Dezinfekcija – efektīva metode infekcijas slimību ierobežošanā

Kopš 2023. gada aprīļa Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs sadarbībā ar LBTU, Zemnieku saeimu un Jāņa Straģa Brunavas pagasta zemnieku saimniecību “Krišjāņi” īsteno demonstrējumu “Dezinfekcijas metožu ietekme uz teļu veselību”.

Demonstrējums notiek Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma “Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi” apakšpasākuma “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem” ietvaros (LAD līguma Nr. 10.2.1-36/23/P4 6. lote). Demonstrējuma īstenošanas laiks ir 31 mēnesis un tā īstenošana tiks pabeigta 2025. gadā.

Demonstrējuma 17 mēnešos z/s “Krišjāņi” ir veikta regulāra teļu sprostu dezinfekcija ar ķīmisko un fizikālo dezinfekcijas metodi. Dati par veikto teļu sprostu dezinfekciju demonstrējuma grupās apkopoti 1. tabulā.

1. tabula. Teļu sprostu dezinfekcija izmantojot ķīmisko un fizikālo metodi

Lai dezinfekcija būtu efektīva, teļu sprostu mazgāšanai izmanto 2 % Kenosan putas, kuru ekspozīcijas laiks uz virsmām ir 20–30 minūtes. Putu aplikāciju uz sprosta virsmām uznes ar aplikatoru vai rokas smidzinātāju. Parasti 1 m² mazgāšanai paredz 0,5 litrus 2 % Kenosan putu šķīduma. Pēc putu noskalošanas ar augstspiediena mazgātāju veic sprostu žāvēšanu. Siltā laikā, ja gaisa temperatūra nav zemāka par +20 °C, mazgātās sprosta virsmas nožūst 3 stundu laikā. Lai sprostu žāvēšanu paātrinātu, var žāvēt ar celtniecības fēnu vai izmantot gāzes liesmu, ievērojot ugunsdrošību. Mākslīgās žāvēšanas laiks parasti ir 10–15 min. Dezinfekcijas līdzeklis jāuzklāj uz nožāvētām sprostu virsmām. Uz teļu sprostu sānu virsmām 1 % Virkon-S dezinfekcijas līdzekli plāno 0,5 l/m². Z/s “Krišjāņi” viena teļu sprosta mazgājamā un dezinficējamā platība ir 6,3 m².

No 2023. gada aprīļa līdz 2024. gada augustam teļu sprostu mazgāšana veikta 130 reizes. Kopā pa abām demonstrējuma grupām ir nomazgāta 819 m² teļu sprostu virsmu platība. Ar ķīmisko dezinfekcijas metodi ir dezinficēta teļu sprostu virsma 409,5 m² platībā. Arī ar fizikālo dezinfekcijas metodi ir nodezinficēta teļu sprostu virsma 409,5 m² lielā platībā.

Dažādās diskusijās dzīvnieku īpašnieki min, ka, lai veiktu dezinfekciju, vajag ievērojamas finanšu investīcijas. Veicot demonstrējumu, aprēķināju, ka, lai kvalitatīvi veiktu dezinfekciju dzīvnieku novietnēs, ja saimniecībās nav iegādāti visi materiāli tehniskie līdzekļi mazgāšanai un dezinfekcijai, šim nolūkam jāinvestē līdz 750 eiro. Nepieciešamās investīcijas kvalitatīvai dezinfekcijai ir apkopotas 2. tabulā.

2. tabula. Nepieciešamās investīcijas teļu sprostu mazgāšanai un dezinfekcijai

Demonstrējuma laikā tika veikts aprēķins, cik izmaksā viena teļu sprosta dezinfekcijai patērētie materiāli: putu mazgāšanas līdzeklis, dezinfekcijas līdzeklis un propāna gāze. Dati par teļu sprostu dezinfekcijai patērētajiem materiāliem apkopoti 3. tabulā.

3. tabula. Materiālu patēriņš un izmaksas viena teļu sprosta mazgāšanai

Viena teļu diarejas ārstēšanas kursa izmaksas variē no 7,58 līdz 14,30 eiro. Veicot regulārus profilaktiskos pasākumus – govju vakcināciju, dzemdību boksu un teļu sprostu kompleksu tīrīšanu, iekļaujot mazgāšanu ar Kenosan putām un dezinfekciju ar kādu no dezinfekcijas metodēm, – ir iespējams samazināt infekcijas un vīrusu slimības vismaz par 65–78 %. Tas nozīmē, ka, samazinot dzīvnieku novietnēs nosacīti patogēno mikrofloru un vīrusu cirkulāciju, saimniecības ne tikai var ievērojami ietaupīt finanšu resursus uz slimo dzīvnieku ārstēšanas rēķina, bet arī nākotnē iegūt veselīgākus un produktīvākus dzīvniekus.

