Govju ēdināšanas stratēģijas robotu slaukšanas sistēmās

Ir dažādi iemesli, kāpēc fermā ir izvēlēta robotu slaukšanas sistēma (automātiskā slaukšanas sistēma, turpmāk AMS), galvenokārt tas ir saistīts ar darba spēka problēmām, kā arī ar vēlmi uzlabot dzīves kvalitāti, atbrīvojot no fiziska darba, kas jāveic katru dienu tradicionālajā fermā, proti, slaukšanas. Kad ferma pāriet no tradicionālās slaukšanas uz AMS, parasti tiek gaidīts piena izslaukuma kāpum, taču tas ne vienmēr tā notiek, jo ir iesaistīti daudzi faktori, piemēram, kūts dizains un pielāgošana, robota iestatījumi un fermas vadītāju pieredze darbā ar datoriem.

Slaukšanas roboti ir pieejami dažādās krāsās un ar dažādām īpašībām. Saimnieki parasti izvēlas kādu zīmolu, balstoties ne tikai uz pašu robotu, bet arī uz tehnisko servisu, kas reģionā pieejams. Bieži vien tiek aizmirsts par kūti, kurā robots tiks izvietots – vai nu jaunā projekta kūtī vai pielāgotā vecā kūtī, – bet tas ir svarīgs nosacījums, kas ietekmēs to, cik labi darbosies AMS un kādu ēdināšanas stratēģiju govīm izmantot.

Dažādi robotu zīmoli parasti darbojas pēc atšķirīgas filozofijas, īpaši, ja govis tiks turētas brīvās kustības vidē vai, pretēji, vadītā vai piespiedu sistēmā. 

Kustības (govju plūsmas) organizācijas sistēma – brīva vai virzītā (t.i., ar speciālu vārtu sistēmu) ir kaut kas, kas ēdināšanas speciālistam būs jāņem vērā, lemjot par govju barošanu, jo mēs faktiski runājam par divām tik atšķirīgām sistēmām, ka ir ļoti grūti, pat neiespējami, sniegt vienotu ieteikumu, kā un cik daudz spēkbarības mums vajadzētu dot govīm robotā.

Pirms apskatīsim dažas govju ēdināšanas īpatnības AMS sistēmā, mums vienmēr jāatceras, ka pamata nosacījums ir, ka govīm nedrīkst būt fizisku šķēršļu, lai ieietu robota kastē: jābūt pietiekami daudz vietai ap robotu, bez asiem pagriezieniem, pieejamām dzirdnēm, pietiekamam apgaismojumam utt. Vadītā kustības sistēma līdz zināmam punktam var apiet šo, jo govis dažreiz tiek “piespiestas” ieiet robotā, ja tās vēlas nokļūt pie barošanas galda vai alternatīvi atpūtas zonā.

1. attēls. Govīm ir laba piekļuve robotam

Govju fiziskās īpašības ir ļoti svarīgas AMS darbībai. Tesmeņa īpašības var būtiski ietekmēt laiku, ko govs pavada boksā, un izslaukuma (pieslēguma) kļūdas, bet, pirms robots var pieļaut pieslēgšanas kļūdas , govij boksā ir jāieiet. Nagu veselība ir viens no svarīgākajiem faktoriem AMS darbības kontrolē.

2. attēls. Govīm ir nepieciešama laba nagu veselība, lai varētu aiziet uz AMS boksu

Barības receptes plānošana: daži svarīgi punkti

Govis iet robotā piedāvātās barības dēļ, nevis lai tiktu slauktas. Tādēļ pirmais, kas jānodrošina – lai robots piedāvā spēkbarību (robota granulas), kas govīm garšo. Ēdināšanas speciālista izstrādātajai receptei jāņem vērā kopējais spēkbarības daudzums – gan tas, ko govis faktiski ēd AMS, gan PMR (daļēji miksētā barība), ko govis ēd no barības galda.

AMS piedāvā “precīzas barošanas” iespēju, izmantojot ēdināšanas tabulas, kas balstītas uz dažādiem laktācijas posmiem un piena izslaukumu. Variācijas ir bezgalīgas, bet visbiežāk tiek sagatavotas divas dažādas ēdināšanas komplektu tabulas – pirmās laktācijas govīm un vecākām govīm, katrā komplektā iekļaujot tabulas, kas balstītas uz DIM (laktācijas dienām), un pēc tam izstrādājot tabulas līdz laktācijas beigām, pamatojoties uz izslaukumu.

Var izmantot fiksētu spēkbarības daudzumu, parasti nelielu, tā vietā, lai izmantotu dažādas barošanas tabulas. Šī sistēma zaudē iespēju pielāgot barošanu atbilstoši govju vajadzībām atkarībā no laktācijas posma un izslaukuma. Arī šī filozofija var darboties vai nedarboties atkarībā no fermā izvēlētās virzības veida.

