Piena pašizmaksa izmēģinājumu saimniecībās no 2019. līdz 2023. gadam

2022. gads bija pirmais un piecu gadu periodā vienīgais gads, kad piena realizācijas cena bijusi augstāka par ražošanas pašizmaksu, bet pērn šī tendence nav turpinājusies, jo Latvijas piena ražotājiem ir zems tirgus spēks. Tas nozīmē, ka Latvijas zemnieki būs vieni no pirmajiem Eiropā, kuri izjutīs pieprasījuma kritumu pasaules tirgos.

Ja pieprasījums nav augsts, piena realizācijas cena vairāk krītas tieši mazajām saimniecībām.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālisti veikuši aprēķinus par piena pašizmaksu demonstrējumos un interešu grupās iesaistītajās piena lopkopības saimniecībās, salīdzinot saimnieciskās darbības rezultātus no 2019. gada līdz 2023. gadam.

LLKC lopkopības demonstrējumos un interešu grupās bija iesaistītas 10 saimniecības no 2019. līdz 2020. gadam, 8 saimniecības 2021. gadā, 22 saimniecības 2022. gadā un 21 saimniecība 2023. gadā, divas no visām saimnieko pēc bioloģiskās saimniekošanas metodēm.

Saimniecību grupas

Veicot saimniecību datu analīzi, tās ir sadalītas divās grupās pēc slaucamo govju skaita:

1. grupa – saimniecības, kurās slaucamo govju skaits ir 14­–199, kur 2019. gadā n=5, 2020. gadā n=6, 2021. gadā n=5, 2022. gadā n=16 un 2023. gadā n=19.

2. grupā iekļautas saimniecības, kurās slaucamo govju skaits pārsniedz 200, kur 2019. un 2020. gadā n=4, 2021. gadā n=3, 2022. gadā n=6 un 2023. gadā n=3.

Kā redzams, 2022. un 2023. gadā datu sniegšanā ir piedalījušās ievērojami vairāk saimniecību nekā iepriekšējos gados, jo savus datus sniegušas arī LLKC organizēto interešu grupu dalībnieku saimniecības.

2023. gadā 1. grupas saimniecību kopas vidējais svērtais slaucamo govju skaits ir bijis 91 govs ar vidējo izslaukumu 8731 kg piena gadā no govs un kopējo izslaukumu 818 836 kg. 2. grupas saimniecību kopas vidējais svērtais rādītājs ir 879 slaucamās govis ar izslaukumu 10 710 kg gadā no govs un kopējo izslaukumu 9 316 520 kg gadā.

Divas saimniecības kā slaukšanas sistēmu izmanto karuseli, deviņās ir piena vads, piecām ir slaukšanas zāle, četrās saimniecībās uzstādīts robots, un vienā saimniecībā slaukšana notiek kannās; 10 saimniecībās govis netiek piesietas, bet 11 izmanto piesieto turēšanu; 10 saimniecībās govis neiet ganībās, 11 tās iet ganībās.

Aprēķinu veikšanai izmantoti saimniecību sniegtie grāmatvedības un saimniekošanas dati, iekļaujot pašu saimnieku vērtējumu par izmaksu sadalījumu starp piena lopkopību un pārējo saimniecisko darbību. Avots ir demonstrējumos un interešu grupās iesaistīto saimniecību dati, tie neatspoguļo visu Latvijas piena lopkopību, taču arī šāds datu daudzums ļauj novērot tendences. Saimniecību grupu dati ir iegūti, aprēķinot vidējos svērtos rādītājus no individuālo saimniecību datiem, par svaru izmantojot katras saimniecības kopējo izslaukumu.

Izslaukums un ieņēmumi

1. attēls. Saimniecību ieņēmumi (eiro) un izslaukums (kg), 2019.–2023. gadā un vidēji 5 gados

1. attēlā ieņēmumi 1. grupas saimniecībām 2023. gadā ir kritušies par 20 % salīdzinājumā ar 2022. gadu. Taču tie joprojām ir virs piecu gadu vidējā rādītāja. Ieņēmumu kāpums 2021. un 2022. gadā ir saistīts ar piena cenas pieaugumu. Kopumā piecu gadu periodā ieņēmumi uz vienu slaucamo govi 1.  grupas saimniecībās ir pieauguši par 34 % un izslaukums nav ievērojami mainījies.

