Starpatnešanās intervāla samazināšanas iespējas

27. April 2023.

Galerija

Lopkopība

Demonstrējumi lopkopībā

Zīdītājgovju ganāmpulkos teļš ir vienīgais ieņēmumu un peļņas avots, tāpēc teļam jāpiedzimst veselam un ātraudzīgam. Teļa augšanas potenciāls atkarīgs no vecāku genotipa, kā arī no dzīvnieku turēšanas un ēdināšanas apstākļiem.

Tāpēc 2020. gadā LLKC uzsāka un turpina demonstrējumu “Starpatnešanās intervāla samazināšanas iespējas zīdītājgovju ganāmpulkā bioloģiskajā saimniekošanas sistēmā” liellopu saimniecībā SIA ”3D PRO”.

Saimniecībā 21. aprīlī notika lauka diena, kuru apmeklēja ap 30 interesentu. Tās pirmajā daļā klausītāji tika iepazīstināti ar demonstrējuma norisi un rezultātiem. Saimniecības īpašnieks Gunārs Vīgants stāstīja par savu pieredzi Šarolē šķirnes dzīvnieku apsaimniekošanā.

Kā vieslektore tika pieaicināta Dr. med. vet. Ilga Šematoviča, lai klātesošos iepazīstinātu ar asistētās reprodukcijas iespējām gaļas liellopu ganāmpulkos.

Pēc Lauksaimniecības datu centra (LDC) informācijas par gaļas liellopu pārraudzības kopsavilkumu 2021. gadā, var redzēt, ka starpatnešanās periodam (SAI) kopumā pēdējos trīs gadu laikā ir augšupejoša tendence, kas nav pozītīvi liellopu audzētājiem.

1.tabula Zīdītājgovju starpatnešanās intervāls, dienas

* https://registri.ldc.gov.lv/doc/resultsbeef21_precizejumi.pdf

Pēc Lauksaimniecības datu centrā apkopotajiem pārraudzības rezultātiem, Latvijā 2021. gadā no 100 Šarolē šķirnes zīdītājgovīm tika iegūti 84 teļi (starpatnešanās intervāls bija vidēji 436 dienas). Limuzīnas – 82, Aberdinanguss – 79, Simentāles – 85 iegūti teļi. Šie dati norāda uz to, ka vēl arvien ir neatrisināts problēmas ar dzīvnieku ēdināšanu, turēšanu, kopšanu. Ārzemju literatūrā minēts, ka jāiegūst 96–98% teļu no govs gadā.

Zīdējteļa kvalitāte dzīves pirmajos mēnešos atkarīga no saņemtā mātes piena daudzuma un kvalitātes, ko būtiski ietekmē barības līdzekļu kvalitāte, ko govs saņem. Saimniecībā SIA “3DPRO” tika analizēta 2022. gada sagatavotā skābbarība, kas parāda atšķirības starp laukiem un pļāvumiem. Skābbarības gatavošanai izmanto tauriņziežu stiebrzāļu sēto zāles maisījumu, kas tiek sagatavots pēc ruļļu tehnoloģijas.

1.attēls

Skābbarības kvalitāte ievērojami atšķiras pēc pļaušanas laika un zāles attīstības stadijas. Saimniecībā pirmā pļāvuma paraugi iegūti ar teicamas kvalitātes skābbarības rādītājiem, proteīnu – 15%, enerģiju 11,3 MJ/kg un sagremojamību, barības izmantojamību – 66%, kas ir ļoti labs rādītājs. Šādu barību vēlams izbarot zīdītājgovīm pēc atnešanās, lai spētu ražot pienu. Savukārt 2. pļāvums sagatavots vidējā kvalitātē, kur proteīns 11–12%, enerģija 10 MJ/kg, kas būtu piemērotāka izēdināšanai laktācijas beigāa vai cietstāves periodā.

Demonstrējumā tika noteikts zīdītājgovju barojuma vērtējums (1–5 punkti) dažādos periodos.

2. tabula Ķermeņa barojuma vērtējums

Demonstrējuma zīdītājgovju barojums tika noteikts lecināšanas laikā, kad tam vajadzētu būt 2,5 punkti. Starp grupām šie vērtējumi atšķīrās. Pirmās grupas govīm, kuras tika ēdinātas pēc saimniecībā ierastā veida, tika konstatēti dažādi barojumu vērtējumi – gan zem optimālā, gan vairāk nekā nepieciešams. Savukārt otrās grupas govis ar kontrolētu ēdināšanu iekļāvās vairāk optimālajos rādītājos. Līdzīga situācija ir, nosakot grūsnību ar asins paraugiem (vidēji 28–40 dienas pēc lecināšanas) un pirms ziemas perioda.

3.tabula Grūsnības rezultāti, skenējot ar ultrasonogrāfu

Reizē ar barojuma noteikšanu pirms ziemošanas perioda tika veikta dzīvmasas kontrole un grūsnības pārbaude ar ultrasonogrāfa palīdzību. Tā pēdējo trīs gadu laikā Šarolē zīdītājgovīm tika konstēta grūsnība vidēji 5,2–6,4 mēneši. Katrā grupā konstatētas arī “tukšās” govis. Pirmajā grupā 2021. gadā tika konstatētas 21% negrūsnas govis, bet 2022. gadā pa grupām vidēji 5%. Katrā grupā konstatēts arī pa kādai problēmgovij, kas tālāk virzītas uz ārstēšanu.

