Apmeklē mazo grantu projektu īstenošanas vietas Balvos

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciāliste Evita Jaņēviča kopā citiem projekta LIFE GoodWater IP partneriem – VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”, biedrību “Baltijas Vides forums” un Pasaules Dabas fondu – 15. augustā apmeklēja projektu konkursā „Mazo grantu shēma ūdensobjektu kvalitātes uzlabošanai” apstiprināto projektu īstenotājus Balvos.

Vispirms tika apmeklēta Balvu novada pašvaldības aģentūra “SAN-TEX”, kas īstenoja 2. kārtas apstiprināto projektu “Balvu pilsētas NAI “Salmaņi” biodīķu ūdens kvalitātes uzlabošanas veicināšanas pasākumi”. Projekts noslēdzās 1. jūlijā. Projekta ietvaros Balvu pilsētas NAI “Salmaņi” vienā no biodīķiem 2024. gada pavasarī tika uzstādītas ar dažādiem augiem apstādītas trīs peldošās salas – viena 4 m² liela (2 m x 2 m) un divas salas 2 m² katra (2 m x 1 m). Peldošās salas ir veidotas no īpašā struktūrā savienotas plastmasas, kas veido matricas struktūru. Salas struktūra ir līdzīga sūklim un veido plašu iekšējo virsmu. Materiāls ir izturīgs, dabai draudzīgs un noturīgs pret UV starojumu. Salas ir apstādītas ar aptuveni 18 augiem uz 1 m², veidojot augu paklāju no tādiem augiem kā ūdens ceļmallapa, purva klinģerīte, dīķa grīslis, niedru kanāriju zāle, ūdens neaizmirstule, mazā šķēpzāle u. c. Peldošās salas biodīķī ir noenkurotas.

Peldošās salas biodīķī kalpos kā peldoši ūdens attīrītāji, jo tās ir kā aktīvs bioloģiskais filtrs, kas palīdz samazināt slāpekļa un fosfora daudzumu. Ūdens attīrīšanas procesā piedalās gan salā stādītie ūdens augi, gan arī īpašais, porainas salas veidojums. Augiem uz peldošās salas slāpeklis un fosfors ir kā barības viela, jo patērē, uzņem un akumulē to savā biomasā. Uz auga saknēm dzīvo mikroorganismi, kas šīs barības vielas transformē no vienas formas uz citu. Peldošas salas ir arī dabiska mājvieta zivīm, putniem, vardēm un citām dzīvām radībām. Sākot ar baktērijām un beidzot ar zivīm, peldošās salas spēj uzturēt barības ķēdi. Augu saknēs dzīvojošās sīkbūtnes kalpos kā barība zivīm. Peldošās salas spēj radīt tik dabīgu efektu, ka ūdens putni tajās veido savas ligzdas, dēj olas un perē jauno paaudzi. Arī apmeklējuma laikā varēja novērot, ka īsā laikā jau putni – zivju gārņi – ir iemīļojuši uzstādītās peldošās salas. Projekta īstenotāji min, ka arī pīlēm tā ir vieta, kur labprāt uzkāpt.

Projekta īstenotāji apmeklējuma laikā min, ka uz peldošajām salām vēl nav pilnībā saauguši un ieauguši visi augi, ņemot vērā īso laika periodu kopš salu uzstādīšanas. Tam nepieciešami vismaz 1–2 gadi. Projekta īstenotāji regulāri veic saliņu uzraudzību, lai pārliecinātos, ka uz saliņas nav iesprūdusi kāda zivs vai putns. Turpmāk pastiprinātāku uzmanību pievērsīs arī laboratorijas analīžu rezultātiem, lai vērtētu peldošu salu efektivitāti attiecībā uz slāpekļa un fosfora daudzuma samazināšanu.

Pēc tam tika apmeklēta Balvu novada pašvaldība, kas īsteno 1. kārtas apstiprināto projektu “Tehniskā aprīkojuma iegāde virszemes ūdeņu kvalitātes uzlabošanai”, veicot niedru pļaušanas darbus ūdensobjektos. Projekts noslēgsies šī gada 30. septembrī.

Niedru pļaušana un izvākšana mazina ezeru un citu ūdenstilpju aizaugšanu, palīdz uzturēt tajās zivīm nepieciešamo skābekļa apjomu, mazina ūdenstilpju aizsērēšanu. Pārāk lielas vienlaidus niedrāju platības ir nelabvēlīgas arī ūdens putnu dzīvei.

Projekta ietvaros tika iegādātā tehnika projekta īstenošanai – niedru pļāvējs un divi niedru grābekļi. No Valsts vides dienesta pagājušā gada augustā tika saņemti tehniskie noteikumi niedru pļaušanai 10 ūdensobjektos. Pagājušā gada septembrī tika uzsākti niedru pļaušanas darbi Balvu ezerā, un šogad minētie darbi turpinās, ko varēja arī redzēt LIFE GoodWater IP partneri apmeklējuma laikā. Pēc tam nopļautās niedres tika sagrābtas krasta tuvumā, lai varētu veikt nopļauto niedru izcelšanu. Projekta īstenotāji min, ka šajā gadā nākas saskarties ar izaicinājumiem un meklēt risinājumus,  kā izcelt no ezera nopļautās niedres, jo ūdens līmenis Balvu ezerā ir zemāks, līdz ar to roku spēks nelīdzēs tās izcelt no krasta.

Līdz šim nopļautās niedres tika nogādātās bioloģiskās kompostēšanas laukumā, bet ir rasti citi iespējami risinājumi nopļauto niedru tālākai izmantošanai – nodošanai lopkopības saimniecībām un zooloģiskiem dārziem (rančo saimniecībām jeb mini zoo) ar mērķi tās izmantot pakaišiem.

Projekta aktivitāte „Mazo grantu shēma ūdensobjektu kvalitātes uzlabošanai” ir vērtīgs rīks, lai risinātu neliela mēroga problēmas ūdensobjektos ar inovatīvām un zemu izmaksu iniciatīvām un pasākumiem, tādā veidā veicinot tieši kopienu iniciatīvu un savstarpēju sadarbību, un parādot, ka ir dažādas iespējas/pieejas ūdensobjektu stāvokļa  kvalitātes uzlabošanai.

Evita Jaņēviča,  

LLKC Vides nodaļas projektu vadītāja

Uzziņa:

Informācija sagatavota, īstenojot LIFE integrēto projektu “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GOODWATER IP, LIFE18 IPE/LV/000014). Projekts ir saņēmis finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas un Latvijas vides aizsardzības fonda. Plašāka informācija atrodama www.goodwater.lv un https://www.facebook.com/LIfeGoodwaterIP/

Šī informācija atspoguļo tikai LIFE GOODWATER IP projekta partneru viedokli un Eiropas Komisijas Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra neatbild par to kā tiek izmantota šeit paustā informācija.