Arī 2. grupas saimniecību ieņēmumi 2023. gadā ir kritušies salīdzinājumā ar 2022. gadu. Tāpat kā 1. grupas saimniecībām, arī 2. grupas saimniecību piena realizācijas cena ir pieaugusi. Grupas vidējais izslaukums no govs piecu gadu periodā nav ievērojami mainījies. Piecu gadu griezumā 2. grupas saimniecībām ieņēmumi uz vienu slaucamo govi ir palielinājušies par 82 % un izslaukums no govs pieaudzis par 6 %.

Jāpiebilst, ka 2021. un 2022. gadu rezultātus varētu būt ietekmējusi pandēmija un Krievijas uzsāktais karš Ukrainā. Redzams, ka 2023. gadā tirgus ir adaptējies un piena cena ir kritusies salīdzinājumā ar 2022. gadu. Abu grupu saimniecību izslaukums no vienas govs gadā piecu gadu periodā ir nedaudz pieaudzis (5,5 % 1. grupas saimniecībām un 1,3 % 2. grupas saimniecībām), ar vērojamu pieaugumu līdz 2021. gadam, kam sekoja kritums gan 2022., gan 2023. gadā. Lai gan nevar izslēgt, ka rādītājs mainījies, mainoties datu sniedzēju saimniecību sastāvam, ticams, ka saimnieki ir bijuši spiesti ražošanu pielāgot lopbarības sagatavošanai nepieciešamo mēslošanas līdzekļu sadārdzinājumam un grūtākai pieejamībai, kā arī pirktās lopbarības cenu pieaugumam. Mainoties lopbarības daudzumam un kvalitātei, ir krities arī izslaukums.

Kā redzams 2. attēlā, pārraudzībā esošajos ganāmpulkos ir vērojams izslaukuma pieaugums visus piecus gadus. Pieaugums ir 967 kg jeb 12 % no 2019. līdz 2023. gadam.

2. attēls. Saimniecību izslaukums uz 1 govi gadā, 2019–2023, kg (avots: LDC, https://registri.ldc.gov.lv/lv/parraudziba)

2019. gadā ieņēmumu starpība starp 2. un 1. grupas saimniecībām bija 921 eiro (32 % ) uz 1 govi un izslaukuma starpība bija 2186 kg (24 %). 2023. gadā šī starpība ir 1803 eiro (49 %) un 1979 kg (22 %) uz 1 slaucamo govi. Jāpiebilst, ka 2021. gadā ir bijusi 27 % starpība ieņēmumos pie 17 % starpības izslaukumā. Tas apliecina, ja piena pārstrādē ir lielāks pieprasījums pēc piena un cena ir augstāka, tā tiek paaugstināta arī mazajām saimniecībām, taču ja pieprasījums nav tik augsts, piena realizācijas cena ievērojami vairāk krītas tieši mazajām saimniecībām. Tas ir tiešā veidā saistīts ar mazo saimniecību salīdzinoši nelielo iegūtā piena apjomu, tādējādi tām ir daudz zemāks tirgus spēks un spēja ietekmēt piena cenu. Tāpēc saimniecībām, īpaši mazajām, būtu ieteicams pievienoties kooperatīviem, lai kopā ar citām saimniecībām iegūtu lielāku tirgus spēku un spēju ietekmēt sava saražotā piena cenu.

Taču nozīmē ir izslaukumam, nevis dzīvnieku skaitam. Izslaukumu ietekmē gan govs šķirne un ģenētiskās īpašības, gan dzīves apstākļi – barības kvalitāte, klimats kūtī un citi labturības apstākļi.

Cena un pašizmaksa

Lai analizētu saimniecības darbību, vadītājiem ir svarīgi apzināties, kādas ir piena ražošanas izmaksas un iespējamā piena realizācijas cena. Šo rādītāju attiecība parāda iespējas nopelnīt ar piena ražošanu, un piena pašizmaksa sniedz iespēju salīdzināt piena ražošanas efektivitāti pa gadiem un starp saimniecībām.