Cik daudz koncentrāta jābaro robotā?

Šis ir jautājums, uz kuru nav vienkāršas un skaidras atbildes. Tas būs atkarīgs no dažādiem faktoriem un būs jāpielāgo atkarībā no govju virzības un saražotā piena. 

1. Kustība: virzītā kustība parasti var darboties ar mazākiem koncentrāta daudzumiem, kas piešķirti robotā. Brīvās kustības sistēmai parasti nepieciešama cita pieeja ēdināšanas tabulu izstrādē.

2. Piekļuve barības galdam (PMR): pamats ēdināšanai, ar vai bez robotiem, ir skābbarība. Skābbarības kvalitāte jāņem vērā, izstrādājot ēdināšanas plānus; dažreiz var samazināt piešķirto spēkbarības daudzumu, dažreiz to vajag palielināt.

3. Izslaukums: cik daudz PMR var ietekmēt izslaukumu? To var padarīt vairāk vai mazāk uzturvielām bagātu, lai aptvertu dažādu ražošanas diapazonu, bet, īpaši brīvās kustības sistēmā, PMR uzturvielu blīvums var ievērojami ietekmēt apmeklējumu skaitu un spēkbarības patēriņu robotā.

4. Govju blīvums: lielāks govju skaits var izraisīt robotu apmeklējumu skaita samazināšanos, pat ja kopējais apmeklējumu un slaukšanas skaits dienā paliek nemainīgs. Tas ir jārisina, piešķirot slaukšanas atļaujas un izstrādājot barošanas tabulas.

5. Govju faktori: viens no svarīgākajiem ir nagu veselība fermā. Klibās govis, zemākas hierarhijas govis, piemēram, pirmās laktācijas govis jauktā grupā, iespējams, retāk apmeklēs robotu boksu.

6. Boksa laiks: cik ilgi govs pavada AMS? Tas atšķiras atkarībā no robota zīmola, no fermas, kā arī no govs.

Citiem vārdiem sakot, spēkbarības daudzums un slaukšanas atļaujas jāpielāgo laika gaitā atkarībā no fermas attīstības un apstākļiem.

Piešķirtais spēkbarības (robota granulu) daudzums ≠ piegādātais ≠ patērētais

Līdz šim esam snieguši tikai vispārīgus ieteikumus par faktoriem, kas jāņem vērā, izstrādājot barošanas tabulas un slaukšanas atļaujas, bet vēl neesam atbildējuši uz jautājumu, cik daudz kilogramu spēkbarības faktiski piešķiram robotā uz vienu govi.

Šis daudzums jāpielāgo kopējam spēkbarības daudzumam, ko govis spēj apēst. Tas ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, kā jau minēts, un, precīzāk, no šādiem rādītājiem (DeVries, 2020):

• slaukšanas skaits dienā un biežums;
• piešķirtais spēkbarības daudzums;
• maksimālais maltītes lielums vienā apmeklējumā;
• boksa laiks un dozēšanas ātrums.

Par šo tēmu veikti daudz dažādu pētījumu. Pirmais vispārīgais secinājums: lielāks piešķirtās spēkbarības daudzums nozīmē lielāku atšķirību starp šo teorētisko daudzumu un reālo patēriņu.

Pētījums (Bach y Cabrera) 2017. gadā parādīja, ka katrai govij mēdz būt atšķirīgs patērētais barības daudzums robotā un tas var ievērojami palielināties, ja palielinās piešķirtais barības daudzums robotā.

Brīvās un vadītās kustības ietekme uz spēkbarības patēriņu

Pēdējo gadu laikā ir veikti plaši pētījumi par spēkbarības daudzumu, ko govis patērē robotā atkarībā no kustības veida – brīvas vai vadītas kustības. Kā jau varētu gaidīt, daudzums lielā mērā ir atkarīgs no kustības, un tas ir jāņem vērā, izstrādājot ēdināšanas tabulas.

1. Vadīta kustība. (Paddick et al. (J. Dairy Sci. 102:2173-2187)) 2019. gadā pierādīja, ka vadītā kustības sistēmā, kad piegādātais spēkbarības daudzums robotā palielinājās, PMR patēriņš samazinājās, tādējādi kopējais barības patēriņš palika gandrīz nemainīgs (izokaloriskas diētas).

Slaukšanas biežums, piena izslaukumi, piena tauki un piena proteīni neatšķīrās starp apstrādēm, bet dažādās dienās svārstības AMS koncentrāta patēriņā palielinājās, palielinoties spēkbarības daudzumam.

Secinājums: ar vadītas kustības sistēmām robotā var dot mazāk spēkbarības.

2. Brīvā kustība. Pētījumā 2019. gadā ((Schwanke et al.) J. Dairy Sci. 102:9827–9841) deva vai nu 6 kg spēkbarības robotā ar zemu enerģijas blīvumu PMR vai 3 kg spēkbarības robotā ar augstu enerģijas blīvumu.