Dati par darba laika patēriņu un samaksu par patērēto darbu, veicot teļu sprostu dezinfekciju, ir apkopoti 4. tabulā.

4. tabula. Darba laika patēriņš un izmaksas viena sprosta dezinfekcijai

Lauksaimniekiem problēmas sagādā kvalificēta darbaspēka trūkums, taču, ja pareizi saplāno saimniecībās veicamos darbus, divu stundu laikā var kvalitatīvi izmazgāt un nodezinficēt 5–7 sprostus. Parasti saimniecībās, kurās ir līdz 100 slaucamajām govīm, ik mēnesi jādezinficē 3–4 teļu sprosti. Saimniecībās, kurās ir 300–500 slaucamās govis, būs jāmazgā un jādezinficē 3–4 sprosti nedēļā.

Vienmēr pēc teļu sprostu dezinfekcijas no teļu sprostu virsmām tiek ņemti paraugi ar kontaktplatēm baktēriju koloniju veidojošo vienību skaita noteikšanai.

5. tabula. Baktēriju koloniju veidojošo vienību skaits pēc teļu sprostu mazgāšanas un dezinfekcijas

Paraugi 9.T un 10.T ir noņemti no teļu sprostu virsmām, kuros atradās teļi, taču šie sprosti demonstrējuma laikā ir dezinficēti vairākas reizes. No tā var secināt, ka regulāra teļu sprostu mazgāšana un dezinfekcija neļauj ģeometriskā progresijā brīvi vairoties novietnes nosacīti patogēnajai mikroflorai.

Lai varētu objektīvi novērtēt laboratorisko izmeklējumu rezultātus, speciālisti vadās pēc pasaulē vispārpieņemtiem vērtēšanas kritērijiem, kuri ir apkopoti 6. tabulā.

6. tabula. Bakteriālās kontaminācijas novērtēšana pēc dezinfekcijas

Demonstrējuma saimniecībā demonstrējuma grupu teļiem tika noteikta dzīvmasa un aprēķināts dzīvmasas pieaugums diennaktī. Iegūtie dati par teļu dzīvmasu un dzīvmasas pieaugumu ir apkopoti 7. tabulā.

7. tabula. Dzīvmasas un dzīvmasas pieauguma kontrole

Analizējot 5. tabulā apkopotos datus, jāsecina, ka saimniecībā nav būtiskas atšķirības starp vaislas teļiem, komplektējot demonstrējuma grupas, arī vaislas teļu augšana un attīstība demostrējuma teļu grupās ir līdzīga, kas norāda, ka dezinfekcijas metodes būtiski neietekmē teļu augšanu un attīstību, taču to ietekme ir ievērojami jūtama uz epizootiskā fona izmaiņām saimniecībā, respektīvi, ievērojami samazināts ir baktēriju koloniju veidojošo vienību skaits, kā rezultātā ir samazinājusies teļu saslimstība ar gremošanas trakta slimībām. Vaislas teļu vidējais dzīvmasas pieaugums demonstrējumu grupu dzīvniekiem ir līdzīgs gan 1. svērumā, kad teļu vidējais vecums bija 60–80 dienas, gan 2. svērumā, kad teļu vecums pirmā atkārtojuma demonstrējuma grupu teļiem bija 308–310 dienas. Salīdzinot pirmā atkārtojuma demonstrējuma teļu dzīvmasas pieaugumu pirmajā un otrajā svērumā, jāsecina, ka teļiem pēc piena perioda augšanas temps ir nedaudz lielāks. 2. svērumā demostrējuma grupu teļiem vidējā dzīvmasa bija par ~100 g diennaktī lielāka nekā 1. svērumā pirmā atkārtojuma demonstrējuma grupu teļiem, kas norāda, ka saimniecībā atsevišķi dzīvnieki slimo ar gremošanas trakta un respiratorajām slimībām, bet tas nedaudz aizkavē teļu augšanas un attīstības tempu piena periodā.

Pašlaik demonstrējuma laikā iegūtie dati par teļu saslimšanas biežumu un teļu augšanas un attīstības tempu ļauj provizoriski prognozēt, ka saimniecībā palielināsies teļu saglabāšana vismaz par 20 %, kas papildus dos saimniecībai peļņu no vienas papildus saglabātās pirmpienes vismaz 158,56 eiro pirmajā laktācijā.

Saskaņā ar demonstrējuma metodiku un demonstrējuma iepirkuma specifikāciju zemnieku saimniecībā “Krišjāņi” turpinās darbs pie demonstrējuma datu ieguves un apkopošanas.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests

Dainis Arbidāns,
Veterinārmedicīnas eksperts