3. attēls. Saimniecību piena pašizmaksa un realizācijas cena, 2019.–2023. gadā un vidēji 5 gados, eiro

3. attēlā redzams, ka viszemākā piena realizācijas cena ir bijusi 2020. gadā – zemākā piecu gadu periodā –, 0,271 eiro/kg 1. grupas saimniecībām un 0,275 eiro/kg 2. grupas saimniecībām. Taču 2021. un 2022. gadā abu grupu saimniecībām novērojams cenas pieaugums, kam sekojis ievērojams kritums 2023. gadā.

4. attēls. Saimniecību 1 kg piena realizācijas cenas starpība starp 2. un 1. grupas saimniecībām, 2019–2023, eiro

Tā kā lielākās saimniecības var saražot vairāk piena, piena iepircējiem samazinās loģistikas un administratīvās izmaksas uz 1 kg iepirktā piena, līdz ar to viņi var atļauties maksāt augstāku cenu. Tāpat lielajām saimniecībām ir lielāks tirgus spēks un piena iepircējiem jāņem vērā viņu prasības, lai nezaudētu piena piegādātājus. Savukārt mazākās saimniecības realizē mazāku apjomu, līdz ar to iepircējiem jāplāno braucieni, lai varētu savākt pienu no vairākām saimniecībām vienā braucienā, sadarbība ar katru saimniecību prasa papildu administratīvos resursus. Iepircējiem šīs izmaksas jākompensē, pazeminot cenu. Mazākajām saimniecībām ir daudz mazākas iespējas ietekmēt cenu. Kā jau minēts iepriekš, viens no veidiem, kā mazākās saimniecības var celt savu piena realizācijas cenu, ir apvienoties savā starpā un ar kopā saražoto piena apjomu iegūt lielāku tirgus spēku. Tas nozīmē stāšanos kooperatīvā.

2019. un 2020. gadā starpība starp abu grupu piena realizācijas cenu bija tuvu nullei, 2023. gadā gan cenas starpība bija 2,4 centi uz 1 kg piena. Cenas starpības izmaiņas var skaidrot ar piena tirgus svārstībām, kad auga pieprasījums pēc piena, kas iepircējiem lika meklēt papildu ražotājus un konkurēt savā starpā ar cenu, tad arī mazajām saimniecībām bija iespēja realizēt savu produkciju par augstāku cenu. Taču mazās saimniecības arī pirmās izjuta piena iepirkuma cenu kritumu.

Piena pašizmaksa 1. grupas saimniecībām pēdējo piecu gadu periodā ir svārstījusies 0,14 eiro/kg robežās, taču 2023. gadā redzams neliels pašizmaksas kritums pret 2022. gadu. Lielā mērā tas skaidrojams gan ar pašražotās lopbarības sagatavošanas, gan pirktās lopbarības izmaksu svārstībām (7. attēls).

Otrās grupas saimniecībām piena pašizmaksas izmaiņas bijušas diezgan nevienmērīgas, piecu gadu laikā mainoties 0,15 eiro/kg amplitūdā. 2022. gadā lielās saimniecības spējušas optimizēt savu ražošanu un samazināt piena pašizmaksu līdz 0,35 eiro/kg, taču 2023. gadā ir ticis sasniegts pēdējo piecu gadu augstākais rādītājs 0,47 eiro/kg (+34 % pret 2022. gadu).

Saimniecībām pašizmaksas pieaugumu veicinājis pirktās lopbarības iegādes un pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksu kāpums. 2022. gadā saimniecības ir varējušas izlietot agrāk iegādātos krājumus, bet 2023. gadā saimniecībām nācies izjust resursu cenu pieaugumu pilnībā. Tāpat arī saimniecības izslaukums ietekmē pašizmaksas rezultātu jeb – jo lielāks izslaukums, jo zemāka pašizmaksa.

Vidējā starpība starp piena pašizmaksu un iepirkuma cenu 1. grupas saimniecībām piecu gadu periodā ir bijusi 0,03 eiro/kg 1. grupas saimniecībām un 0,04 eiro/kg 2. grupas saimniecībām. 2022. gadā piena realizācijas cena ir pārsniegusi piena ražošanas pašizmaksu par 9 centiem uz 1 kg piena. Tas nozīmē, ka 2022. gadā 1. grupas saimniecības varējušas nosegt savas izmaksas ar piena realizācijas ieņēmumiem. Otrās grupas saimniecībām 2022. gads ir bijis veiksmīgs, jo cena ir pārsniegusi pašizmaksu par 6 centiem uz 1 kg piena. Taču šāda tendence nav turpinājusies 2023. gadā, kad pašizmaksa bijusi augstāka par piena realizācijas cenu abu grupu saimniecībām.

Piecu gadu periodā piena iepirkuma cena 1. grupas saimniecībām ir svārstījusies 0,21 eiro/kg robežās, 2. grupas saimniecībām šī amplitūda ir 0,22 eiro/kg. Te gan jāatzīmē, ka to ietekmēja neraksturīgi augstās piena iepirkumu cenas 2022. gadā.

Gados, kad piena cena ir augstāka, saimniecībām jāizmanto labie tirgus apstākļi un jāveido uzkrājumi, vai jāveic saprātīgas investīcijas, lai tās būtu gatavas laikam, kad piena pašizmaksa ir augstāka par piena cenu, un jācenšas samazināt piena pašizmaksu, tiecoties paaugstināt ražošanas apjomus un samazināt izmaksas.

Izmaksu struktūra

Lai optimizētu piena pašizmaksu, saimniecības vadītājam jāzina ne tikai pašizmaksa, bet arī tas, kas to veido.

5. attēls. 1. grupas saimniecību 1 kg piena pašizmaksas struktūra 2023. gadā, %

1. grupas saimniecībām lielāko izmaksu īpatsvaru veido pirktās lopbarības izmaksas (21 %), pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksas (17 %) darba algas un ar tām saistītie maksājumi (12 %), un pamatlīdzekļu nolietojums (19 %). Salīdzinājumā ar 2022. gadu, nedaudz ir samazinājusies pirktās barības daļa (2022. gadā 23 %) un pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksu īpatsvars (2022. gadā 23 %), palielinājušās amortizācijas izmaksas (14 % 2022. gadā) un samazinājusies darbaspēku izmaksu daļa (14 % 2022. gadā). Ievērojamākās izmaiņas izmaksu struktūrā pirmās grupas saimniecībām ir pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksu īpatsvara kritums, kas ir saistīts ar energoresursu cenu straujo kāpumu 2022. gadā un kritumu 2022. gada otrajā pusē un 2023. gadā. Ir redzams, ka ievērojami ir palielinājusies pamatlīdzekļu nolietojuma daļa izmaksu struktūrā, kas var liecināt par investīciju veikšanu pamatlīdzekļos pēdējos gados. Tā var būt gan kūts celtniecība, gan robotizētās slaukšanas iekārtas uzstādīšana.

6. attēls. 2. grupas saimniecību 1 kg piena pašizmaksas struktūra 2023. gadā, %

Savukārt 2. grupas saimniecībām lielākās izmaksu pozīcijas ir pirktā lopbarība (32 %), darba algas un ar tām saistītie maksājumi (17 %), pamatlīdzekļu nolietojums (13 %) un pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksas (21 %). 2021. gadā šis īpatsvars bija 34 % pirktā lopbarība, 16 % algas un saistītie maksājumi, 13 % nolietojums un 12 % pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksas.

Redzams, ka 2. grupas saimniecībās 2023. gadā ievērojami palielinājies pašražotās lopbarības izmaksu īpatsvars. Tas var liecināt par to, ka pēc grūtībām iegādāties lopbarību 2022. gadā par saprātīgu cenu saimnieki lielāku uzsvaru ir likuši uz lopbarības sagatavošanu saviem spēkiem.

Lai efektivizētu savu piena ražošanu, saimniecībām jākoncentrējas uz lielākajām izmaksu pozīcijām. Protams, jebkuriem pasākumiem (gan taupības, gan investīciju) jābūt rūpīgi izsvērtiem un jāsaprot, vai plānotais ietaupījums neietekmēs dzīvnieku labturības apstākļus, kas varētu rezultēties izslaukuma samazinājumā, govju mūža garuma samazinājumā u.tml. Tāpat, jāizsver, vai plānotās investīcijas sniegs ietaupījumu ilgtermiņā vai pietiekamu izslaukuma pieaugumu, lai uzskatītu to par pamatotu.

Lielākās izmaksu pozīcijas

Divas no četrām lielākajām izmaksu pozīcijām abu grupu saimniecībām ir pirktās lopbarības iegāde un pašražotās lopbarības sagatavošanas izmaksas.  

7. attēls. Saimniecību pirktās un pašražotās lopbarības izmaksas uz 1 kg piena, 2019.–2023. gadā un vidēji 5 gados, eiro

Pirmās grupas saimniecībām 2023. gadā izmaksas gan pašražotai, gan pirktai lopbarībai ir nedaudz samazinājušas salīdzinājumā ar 2022. gadu, kad tās bijušas visaugstākās piecu gadu periodā. Otrās grupas saimniecībām 2023. gadā pieaugušas gan pirktās lopbarības iegādes izmaksas, gan pašražotās barības sagatavošanas izmaksas. Ja 2022. gada izmaksu kāpums ir saistīts ar tirgus situāciju, kad izejvielas kļuva dārgākas un grūtāk pieejamas, tad 2023. gada izmaksu pieaugums varētu būt saistīts ar sausumu un to, ka saimnieki ir mēģinājuši lopbarību ražot paši, lai mazinātu riskus, kam pakļauta pirktā lopbarība.

8. attēls. 1. grupas piensaimniecību pamatlīdzekļu nolietojuma, darba algu, 1 stundas darbaspēka izmaksas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (avots: csb.gov.lv), 2019.–2023. gadā un vidēji 5 gados

Vēl viena būtiska piena saimniecību izmaksu pozīcija ir darbinieku darba algas un ar tām saistītie maksājumi. 8. attēlā redzams, ka piecu gadu periodā darbinieku algu izmaksas ir palielinājušas no 2019. gada līdz 2022. gadam, un 2023. gadā piedzīvojušas nelielu samazinājumu salīdzinājumā ar 2022. gadu. Visticamāk, ka tas saistīts ar to, ka, samazinoties piena iepirkuma cenai, saimniecības ir optimizējušas arī ražošanu, samazinot algoto darbinieku nodarbināšanu, iespējams, vairāk pienākumu atstājot ģimenes darbaspēka pārziņā, kas bieži vien netiek uzskaitīts.

Pamatlīdzekļu amortizācijas izmaksas 1. grupas saimniecībām piecu gadu periodā nav bijušas stabilas. Tik straujš kritums kā 2021. gadā ir uzskatāms par anomāliju, uz ko norāda arī straujais pieaugums 2022. un 2023. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu. Visticamāk, tas skaidrojams ar datus sniegušo saimniecību kopas izmaiņām. Tomēr piecu gadu vidējais rādītājs norāda, ka 6 centi no katra saražotā piena kilograma pašizmaksas ir tieši pamatlīdzekļu amortizācija. Šeit jāpiebilst, ka saimniecībām jāveic investīcijas gan dzīvnieku labturībā, gan saimniecību efektivitātē, tomēr vienmēr jāizsver investīciju samērīgums ar ražošanas kapacitāti, spēju nosegt izmaksas (amortizācija un arī kredīta vai līzinga maksājumi) un investīciju ietekmi uz ražošanu.

9. attēls. 2. grupas piensaimniecību pamatlīdzekļu nolietojuma, darba algu, 1 stundas darbaspēka izmaksas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā (avots: csb.gov.lv), 2019.–2023. gadā un vidēji 5 gados

Otrās grupas saimniecībām augstākās amortizācijas izmaksas bija 2023. gadā. Šī rādītāja svārstības attēlo to, ka saimniecības ik gadu investē lielākos vai mazākos pamatlīdzekļos, tāpat mainīgs no gada uz gadu ir izslaukums. Piecu gadu vidējais rādītājs ir 6 centi uz 1 kg saražotā piena.

Darbaspēka izmaksas 2. grupas saimniecībām 2023. gadā ir pieaugušas par 0,031 eiro uz saražotā piena kilogramu. Saimniecības veic modernizāciju, darbiniekiem jāapgūst jaunākās tehnoloģijas vai arī saimniecības ir spiestas meklēt augstāk kvalificētus darbiniekus. Saimniecības savā starpā konkurē par darbaspēku, jo laukos cilvēku kļūst mazāk un, lai atturētu tos no darba meklēšanas pilsētās, ir jāpalielina algas. Tāpat arī saimnieki arvien vairāk uzskaita savu padarīto darbu saimniecībā un iekļauj to izmaksās. Arī Centrālā statistikas biroja (CSB) dati rāda, ka lauksaimniecībā darbinieku atalgojums pieaug ik gadu.

8. un 9. attēlā redzams, ka saskaņā ar csb.gov.lv datiem piecu gadu periodā vienas darba stundas bruto darba samaksa lauksaimniecībā ir pieaugusi no 6,64 eiro 2019. gadā uz 9,01 eiro 2023. gadā (kāpums par 36 %). Tiek prognozēts, ka darba samaksa nākotnē vēl palielināsies, tāpēc darbinieku nodarbināšana ar maksimālu efektivitāti ir jautājums, kuram būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Veterinārās izmaksas

10. attēls. Saimniecību izslaukums (kg) un veterinārās izmaksas (medikamenti un pakalpojumi, eiro) uz 1 govi, 2023. gadā

Viens no svarīgākajiem dzīvnieku ražības priekšnoteikumiem ir dzīvnieku veselība. Lai uzturētu dzīvnieku veselību ganāmpulkā, samazinātu saslimšanas riskus un iespējamās infekcijas izplatīšanos, jāārstē slimie dzīvnieki, tie ir jānorobežo no pārējā ganāmpulka un jāveic dažādi profilaktiskie un preventīvie pasākumi slimību novēršanai. Visi šie darbi tiek apzīmēti ar veterinārajām izmaksām. Lai arī veterināro izmaksu īpatsvars nav no lielākajām izmaksu struktūrā, to tiešais un netiešais efekts uz ieņēmumiem un izmaksām ir ļoti augsts. Veselā ganāmpulkā nav jāveic piespiedu brāķēšana, nav jālieto papildu medikamenti (un arī pakalpojumi) un veselas govis ilgtermiņā dod vairāk piena.

10. attēlā ir parādīts analīzē iesaistīto saimniecību izslaukums no vienas govs un veterinārās izmaksas uz vienu govi. Grafikā ir redzams, ka veterinārās izmaksas vairumā gadījumu korelē ar izslaukumu no govs. Taču domājams, ka, ja saimnieks tiecas uz lielāku izslaukumu, viņš ne tikai parūpējas par govju veselību un nepieciešamajiem profilaktiskajiem veselības pasākumiem, bet arī par lopbarības kvalitāti, klimatu un citiem labturības nosacījumiem ganāmpulkā.

Pirmās grupas saimniecībām veterinārās izmaksas 2023. gadā vidēji ir bijušas 89 eiro un otrās grupas saimniecībām šis rādītājs ir bijis 116 eiro uz vienu slaucamo govi.

Bioloģiskās saimniecības

Pirmās grupas saimniecību vidū ir iekļautas arī divas saimniecības, kas saimnieko pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm. Konvencionālo saimniecību piena pašizmaksa 2023. gadā ir bijusi 0,429 eiro/kg pret bioloģisko saimniecību 0,49 eiro/kg pie izslaukuma no govs 8865 kg gadā konvencionālajām saimniecībām un 7040 kg gadā bioloģiskajām saimniecībām.

Ja skatās uz ievērojamākajām atšķirībām, tad konvencionālās saimniecības vairāk tērē naudas līdzekļus pirktās barības iegādei (9,3 centi pret 7,1 centu uz 1 kg piena) un viņām mazāk izmaksā pašražotās lopbarības sagatavošana (7,4 centi pret 10,3 centiem). Kopumā lielākā problēma bioloģiskajām saimniecībām ir tāda, ka pie vairāk nekā 6 centu atšķirības piena pašizmaksā, piena realizācijas cena ir 34,5 centi konvencionālajām saimniecībām pret 35,4 centiem bioloģiskajām saimniecībām, kas veido nepilna centa starpību realizācijā. Un apvienojumā ar zemāku izslaukumu (8865 kg konvencionālajām saimniecībām pret 7040 kg no govs gadā bioloģiskajām) tas veido nelabvēlīgu ražošanas vidi bioloģiskajām saimniecībām. Pieprasījums pēc bioloģiskā piena Latvijā vēl nav pietiekami liels, lai piena pārstrādātājiem būtu interese tirgū virzīt bioloģisko produkciju. Saimniecībām jāmeklē nišas realizācijas vietas, kur ir pieprasījums pēc bioloģiskā piena, vai jāstrādā pie patērētāju izglītošanas un piesaistīšanas, lai palielinātu pieprasījumu tieši pēc bioloģiskā piena.