PMR patēriņš bija mazāks, kad govis tika barotas ar zemas enerģijas blīvuma PMR un piešķirts 6 kg spēkbarības robotā (par 2 kg/d mazāk), bet to kopējais barības patēriņš bija par 1,3 kg/d lielāks. Robotu apmeklējumi (5,9 pret 4,6) un slaukšanas reizes (3,53 pret 3,03) dienā pieauga, kad mērķētais spēkbarības daudzums bija lielāks, un kopējais izslaukums bija par 1,5 kg augstāks. Svarīgi, ka govju skaits, kuras bija jāpiedzen, ievērojami samazinājās, kad tika piešķirts vairāk spēkbarības (0,1 pret 0,5 reizes dienā).

Cik daudz govs spēj apēst AMS stacijā?

Atbilde uz šo jautājumu ir būtiska, lai izstrādātu ēdināšanas tabulas. Govs parasti var apēst 250–300 gramus minūtē; ja robotā vienā slaukšanas reizē (boksa laiks) pavadītais laiks ir 7 minūtes, tas nozīmē aptuveni 2 kg spēkbarības (granulēta) vienā ēdienreizē. Protams, ja boksa laiks ir 6 minūtes, tā pati govs nevarēs apēst vairāk par 1,8 kg tā paša koncentrāta. Atkarībā no slaukšanas reizēm dienā katrā laktācijas posmā un izslaukuma līmenī mēs varam noteikt, cik daudz govis fermā patiesi spēj ēst robotā.

Cits parametrs, kas ietekmē ēdienreizes lielumu, ir spēkbarības izsniegšanas ātrums. Liels ātrums (piemēram, 500 grami minūtē) ļautu izsniegt ļoti lielu spēkbarības daudzumu vienā ēdienreizē (500 grami minūtē 7 minūšu boksa laikā nozīmē 3,5 kg), bet iespējams, ka lielākā daļa govju nespēs apēst tik daudz, palielinot spēkbarības izšķērdēšanu un izraisot dažu govju drūzmēšanos ap robotu, lai piekļūtu šiem pārpalikumiem, tādējādi atņemot slaukšanas laiku citām govīm. Ir svarīgi pielāgot šo parametru katras fermas reālajai situācijai.

PMR nozīme

PMR ir ēdināšanas pamats gan “tradicionālajā” sistēmā (TMR), gan AMS sistēmā. Tas veido lielāko daļu no dienas barības uzņemšanas un ir šķiedrvielu avots; govīm jāveicina apēst pēc iespējas vairāk barības no barības galda.

3. attēls. Govīm jānodrošina piekļuve PMR 24 stundas diennaktī

Jānodrošina augstākā iespējamā skābbarības kvalitāte un jāveic pareiza sastāvdaļu sasmalcināšana un sajaukšana maisītājā. Robota barības stūmējiem ir liela ietekme uz PMR patēriņa daudzumu, dažos pētījumos līdz pat 4,9 kg piena izslaukuma vairāk salīdzinājumā ar manuālo stumšanu (Siewert et al., 2018).

Secinājumi

Nav viena universāla ieteikuma, cik daudz spēkbarības jāpiešķir vienai govij AMS sistēmā. Tas ir atkarīgs no fermas un tās apstākļiem, piemēram, skābbarības kvalitātes, kūts dizaina un kustības sistēmas.

“Izlīdzinātās” ēdināšanas tabulas, kurās noteikts fiksēts spēkbarības daudzums visām govīm neatkarīgi no laktācijas stadijas vai izslaukuma, ir risinājums, kas noteikti var darboties dažās fermās, bet, iespējams, ne citās, un jebkurā gadījumā būtu jāpielāgo atbilstoši fermas izmaiņām. No otras puses, izlīdzinātās barības tabulas neļauj pielāgot barošanu dažādām govīm un to individuālajai laktācijas vai izslaukuma stadijai.

Ļoti lieli spēkbarības daudzumi ne vienmēr nozīmēs augstāku izslaukumu. Vajag ņemt vērā govju kustības veidu fermā un cik daudz govis spēj patiesi apēst vienā ēdienreizē un dienā. Lieli daudzumi (virs 5,5 kg vienai govij dienā) palielina mainīgumu no vienas govs uz otru un dienu no dienas konkrētai govij.

Piešķirtās spēkbarības daudzums (un slaukšanas atļaujas) jāpielāgo atbilstoši ganāmpulka veiktspējai, govju skaitam, to izlīdzinātībai, kā arī skābbarības kvalitātei.

Raksta autors Luiss Kardo (Luis Cardo, DVM.) ir veterinārārsts, piena lopkopības konsultants (Spānija)

Rakstu tulkojis Agris Bērziņš, SIA Nutricon