Profesionālās izglītības pieredze Zviedrijas lauksaimniecībā

Oktobrī mācību braucienā uz Zviedriju devās Latvijas lauksaimniecības nozaru profesionālās izglītības iestāžu direktori un pedagogi, Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji, Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozaru ekspertu padomes (NEP) pārstāvji, kā arī pārstāvji no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC), lai iepazītos ar trīs dažādu Zviedrijas lauksaimniecības skolu – Järna Naturbruksgymnazium, Himmelstalunds Utbildningscentrum un Vreta Utbildningscentrum – pieredzi.

Sākotnēji mācību brauciena dalībnieki apmeklēja Järna Naturbruksgymnazium (Jarnas ģimnāzija), kurā zinības apgūst vien 34 izglītojamie. Starp citu, noskaidrojām, ka šādas maza izmēra skolas Zviedrijā nav retums. Skolai ir sava saimniecība, kas sastāv no 240 ha zemes, 85 ha meža, 7 ha dārza un siltumnīcām. Ģimnāzijā sagatavo jaunos mežsaimniekus, lauksaimniekus un dārzniekus. Dienas pirmajā pusē apgūtās teorētiskās zināšanas pēcpusdienās tiek realizētas praksē. Skola veidota, iedvesmojoties no Valdorfa pedagoģijas pieejas, kurā mācības notiek pa priekšmetu blokiem, kā arī tiek realizēta individuāla pieeja katram izglītojamajam. Pozitīvi ir tas, ka ģimnāzijai ir internāts, audzēkņiem tiek apmaksāti ceļa izdevumi un ēdināšana. Finanšu līdzekļi seko audzēknim un nāk no municipalitātes, no valsts līdzekļiem. Izglītības jomā valda pilnīgs brīvais tirgus. Jo labāk skola ir spējīga realizēt mārketinga pasākumus, jo lielāku izglītojamo skaitu tā potenciāli var piesaistīt. Finansējums, kas tiek novirzīta skolām par vienu izglītojamo, Zviedrijā ir 9–10 reizes lielāks nekā Latvijā. Tas atkarīgs no apgūstamās profesijas un no municipalitātes budžeta iespējām. Skola organizē arī pieaugušo apmācību. Paldies ģimnāzijas pārstāvim Jonam Gerhardam par uzņemšanu.

Pieredzē dalījās arī Himmelstalunds Utbildningscentrum (Himelstalundas izglītības centrs). Mācību grupas dalībniekiem skola izrādīja savu mācību bāzi un dalījās pieredzē par programmu realizāciju. Himelstalundas izglītības centrs ir profesionālās izglītības skola, kas realizē programmas  dārzkopībā, ainavu arhitektūrā, floristikā, eksotisko dzīvnieku aprūpē (zoodārzu un zooveikalu speciālisti), suņu aprūpē. Kopumā skolā mācās ap 400 audzēkņiem, t. sk. arī 100 pieaugušie, kuri pilnveido savas profesionālās zināšanas viengadīgajos kursos. Tāpat kā iepriekš redzētajās izglītības iestādēs, arī šeit tiek nodrošināta teorētisko un praktisko zināšanu sabalansēšana. Pozitīvi ir tas, ka mācību iestādei pieejams savs angārs, kurā topošie ainavu arhitekti visa gada garumā var praktizēties ceļu un laukumu izbūvē, kā arī apgūt citas vērtīgas zināšanas. Izglītības iestāde ir pilnībā nodrošināta ar materiāli tehnisko bāzi (aprīkojums un dārza tehnika), lai spētu sniegt izglītojamajiem šīs zināšanas. Paldies Bjernam  Nilsonam par uzņemšanu.

Par Zviedrijā vērienīgākās lauksaimniecības profesionālās izglītības iestādes Vreta Utbildningscentrum (Vretas izglītības centrs) apmeklējumu esam pateicīgi direktorei Ingelai  Apelsvedai un programmu vadītājam, skolotājam Magnusam  Jansonam par iepazīstināšanu ar mācību bāzi un programmu realizēšanas aspektiem. Modernais izglītības centrs uzcelts tikai 2011. gadā. Var teikt, ka klajā laukā tika izveidota jauna, attīstīta, moderna lauksaimniecības profesionālās izglītības mācību bāze ar skolu, savu skolas saimniecību 440 ha platībā (ap 80 ha meži, 60 ha aploki un ganības), ar saucamo govju ganāmpulku un skolas 54 zirgiem, kuriem ir arī sava treniņu manēža. Ikdienā Vretas izglītības centrs sagatavo 600 studentus (t. sk. 100 pieaugušos) tādās profesijās kā lauksaimniecība, zirgu jāšanas instruktors, mežsaimniecība un smagās tehnikas mehāniķis. Pateicoties ieguldītajām pūlēm, zirgkopības nozarē skolai ir piešķirts augstākās kvalitātes sertifikāts. Izglītības iestādei ir spēcīga skolotāju, instruktoru, mentoru komanda, izglītojamajiem pilnībā tiek nodrošināts jebkāds atbalsta personāls (aptuveni 130 darbinieki). Lai sasniegtu labākos iespējamos mācību rezultātus, tiek realizēta individuāla pieeja darbam ar izglītojamo. Kā arī ikdienas mācību darbs tiek papildināts ar lektoru piesaisti, kas nāk no nozares un labprāt dalās ar savām zināšanām. Kas nav mazsvarīgi, par to netiek prasīta nekāda samaksa.

