You are here
Zelta rudenī braucam mežu apmeklējumā
Visskaistākā un viszaļākā vieta pasaulē ir mūsu pašu Latvija. Īpaši skaista tā ir zelta rudenī, kas ir labākais laiks, lai dotos mežu apmeklējumā.
“Raža ir novākta un var nedaudz izvēdināt galvu, piedzīvot un apskatīt ko interesantu, apciemot un gūt jaunas idejas pie mūsu pašu uzņēmējiem laukos,” aicinot braukt, lai redzētu ko jaunu un dalītos pieredzē, atrakstīja MKPC Madonas nodaļas vecākā mežsaimniecības konsultante Mairita Bondare.
Tā mēs, Vidzemes meža un zemes īpašnieki, devāmies divu dienu braucienā projekta “Meža apmeklējumi” ietvaros par tēmām “Nekoksnes resursi” un “Sabiedrībai sociāli nozīmīgu mežu apsaimniekošana un labiekārtošana”.
Ražošanā izmanto bērzu sulu
Pirmajā dienā mēs iepazinām četras brīnišķīgas vietas. Iķšķilē iepazināmies ar SIA “Sula” – bērzu sulas produkti no Libertu ģimenes. Uzņēmums dibināts 2011. gadā un nodarbojas ar bērzu sulu, vīnu, dzirkstošo vīnu un bērzu sulas sīrupu ražošanu un tirdzniecību. Kā resursu uzņēmums izmanto dabisko bērzu sulu, ko iegūst lauku īpašumā no tīrā vidē augošiem bērziem, savukārt ogas – no zemnieku saimniecībām. Ražošanā izmanto augstas kvalitātes izejmateriālu.
Šitaki sēnes audzē arī Latvijā
Elejā iepazināmies ar z/s “Trubenieki” – lielāko šitaki sēņu audzētāju Latvijā. Saimniecība visu gadu dabīgi, uz koka baļķiem, neizmantojot nekādu mēslojumu vai pesticīdus, audzē augstākās kvalitātes sēnes, ko realizē galvenokārt restorānos. Īpašnieks Jānis Volksons mums izrādīja savu saimniecību, iepazīstināja ar sēņu audzēšanas grūtībām, japāņu palīdzību un noslēpumiem. Tikām arī pagaršot svaigas šitaki sēnes. Bijām pirmā latviešu apmeklētāju grupa pēc pandēmijas, jo šurp brauc lielākoties lietuvieši.
Vieta, kur agrāk audzēja cigoriņus
Antiņciemā, Lapmežciema pagastā, mūs sagaida Sanita Matule, kuru iepriekšējā vakarā TV skatījām “Īstajās latvju saimniecēs”! Viņas vīrs Indulis Skrebelis pie kartes iepazīstina ar Antiņciemu. Tā ir purvu, mežu un Kaņiera ezera ieskauta, kopš seniem laikiem apdzīvota sauszemes strēmele. Tai blakus atrodas vēsturiskā Kurzemes–Vidzemes robeža. 20. gadsimta pirmajā pusē Antiņciems un tam blakus esošais Čaukciems bijis zināms ar cigoriņu audzēšanu. Vietējie zemnieki audzēja cigoriņus, ieguva to saknes un tās kaltēja. Patlaban “Tukuma kafija” joprojām ražo cigoriņu kafijas dzērienu. Sanita mūs iepazīstināja ar savu saimniecību “Vidnieki”.
Vietās, kur agrāk audzēja cigoriņus, šobrīd Antiņciemā un tā apkārtnē atjaunojas bioloģiski vērtīgi zālāji. Lai tas notiktu sekmīgi, zemju īpašniekiem ir jāiesaistās, atbilstoši kopjot bioloģiskās pļavas. Sanita sīki izstāstīja par savu produkciju “Sanitas dabas veltes”, bioloģisko pļavu augu tējām, pulveriem, ziedēm, garšvielām, sīrupiem, tinktūrām.
Vēlā vakara stundās vēl raisījās sarunas par saimniekošanu, problēmām, pieredzi, darbojoties savā vai dzimtas īpašumā. Šeit satikušies pozitīvi cilvēki ar meža un dabas mīlestību, ar Dzimtenes, savas zemes izjūtu sirdī.
Iespaidi Ķemeru nacionālajā parkā
Otrajā dienā apskati sākām Ķemeros. Visas dienas garumā mums bija brīnišķīgs pavadonis – Andis Liepa. Savu stāstījumu viņš pārskatāmi sāka pie kartes. Tikām iepazīstināti ar Ķemeru nacionālā parka (ĶNP) teritorijas vērtībām. ĶNP ir 36 186 ha liela teritorija, kas izveidota 1997. gadā ar mērķi saglabāt dabas, kultūrvēstures un kurortoloģijas vērtības, veicināt nenoplicinošu saimniecisko darbību, tūrismu un vides izglītību. Noklausījāmies stāstu par “Meža māju”, kur tagad atrodas ĶNP dabas izglītības un informācijas centrs un pie kuras ir uzņemtas arī mākslas filmas. Izstaigājām 0,6 km garo Dumbrāja laipu, iepazīstot pārmitro platlapju mežu (dumbrāji, staignājs) apsaimniekošanu un labiekārtošanu. Nesteidzīgi, uzmanīgi vērojot apkārtni, izstaigājām arī 3,1 km garo meža pastaigu taku un laipas pie Slokas ezera.
Pēdējā apstājas vieta bija pie Kaņiera ezera. Tā dabas bagātībām ir starptautiska nozīme. Ezers iekļauts Ramsāres konvencijā par mitrāju aizsardzību un atzīts arī par starptautiski nozīmīgu putnu vērošanas vietu. Te konstatētas teju 200 putnu sugas. Uzkāpām putnu vērošanas tornī, no kura pavērās skaistais skats uz ezeru.
Pēc šī brauciena vienaldzīgo nav! Visi esam atkal smēlušies meža viedumu, spēku, mīlestību, prieku un tik daudz pozitīvu emociju! Esam ieguvuši saistošu informāciju, iepazinuši mūsu skaisto Tēvzemi zelta rudenī. Nevajag tālu braukt, arī tepat, mūsu novados, ir tik daudz interesantu, sakoptu un vēsturiski bagātu vietu un darbīgu cilvēku!
Paldies visiem šo brīnišķīgo un tik vērtīgo divu dienu meža apmeklējumu organizatoriem, bet jo īpaši mūsu Mairitai Bondarei, MKPC Madonas nodaļas vecākai konsultantei!
Biruta Irēna Osīte, meža apmeklējuma dalībniece
Foto: autores arhīvs
Meža konsultāciju pakalpojumu centrs realizē mežu apmeklējumu nodrošināšanu Lauku attīstības programmas investīciju pasākumu 2014.–2020. gadam ietvaros, kas turpinās vēl līdz 2022. gada beigām. Informācija par plānotajiem mežu apmeklējumiem www.mkpc.llkc.lv sadaļā Mežu apmeklējumi.