenokārt tādēļ, ka tas var nākt ar jaunu cenu kāpumu putnu barībai. Barības piegādātājs z/s “Pūcītes” saimniekam apsolījis stabilas piegādes līdz jaunajai ražai rudenī. Visticamāk, ka arī rudenī barība būs pieejama, tikai nav zināms, kāda būs cena. Galvenais, lai nesākas ažiotāža un, piemēram, pircējam, kuram parasti vajag 300 kg rapša mēnesī, neienāk prātā iepirkt 4 tonnas, tā teikt, lai nodrošinātos. Kaspars: “Jebkura ažiotāža sabojā gan tirgu, gan produkta pieejamību, gan cenas. Laivas šūpināšanai parasti ir sekas.”

Paipalas: katrai niansei ir nozīme

– Kādas ir svarīgākās lietas, kas jāievēro paipalas izaudzēšanā no olas līdz dējējputnam?

– Īsi sakot, ņemam apaugļotu olu, ieliekam inkubatorā un izņemam cāļus. Inkubatoru esmu gatavojis pats, lai gan, protams, var arī nopirkt. Protams, ir ļoti daudz knifu, kuru uzskaitīšanai varētu veltīt vairākas dienas. Svarīgi panākt noteiktu šķilšanās procentu, tad jāseko līdzi cāļu veselībai, īpaši pirmajās dienās. Katrai niansei ir nozīme: temperatūrai, caurvējam, barībai. Ir simtiem faktoru, kas ietekmē putnu no brīža, kad uz inkubatoru aiznesat olu, līdz brīdim, kad putns nonāk kūtī. Katra nianse ir izšķiroša, vai uz kūti aiznesīsiet 10 vai 90 % putnu. Liela nozīme ir tam, cik ir vistu un cik – gaiļu, tas ir lielākais izaicinājums.

– Vai pēc olas var pateikt, būs vista vai gailītis?

– Teikšu godīgi, nevar, bet ir mēģināts. Nevarētu teikt, ka veiksmīgi. Vistai vairāk vai mazāk var pateikt, paipalai – īsti ne. Tur pat ovoskops nelīdz; ar to pat plaisas olai nevar atklāt, kas ir būtiski, fasējot produkciju. Līdz ar to mums sanāk puse gailīšu, puse vistu. Pēc mēneša cālītim var pateikt – gailītis vai vistiņa.

– Kur liekat gailīšus?

– Savulaik nodarbojāmies arī ar gaļas tirdzniecību, mums pirmajiem Latvijā bija licencēta kautuve. Kādu gadu pacīnījāmies, sapratām, ka izmaksas nesedz ieņēmumus, ņemot vērā, ka to darbinājām tikai reizi nedēļā. Tagad, ko neapēdam paši, to nākas utilizēt, nav citu variantu.

– Kas ir barības pamatbāze?

– Pamatbāze ir kvieši, protams, ka nepieciešama barība ar augstu proteīna saturu. Ja domā par fermu, kur audzēt gan vistas, gan gaiļus, jāizvēlas pareizā šķirne. Jo masā lielāks putns, jo vairāk patērē barību, un olas ir lielākas un skaistākas. Tomēr jāpatur prātā, ka olas netirgo pēc svara, bet gabalos. Gaļas šķirnes paipalas ražo 13 un vairāk gramu smagas olas.

– Kādas ir atšķirības paipalu olu un vistu olu tirdzniecībā?

– Paipalu olas neklasificējas nedz pēc izmēra, nedz turēšanas apstākļiem. Katram ražotājam ir iekšējais standarts, arī man tāds ir, pēc kāda principa es šķiroju un sadalu olas, lai ar katru klientu varētu darboties individuāli. Lielražotāji nespēj izlēkāt līdzi katram klientam, bet tā kā neesmu liels ražotājs un produkcijas gatavošana ir roku darbs, varu darboties pēc klientu pieprasījuma.

– Kādi mēdz būt pieprasījumi?

– Dažādi. Ja man paprasīs premium klases olas par premium cenu, es tādas varu iedot. Ir restorāni, kam vajag olas virs 12 gramiem, tādas varam piegādāt. Ja pieprasa olas par cenu zem tirgus vidējās, tad kastītē jāliek viss, kas turas kopā, jo tās, ko neielieku, iet mīnusā – katras olas saražošanai ir iztērēta barība, samaksātas algas un nodokļi.