Visas lauksaimniecības skolas strādā pēc vienota profesijas standarta, tas ir izstrādāts visu līmeņu profesionālajām kvalifikācijām. Standarts ir ļoti vienkāršs, saprotams, ar galvenajām tēzēm, kas izglītojamajam būtu jāapgūst. Kā to realizēt, tas tiek pilnībā atstāts skolas pašas ziņā. Mācību saturs sadalīts kredītpunktos atbilstoši līmeņiem, profesionālā izglītība orientēta arī uz augstāko izglītību, kur 50% absolventu dodas tālāk uz universitāti. Lai iestātos jebkurā izglītības iestādē Zviedrijā, ir izstrādāta vienkārša, elektroniska pieteikšanās sistēma.

Dalībniekiem bija iespēja apmeklēt arī modernās un mājīgās skolas bibliotēkas telpas, kuras tā vien aicina iegriezties un apgūt kādas jaunas zināšanas. Audzēkņiem tā atvērta vairāk kā 8 h dienā. Interesanti, ka vairumā gadījumu specializēto mācību literatūru rada un izstrādā nozares uzņēmumi.

Tāpat kā iepriekš apmeklētajās izglītības iestādēs, arī šeit pirmajā mācību gadā izglītojamie apgūst pamata kursu un iepazīstas ar visu nozari kopumā, un tikai nākamajā gadā pieņem lēmumu profesionālā ceļa izvēlē. Ļoti liels uzsvars tiek likts uz praktisko darbību. Katru gadu izglītojamajiem ir jāiziet 15 nedēļu prakse kādā no saimniecībām, bet netiek praktizēts un atbalstīts, ka tas tiktu darīts savās ģimenes saimniecībās. Ja ir vēlme, vasarā praksē var iet arī skolas saimniecībā, jo tur ir dzīvnieki un aprūpe nepieciešama visu gadu.

Lai sniegtu atbalstu ģimenēm, izglītības iestādes audzēkņiem ir atbalsts ceļa izdevumu segšanā, dienesta viesnīcas apmaksā un daļēji arī ēdināšanas pakalpojumu nodrošināšanā (brokastis, pusdienas). Valstī darbojas princips, kur “nauda seko audzēknim” (no valsts un no municipalitātes). Notiek koordinēta pārvaldība, kas izpaužas efektīvā iestādei piederošo ēku apsaimniekošanā.

Katras dienas noslēgumā darba grupai bija iespēja runāt par redzēto un dzirdēto, dalīties iespaidos un diskutēt par pieredzi, kas būtu pārņemama un ieviešama arī Latvijā. Diskusijas bija spraigas, produktīvas un jēgpilnas, un, viennozīmīgi, katram šī brauciena dalībniekam atmiņā paliekošas. Gūtās atziņas par Zviedrijā apmeklētajām izglītības iestādēm:

• Pirmajā mācību gadā visi audzēkņi apgūst pamata kursu, pamata priekšmetus (neatkarīgi, vai tā ir pašvaldības iestāde vai privāta, liela iestāde vai maza) un tikai otrajā gadā klāt nāk kāda no specializācijām piecās dažādās jomās;
• Uzkrītoša atšķirība mācību procesā, kuru noteikti būtu vērtīgi pārņemt, ir teorijas un praktisko nodarbību sabalansēšana. Katrai skolai ir piekļauta reāli strādājoša saimniecība (gan 240 ha, gan 440 ha lielas saimniecības, kur t. sk. katrā ap 90 ha mežu), kurā audzēkņi apgūst praktiskās iemaņas. Šī darbošanās ir arī skolas finansējuma ieguves avots. Proporcionāli 90% maksā valsts, bet 10% ienākumu skolas iegūst no savām saimniecībām un peļņu investē skolas attīstībā;
• Mācību procesā no rīta lekcijās audzēkņi apgūst teoriju, pēcpusdienā dodas ārā un strādā praktiskos darbus. Ja kādā jomā skola to nevar nodrošināt, izveidota veiksmīga sadarbība ar uzņēmumiem, kuri ļoti labprāt iesaistās un uzņem izglītojamos savās saimniecībās. Kā arī katram izglītojamajam obligāti gada laikā jāiziet 15 nedēļu prakse kādā no saimniecībām. Praksi audzēknis nevar iziet savā ģimenes saimniecībā;
• Vieslektori, nozares profesionāļi labprāt nāk uz skolām, iepazīstina ar jaunajām iekārtām, programmatūrām, dalās pieredzē un neprasa par to samaksu. Tieši tāpat firmas dod savu demo tehniku, uz kuras audzēkņiem mācīties, un arī par to skolai nav papildu izmaksu. Tāpat audzēkņiem tiek sniegts atbalsts uzturēšanās izmaksu segšanai dienesta viesnīcās, ēdināšanai un mobilitātes apmaksai nokļūšanai uz mācību iestādēm ar braukšanas kartēm. Jaunieši no 15 gadiem drīkst pārvietoties ar speciāli marķētiem auto ar ātrumu 40 km/h. Skolas stāvlaukums piepildīts ar šādiem auto;
• Pilnībā atšķirīga pieeja personāla izglītības politikā. Pedagoģiskā izglītība stingri tiek pieprasīta tikai no vispārējo mācību priekšmetu skolotājiem. Profesionālo izglītības priekšmetu skolotāji drīkst būt savas jomas speciālisti. Uz jautājumu, kā tad ir ar pedagoģisko izglītību profesionālo priekšmetu pasniedzējiem, vai tā obligāta – atskan atbilde: “It’s needed, but not necessary” – “Tas ir vajadzīgs, bet nav nepieciešams”. Praktiķa – lektora profesionālā un praktiskā pieredze no skolas vadības puses uzticamības kārtā tiek novērtēta visaugstāk;
• Profesionālās darbības pilnveidei tika novērtēts, pēc kāda principa tiek izstrādāti un kā izskatās profesiju standarti, kas saistoši visām izglītības iestādēm. Secinājums, tie ir daudz vienkāršāki, ne tik komplicēti un sadrumstaloti. Doti seši līmeņu apraksti (A – F) ar prasībām, kas jāapgūst konkrētajā jomā. Pārējais, kā to realizēt, tiek atstāts skolas ziņā. Profesijas standarts ir viens visu līmeņu prof. kvalifikācijām, īss un saprotams uz 7 lpp.;
• Lai veicinātu atpazīstamību un pieejamību, izglītības iestādes rīko atvērto durvju dienas 2x gadā un biežāk. Ļoti sakārtoti un pārskatāmi ir skolu sociālo mediju kanāli: mājaslapas, Facebook, Instagram u. c. Domājams, ka arī profesionālās izglītības iestādēm Latvijā būtu vēlams pārdomāt, cik bieži un kādos laikos tiek rīkotas atvērto durvju dienas, lai popularizētu savas izglītības iestādes un piesaistītu potenciālos izglītojamos;
• Vairāki pārstāvji no Latvijas lauksaimniecības nozaru profesionālās izglītības iestādēm pozitīvi novērtēja, ka skolās ir mājīga atmosfēra, iedvesmojoša, uzrunājoša, vakaros ilgi atvērta bibliotēka, ērta ēdamzāle. Tika novērots, ka pedagogu, darbinieku un audzēkņu komunikācija ir vienlīdzīgā līmenī. Balstoties uz Vretas izglītības centra programmas vadītāja sniegumu, mūsu direktori atzina, ka savā skolā būtu jāsagatavo pārstāvis, kas ir kompetents un zinošs kopumā pārstāvēt jebkuru skolas darbības jomu. Tā kā skolām gan Latvijā, gan Zviedrijā ir arī Erasmus projektu sadarbības iespējas, tika iegūtas kontaktpersonas turpmākai sadarbībai.

Patiess prieks par darba grupu diskusijās gūtajām atziņām, kurās piedalījās pārstāvji no Zemkopības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības nozaru ekspertu padomes, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra, kā arī no Latvijas lauksaimniecības nozaru profesionālās izglītības iestādēm: Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas, Bulduru tehnikuma, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Cīravas teritoriālās struktūrvienības, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma Saulaines teritoriālās struktūrvienības, Kandavas Lauksaimniecības tehnikuma, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Malnavas koledžas un Vidzemes Tehnoloģiju un dizaina tehnikuma, diskutējot par dažādām profesionālās izglītības iestādēm Zviedrijā un gūto pieredzi skolu programmu īstenošanā.

Dita Mauraga,
LLKC Tālākizglītības nodaļas izglītības projektu vadītāja

Maija Sirvide,
LLKC Tālākizglītības nodaļas izglītības projektu vadītāja

Foto: Maija Sirvide, Dita Mauraga