Saimniecība 2022. gadā sāka vairāk uzmanības pievērst mākslīgai apsēklošanai, jo daļai no telēm un govīm tika veikti genoma testi un attiecīgi izvēlēts atbilstošākais vaislas buļļa bioprodukts. Ņemot vērā to, ka Šarolē šķirnes govis nav izteikti pienīgas, tad “pienīgums“ ir viena no pazīmēm, ko saimnieks vēlas uzlabot.

4.tabula Zīdītgovju un teļu mākslīgās apsēklošanas rezultāti (2022. gads)

Pagājušajā gadā tika sēklotas 48 ganāmpulka pārstāves, no kurām 30 bija teles un 18 govis. Lielākā daļa govju, pārbaudot uz grūsnību, tā tika konstatēta. No visām telēm un govīm 1/3 daļai tika atzīts, ka grūsnība nav iestājusies. No sēklošanas rezultātiem iegūti 68,8% grūsni dzīvnieki, kas ir labs rādītājs. Arī 2023. gadā tiek veikta sēklošana zīdītājgovīm, bet vēl nav nosakāmi rezultāti. Tā kā saimniecībā tiek attīstīta arī graudkopība, saimnieks vēlas sakārtot govju atražošanu tā, lai govis, laižot ganībās, tās būtu grūsnas.

5.tabula Grūsnības ilgums un teļu dzīvmasa

Šarolē teles tika sēklotas, sasniedzot vidēji 25 mēnešu vecumu, bet govis 3,8 laktācijas. Grūsnības ilgums vidēji 270 dienas, daļai no telēm tas ieilga līdz 305. dienai. Govīm vidēji 288 dienas, un SAI no vienas atnešanās līdz nākamajai – 352 dienas.

Demonstrējuma grupās pagarināts starpatnešanās periods vērojams 2.–3. laktācijas govīm, kad tas pārsniedz 400 dienas, līdz ar to teļu ieguve samazinās zem 90%. Nākamajās laktācijās vērojams SAI uzlabojums, kas varētu liecināt, ka govis ir izaugušas un nobriedušas atražošanas procesam.

LBTU Veterinārmedicīnas fakultātes docente Ilga Šematoviča klātesošajiem izklāstīja ar zīdītājgovju reprodukciju saistītos jautājumus. Viņa uzsvēra, ka analīze sākas ar datu uzkrāšanu un to kritisku analizēšanu. Būtiskākie dati, kas jāpiefiksē, ir saistīti ar pašu dzīvnieku: meklēšanās laiks, cikliskums, diena. Ar atnešanos saistītās nianses – bez asistēšanas, asistējot, apgrūtināta, ķeizargrieziens, dzīvotnespējīgi/nedzīvi teļi. Ar lecināšanu/sēklošanu saistītās nianses – vaislinieks, MA laiks, reize, tehniķis. Grūsnības pārbaude – manuāli, ar asins seruma vai ultrasonogrāfa palīdzību.

Ne vienmēr govju grūsnības neiestāšanos vajadzētu novelt uz vaislinieka problēmu, bieži vien tas saistīts ar zīdītājgovs turēšanas apstākļiem, karstuma stresu, tāpat ar ēdināšanu saistītām problēmām: proteīna deficīts, mikroelementu, īpaši Se un E vitamīna trūkums, Ca, P deficīts vai nepareizas attiecības barības sastāvā. Vaislas bullim arī jāpievērš uzmanība, lai nenotiku strauja svara zaudēšana, ierobežota sausnas uzņemšanas spēja, jāievēro labturība. Tāpat arī atbilstošs proteīna un mikroelementu nodrošinājums barības devā. Īpašu uzmanību nepieciešams pievērst kāju, nagu, locītavu veselībai. Tāpat lektore izklāstīja nianses par sagaidāmajām problēmām un ieguvumiem saistībā ar mākslīgo apsēklošanu. Tika apskatītas iespējas veikt genoma testus un to, ko tas dod ganāmpulkos.

Palielinoties govju atnešanās reizēm (laktācijām), demonstrējumā izmantotajām zīdītājgovīm SAI samazinās, vidēji 370–372 dienas.
Novērots, ka govīm, kurām ir reproduktivā cikla problēmas, tās atkārtojas gadu no gada.
Lai samazinātu starpatnešanās periodu, saimniecībā uzsākta teļu mākslīgā apsēklošana (novietnē), un tiek kontrolēti tās rezultāti.
Veicot mākslīgo apsēklošanu, telēm un govīm ir sasniegti labi grūsnības rezultāti.
Pagarināts servisa periods (406 dienas), vienai zīdītājgovij pieņemot barības izmaksas 2,50 eiro/dienā = 102,00 eiro.
Mākslīgās apsēklošanas izdevumi (bioprodukts, sēklošanas pakalpojums, grūsnības pārbaude) vienam dzīvniekam vidēji 30–40 eiro.

Demonstrējumā darbs turpinās, pasākums tiek īstenots LAP 2014.–2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”. LAD līguma Nr. 10 2.1-20/20/P22, 3. lote.

Informāciju sagatavoja:
Daiga Baltiņa,
LLKC lopkopības konsultante

Daina Kairiša,
Dr. agr., profesore,
LBTU Lauksaimniecības fakultātes Dzīvnieku zinātņu institūts

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests