Ketozes cēloņu novēršanas iespējas piensaimniecībās

Par ketozi jeb acetonēmiju internetā var atrast ļoti daudz publikāciju, kurās galvenokārt ir minēti cēloņi, slimības pazīmes un arī ārstēšanas metodes. Taču jautājums no saimniekiem ir šāds: ”Vai ketozi var izārstēt?”. Mana atbilde ir “jā”, ar nosacījumu, ka govis tiks pabarotas ar to ražībai atbilstošu barības devu.

Visbiežāk ketozi izraisa enerģijas trūkums organismā. Vēlīnajā cietstāves periodā, parasti 10–15 dienas pirms govs gaidāmās atnešanās, daļa no govs organismā esošās glikozes tiek novirzīta auglim. Sākoties laktācijai, liels organismā esošās glikozes daudzums tiek patērēts piena laktozes un tauku sintēzei. Dažādos pētījumos ir noskaidrots, ka 1piena litra ražošanai ar 4,8% laktozes un 4,0% tauku govs patērē 50 g glikozes, tādēļ govij ir vajadzība pēc sabalansētas un ar ogļhidrātiem bagāts ikdienas barības devas. Ja barības devā netiek pilnībā nodrošinātas govij vajadzīgās barības vielas, veidojas negatīva enerģijas bilance, tādēļ, lai govs kompensētu enerģijas trūkumu, tā vajadzīgās enerģijas nodrošināšanai sāk patērēt ķermeņa taukus un muskuļaudus. Tādēļ vislielākā uzmanība ir jāvelta pārejas periodam (pēdējās 10 dienas pirms atnešanās un 20–30 dienas pēc atslaukšanās). Par normu tiek uzskatīts, ka pārejas jeb tranzīta periodā govij ir neliels enerģijas deficīts, kura laikā tā ķermeņa kondīciju var samazināt par 0,25–0,5 ĶKP[1].

Visbiežāk ar ketozi govis saslimst laktācijas sākumā, ko govīm izsauc nespēja līdz 15.–20. laktācijas dienai uzņemt pietiekamā daudzumā barības vielas. Pirmajās 10 laktācijas dienās strauji palielinās izslaukums, ja govīm tiek izbarota barība ar zemu enerģijas un proteīna līmeni, gremošanas traktā notiek nepareiza uzņemto barības vielu fermentācija, kuras rezultātā, strauji palielinās ketonvielu koncentrācija. Respektīvi, govs nespēj vairs utilizēt gaistošās taukskābes un oksi-β-sviestskābi. Potenciāli saslimšanai ar ketozi ir pakļautas visas govis, kurām cietstāves periodā ĶK vērtējums ir lielāks par 3,5 ĶKP.

Pētījumos ir noskaidrots, ka ar ketozi slimajām govīm ir negatīvi ietekmēta reprodukcijas spēja. Bieži grūsnība iestājās tikai no 3. mākslīgās apsēklošanas reizes. Subklīniskās ketozes gadījumā govis vidēji par 20% mazāk uzņem barības sausnu, kā rezultātā tās katru dienu par 2–3 kg mazāk saražo pienu. Ļoti augstražīgos ganāmpulkos  subklīnisko ketozi var novērot pat 50% govīm, no kurām ap 20% vēlāk var novērot klīnisko ketozi.

Lai saimniecībās uzlabotu govju veselības stāvokli un ierobežotu ketozes izplatību ganāmpulkos, svarīga ir ketozes agrīna diagnostika. Ketozes monitoringa pamatā ir barības maisījuma kvalitātes regulārā kontrole, glikozes un oksi-β-sviestskābes  koncentrācijas kontrole tranzīta periodā.

Ar ketozi slimo govju ārstēšana nereti mēdz būt ilgstoša, jo bojāto aknu šūnu reģenerācija norit ļoti lēni. Momentānu un īslaicīgu ārstēšanas efektu ar ketozi slimo govju ārstēšanā var panākt, lietojot šķīdumu terapiju. Nereti slimajām govīm ar vieglāku slimības gaitu efektīva ir enerģijas šķīdumu ievadīšana spureklī ar zondi. Kopš 2023. gada Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar LBTU un Zemnieku saeimu īsteno demonstrējumu Tukuma novada Lestenes pagastā SIA “Lestene” par tēmu: ”Ketozes ārstēšana un profilakses pasākumi, izmantojot dažādas ārstēšanas metodes”  (LAD līguma Nr. Nr. 10.2.1-2.36/23/P12), 8. lote. Demonstrējumu atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.

Demonstrējuma laikā veicot piena pārraudzības datu analīzi un nosakot glikozes un ketonvielu līmeni demonstrējuma  grupu dzīvniekiem, tika konstatēts, ka daļai augstražīgo govju ir izmainīti piena sastāva rādītāji: paaugstināts tauku saturs virs 5% govīm līdz 60. laktācijas dienai, izmainīta piena olbaltumvielu un piena tauku attiecība govīm līdz 150.  laktācijas dienai, kas tieši norāda uz subklīniskās un klīniskās ketozes esamību saimniecībā. Veicot demonstrējuma metodikas izstrādi un tās ieviešanu demonstrējuma saimniecībā SIA “Lestene”, tika nolemts, ka govīm, kurām ketonvielu koncentrācija asinīs ir no 1,2 līdz 1,6 mmol/l, ketozes ārstēšanā tiek lietota šķīduma terapija,  veicot govju zondēšanu. Katrai govij, kurai ketonvielas bija robežās no 1,2mmol/l, ar zondi tika ievadīts 60 l šķīdums trīs dienas pēc kārtas, kura sastāvā bija sekojoši uztura bagātinātāji: Ketoweg (propilēnglikols) 400 ml, Vital Trunk 300 g, YMCP 1000 g, Bovine blue elite 60 g. Otrai demonstrējuma grupai, kurā iekļautajām govīm ketonvielu koncentrācija asinīs pārsniedza 1,6 mmol/l, tika nozīmēta šāda terapija: 1 KETOZERO bols, Ketoweg 400 ml/d - 3 dienas p.o.[2], Vitamin B complex 20 ml i.m.[3], Hepavit 500 ml p.o.

Demonstrējuma laikā tika veikti divi atkārtojumi. Pēc pirmā atkārtojuma veiktās demonstrējuma grupu ārstēšanas govīm ievērojami uzlabojās ruminācija, tās ilgstošāku laiku veltīja barības maisījuma uzņemšanai, kā rezultātā par 1,7–2,4 kg palielinājās piena izslaukums demonstrējuma grupu  slaucamajām govīm. Komplektējot otrā atkārtojuma demonstrējuma grupas, SIA “Lestene” veica slaucamo govju novietnes modernizāciju, respektīvi –tika nomainīta govju slaukšanas sistēma no govju slaukšanas zālē uz robotizēto slaukšanas sistēmu, kā rezultātā tika nomainīta govju ēdināšanas sistēma no TMR[4] uz PMR[5]. Pēc rekonstrukcijas pilnīgas pabeigšanas demonstrējuma ietvaros tika izveidotas divas demonstrējuma grupas, par pamatu ņemot piena pārraudzības datus un asins izmeklējumus, nosakot tajos glikozes un oksi-β-sviestskābes koncentrāciju.

1. tabula. Otrā atkārtojuma demonstrējuma grupu ražības rādītāji

Abas demonstrējuma grupas ir līdzīgas un to rādītāji ir atšķirīgi tikai diennakts vidējā izslaukuma daudzumā (1. tabula).

2. tabula. Otrā atkārtojuma demonstrējuma grupu rezultāti

Secinājumi:

1. Otrajā atkārtojumā nenovēro būtiskas atšķirības starp demonstrējuma grupās iekļautajiem dzīvniekiem.
2. Subklīniski un klīniski ketozes gadījumi pēc ēdināšanas sistēmas maiņas ir ievērojami samazinājušies, tie ir konstatējami atsevišķi ļoti augstražīgām govīm.
3. Lai atjaunotu enerģijas līdzsvaru, govīm pēc atnešanās nav nepieciešama visu govju zondēšana ar enerģiju saturošiem šķidrumiem, tā ir nepieciešama gadījumos, kad datorsistēmā parādās paziņojums, ka samazinājusies ruminācija zem 400 reizēm diennaktī un pavadītais laiks pie barības galda ir mazāks par 200 minūtēm diennaktī.

Materiālu sagatavoja:

Zinātniskā konsultante Aija Mālniece, Dr.med.vet., docente, LLU Veterinārmedicīnas fakultātes Klīniskā institūta direktore

Demonstrējuma vadītājs Dainis Arbidāns, konsultants-eksperts veterinārmedicīnā, LLKC Lopkopības nodaļa