Lopbarības pupas kā proteīna avots

Pākšaugi ir interesanta alternatīva zāles lopbarībai, pateicoties to slāpekļa piesaistes spējai un augstai ražai (biomasai) no hektāra.

Pākšaugu audzēšana saimniecībās pozitīvi ietekmē ne tikai piena ražošanu, bet arī saimniecības ekonomiku un ietekmi uz vidi. Vides prasības tiešmaksājumu saņemšanai, pākšaugu slāpekļa piesaistes spēja un to potenciāls uzlabot olbaltumvielu pašnodrošinājumu saimniecībās rada īpašu interesi par pupu audzēšanu piena liellopu saimniecībās.

Pētījumi Kanādā nav parādījuši būtiskas atšķirības piena ražošanā, ja barības devās kā proteīna avots sojas vietā tiek izmantotas lopbarības pupas. Jāņem vērā, ka tas ir pie nosacījuma, ka zāles skābbarība ir teicamas kvalitātes. Salīdzinājumam, lopbarības pupām enerģija ir lielāka nekā sojai, bet zemāka nekā miežiem. Pupas ir līdzīgas zirņiem ar to, ka tās ir labs lizīna avots (lizīna-metionīna attiecība 2:1). Lopbarības pupas ir bagātas ar tiamīnu (B12 vit.) un fosforu (sk. 1. tabulu).

1. tabula. Dažādu proteīna barības līdzekļu uzturvērtības salīdzinājums

Avots: Dairy Vision Consulting

Ja laikapstākļi ir labvēlīgi, tad pupu graudu ieguvei vēlamais kulšanas laiks ir tad, kad pupās mitrums ir maksimums 16–18 % un pēc nokulšanas tās tiek aerētas līdz 14 % mitrumam. Ja mitrums ražas novākšanas laikā ir lielāks, tad žāvēšana jāveic divos posmos ar dienas intervālu, lai mitrums varētu virzīties uz grauda virsmu un izžūtu visa pupa. Ja žāvēšanai nepieciešams siltums, tas nedrīkst pārsniegt 32 °C, lai novērstu sēklas apvalka sacietēšanu.

Ja saimniecībā nav graudu mitruma noteicēja, lai pārbaudītu to mitruma saturu, lopbarības pupas var pārkost: ja tekstūra ir sierīga, tām ir vairāk nekā 15 % mitruma. Ja pupas pārkožot ir cietas, tad mitrums ir zem 15 % un tās var droši uzglabāt. Saimniecībās izēdināšanai govīm pupas var placināt vai samalt dzirnavās ar 10 mm sietiem.

Latvijā ne vienmēr klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi lopbarības pupu graudu ražas iegūšanai. Tāpēc tās liellopu ēdināšanai var gatavot skābbarībā kā daļēju alternatīvu zāles skābbarībai. Lai gan enerģētiskā vērtība lopbarības pupu skābbarībai ir nedaudz zemāka nekā zāles skābbarībai, Skandināvijas valstīs ir veikti pētījumi, kas parāda pozitīvas tendences attiecībā uz izslaukumiem un jaunlopu augšanu, izmantojot lopbarības pupu skābbarību liellopu barības devās.

Vispiemērotākais laiks pupu pļaušanai skābbarībai ir tad, kad 25 % augu uz lauka sāk melnēt pirmās trīs pākstis no apakšas. Pupu skābbarība ir garšīga, un to var novākt tiešā veidā vai apvītināt līdz 30–35 % sausnas. Pupas skābbarības gatavošanai jāpļauj 6–10 cm augstumā. Galarezultātā tiks iegūta skābbarība ar 17–18 % kopproteīna. Pupu skābbarības kvalitātes rādītāji mainīsies atkarībā no pupu novākšanas laika (sk. 2. tabulu) jeb augšanas ilguma kopš iesēšanas.

2. tabula. Pupu skābbarības kvalitāte atkarībā no novākšanas laika

Trešais veids, kā sagatavot lopbarības pupas liellopu ēdināšanai ziemošanas periodā, ir mitru pupu graudu skābbarības gatavošana. Ar graudu kombainu nokuļ pupas ar aptuveni 40 % mitrumu. Nokultās pupas placina un pilda tuneļos (“desās”). Šādi gatavotā pupu graudu skābbarībā proteīns būs ap 30 % un ciete vairāk nekā 40 % no sausnas.

Situācijā, kad sojas un minerālmēslu cenas ir augstas, katrā saimniecībā jāmeklē veidi, kā dzīvniekus nodrošināt ar iespējami vairāk pašražotās proteīnbarības. Tajā pašā laikā neaizmirsīsim, ka vissvarīgākais ilgtspējīgai un rentablai piensaimniecībai ir teicama, izcila zāles skābbarība ziemošanas periodam. Zāle ir jāpļauj agri, lai tajā būtu daudz enerģijas un proteīna, NEL vismaz 6,2 MJ/kg sausnas un kopproteīns vismaz 15 % no sausnas. Pēc tam barības devu papildinām ar cieti (kukurūzas skābbarība, graudi) līdz 20 % no sausnas. Barības devās ar kvalitatīvu zāles skābbarību proteīna nodrošināšanai ļoti labi iederēsies lopbarības pupas, zirņi vai lupīna ar pavisam nelielām rapšu raušu piedevām.

Pērn ar labiem rezultātiem skābbarību ar placinātām pupām sagatavoja viens no LLKC organizētā skābbarības konkursa uzvarētājiem z/s “Pubas” saimnieks Agris Možvillo

Silvija Dreijere,
LLKC Lopkopības nodaļas vadītāja