Kopsavilkums

Pēdējo piecu gadu laikā pasaule piedzīvojusi divus ievērojamus satricinājumus, kas ir mainījuši gan patērētāju paradumus, gan uzņēmēju uzvedību. Abu grupu saimniecības 2022. gadā ir pieredzējušas ievērojamu ieņēmumu pieaugumu, kam sekojis kritums 2023. gadā. Tomēr ieņēmumu apjoms abu grupu saimniecībām 2023. gadā ir bijis augstāks par vidējo rādītāju piecu gadu periodā. Taču jāvērš uzmanība uz to, ka piena pašizmaksa 2023. gadā ir ievērojami pieaugusi salīdzinājumā ar 2022. gadu. Tas tikai apliecina, ka piena tirgus ir svārstīgs un ir atkarīgs gan no ģeopolitiskajiem apstākļiem, gan pircēju paradumiem, gan klimatiskajiem apstākļiem.

Saimniecībām būtu ieteicams veidot rezerves labvēlīgos tirgus apstākļos, kad tas ir iespējams, lai vieglāk pārdzīvotu laikus, kad apstākļi nav tik labvēlīgi. Tāpat būtu rūpīgi jāizsver investīciju veikšana, lai tās būtu samērīgas, sniegtu vēlamo rezultātu un tiktu maksimāli efektīvi noslogotas. Papildus tam būtu ieteicams pēc iespējas vairāk barības saražot saimniecībā uz vietas, lai mazāk izjustu globālo tirgu ietekmi uz piena pašizmaksu.

Trešais attēls liecina par tendenci, ka, samazinoties pieprasījumam pēc piena, samazinās tā cena, un pirmās saimniecības, kurām tiek maksāts mazāk, ir mazākās saimniecības, kuru tirgus spēks nav pietiekams, un tām jāpieņem iepircēju piedāvātā cena. Tirgū cenu diktē tie, kas piegādā lielāku daudzumu piena. Līdz ar to ieteicams mazākajām saimniecībām maksimāli kooperēties un sadarboties, lai ar kopējo nodoto piena apjomu tiktu uzskatīti par tādiem tirgus dalībniekiem, kas var ietekmēt cenu.

2022. gads ir bijis pirmais un piecu gadu periodā vienīgais, kad piena realizācijas cena bijusi augstāka par piena ražošanas pašizmaksu. To noteikti varētu saukt par piena saimniecībām veiksmīgu. Taču 2023. gadā šī tendence nav turpinājusies, jo Latvijas piena ražotājiem ir zems tirgus spēks. Piensaimniecībām jātiecas ar realizācijas ieņēmumiem nosegt ražošanas izmaksas. Tad nebūtu jāpaļaujas uz valsts atbalstiem, un tos varētu uzskatīt par līdzekli saimniecību modernizācijai. Arī atbalstu piešķiršanas kārtības izmaiņu gadījumā nebūtu lieki jāsatraucas par uzņēmējdarbības turpināšanu.

Pēdējo gadu izmaiņas gan izejvielu, gan noieta tirgos liecina, ka saimniecībām būtu jābūt uzmanīgām ar paplašināšanos un investīciju veikšanu. Ja ir iespēja, maksimāli jāoptimizē izmaksas, jāsamazina pirktās lopbarības izmaksas par labu pašražotajai un jāveido rezerves.

Piezīme. Ja lasītājs ir ieinteresēts piedalīties savas saimniecības datu sniegšanā šādai analīzei un saņemt atgriezenisko saiti par saviem datiem kopā ar salīdzinājumu ar citu saimniecību rādītājiem, lūdzu, sazinieties pa e-pastu andris.stepanovs@llkc.lv