Ar vistu olām ir vienkāršāk – tās ir vienkrāsainas, un, caur ovoskopu skatoties, var konstatēt, ir vai nav defekti. Paipalu olas ir raibas, plaisas ieraudzīt nevar.

– Kā pārbaudīt? Uz tausti?

– Jā. Manā saimniecībā ir klasificēts, kādas ir nestandarta olas, kas tirdzniecībā nenonāk, tad ir A šķira un B šķira ar minimāliem defektiem. Uz tausti var just, kurai olai ir plānāka čaumala, nedaudz vairāk uzspiežot, ola sašķīdīs. Ja olas čaumalā ir iekritums, to pagrozot, ola iečabas. Tas ir nestandarts. B šķirā nonāk olas ar baltu matējumu, kas ir kaļķa ieslēgumi, to dēļ gaiss vieglāk iekļūst olā, līdz ar to tā ātrāk izžūs. Tas nav nekas slikts, jāsaka, ka paipalu olām ir izturīga plēve, tā stingri satur olu un pasargā no bojāšanās.

– Kāpēc cilvēkiem jāēd paipalu olas?

– Par šo var runāt ļoti daudz. Mans skatījums divos vārdos – paipalu olās vitamīnu ir krietni vairāk nekā vistu olās, otrs – paipalu olas nav alerģiskas, ar ļoti, ļoti retiem izņēmumiem.

– Cik ilgi tās var uzglabāt?

– Garš stāsts. Z/s “Pūcītēs” ražotajām olām ir 50 dienu derīguma termiņš no izdēšanas dienas, citi ražotāji dod termiņu 60, vēl kādi – 20 dienas. Katram ir sava filozofija. Pārdodot olas mazajos veikalos, jārēķinās, ka tie lielus uzkrājumus netur, 20 dienās olas tiek pārdotas. Pircējam lieli derīguma termiņi šķiet aizdomīgi, viņi domā, ka garus derīguma termiņus var dabūt tikai ar konservantiem. Kā olai var dabūt iekšā konservantus!? Esmu veicis analīzes un saņēmis atzinumu, ka paipalu olai derīguma termiņš ir 65 dienas, bet tai nekas nekait arī pēc 65 dienām.

– Kur tās uzglabāt?

– Mēs uz etiķetes rakstam “Glabāt vēsā telpā”. Atceramies, ka mūsu vecmāmiņas olas glabāja pieliekamajā, ne ledusskapī, un neviens datumu virsū nerakstīja. Turklāt uz paipalu olām datumu taču nemaz nevar uzrakstīt! Derīguma termiņš ir redzams tikai uz kastītes.

– Vai esat domājis par olu pārstrādi? Marinētas paipalu olas taču tiek uzskatītas par delikatesi.

– Ideja ir laba, bet ir ļoti maz cilvēku, kas par tādām zina. Cilvēki nepērk to, ko viņi nav ieraduši lietot uzturā. Pērk tie, kuriem patīk eksperimentēt, bet tādu nav daudz. Par angļiem saka, ka tā esot konservatīva sabiedrība, manuprāt, latvieši ir vēl konservatīvāki par angļiem.
 

KASPARS DAVIDENKO

• Z/s “Pūcītes” īpašnieks Kuldīgas novada Skrundas pagasta Kušaiņos.
• Nodarbojas ar paipalu audzēšanu olu ieguvei.
• Ganāmpulkā ap 10 000 putnu.
• Gadā saražo 1,5 milj. paipalu olu.
• Saimniecībā nodrošināta pilna cikla paipalu audzēšana, no olu inkubēšanas, cāļu izaudzēšanas līdz dējējputnam.
• Saimniecībā paši nodrošina olu fasēšanu un piegādi realizācijai veikalu tīklos un tiešajā tirdzniecībā.
• Z/s “Pūcītes” tirgus: Kurzemes reģiona mazie veikali, sabiedriskā ēdināšana, vairumtirdzniecības vietas, kā arī tiek piedāvātas tiešajā tirdzniecībā, piesakoties https://www.facebook.com/olurazotne.

Iveta Tomsone, LLKC Apgāds vadītāja

Foto: Iveta Tomsone