You are here

Francijas dārzeņkopība konsultanta acīm

Augkopība

Pateicoties LAP apmācību programmai, kopā ar Latvijas bioloģisko saimniecību īpašniekiem bija iespēja apmeklēt bioloģiskās saimniecības Francijā, Bretaņas provincē. Programma bija labi sabalansēta, jo varējām redzēt ļoti dažādas saimniecības. Sākot no ļoti mazām ar 2,5 ha, līdz pat 100 ha lielai saimniecībai, un tas viss dārzkopības kooperācijas zīmē.

Par kooperāciju ir runāts daudz un rakstīts arī, bet kas bija tas, ko varēja redzēt kā atšķirīgu. Kooperatīvs Biobreizh apvieno 57 audzētājus ar kopējo saražoto dārzeņu daudzumu 16 000 t, 150 dažādu sugu dārzeņu.

Kooperatīva trumpis ir četras pamata lietas, ko tas nodrošina saviem biedriem: kopējs zīmols, plānošana, produkcijas cena un realizācijas iespējas, resursu iepirkšana. Ja tā padomā, tad tas  audzētājam nozīmē ļoti daudz.

Zīmols: logo, ko katrs audzētājs var izmantot, dod labu atpazīstamības zīmi. Redzējām to uz vietas saimniecībās, nodrošinot produkcijas virzību zem kopīgā karoga.

Plānošana: ņemot vērā, ka kooperatīvam ir ļoti laba informācija par dārzeņu tirgus iespējām un kapacitāti, tas ļauj ar katru konkrēto audzētāju izplānot audzējamās dārzeņu platības ar augstu precizitāti, rezultātā zemnieki var pilnībā nodoties sekmīgai ražošanai.

Produkcijas cena: pateicoties kooperatīva menedžmentam un  sadarbībai ar loģistikas nodrošinātājiem, notiek vienošanās par cenu, kas pieņemama visiem darījuma partneriem. Tādas iespējas nav katram individuālajam zemniekiem, līdz ar to praktiski nav iespējams tirgus cenu dempings, kā tas dažkārt notiek pie mums.

Realizācijas iespējas: ļoti laba produkcijas realizācijas tirgus pārzināšana ļauj vienoties ar loģistikas nodrošinātājiem par iespējami labāko produkcijas piegādi realizācijas tirgiem.

Resursu iepirkšana: droša un efektīva dažādu nepieciešamo resursu iegāde ļauj zemniekiem plānot savu ražošanu. Vienlaikus tas nodrošina iespējami labākās cenas, kas ir iespējamas, pateicoties lielākam iepērkamajam apjomam.

Saimniecībā Cleder vairāk nekā 20 ha platībā saimnieko Florians. Audzē dārzeņus sīpolus, artišokus, ķirbjus. Segtajās platībās – tomātus, tajā skaitā 7 “vecās šķirnes”, kā nišas produktus audzē citrongurķus, melotrijas. Mēslo tikai ar organisko mēslojumu, tajā skaitā kompostētām jūras zālēm. Augsni atveseļo ar rudziem un baltajām sinepēm. Augsni nosedz ar biodregradējamo mulčas plēvi, kas tiek iegūta no cukurbietēm. Segtās platībās darbojas visu gadu. Četri cilvēki apkopj 8000 m2 plēves siltumnīcu platības. Siltumnīcu konstrukcijas ir no metāla, ar automātisko vēdināšanu visā jumta platībā, kas balstās uz divu lielumu – gaisa temperatūras un gaisa mitruma nodrošināšanu.

Saimniecībā Plouneour Trez 100 ha platībā ar 20 dārzeņu kultūrām saimnieko Bernards. Kopš 2015. gada – bioloģiski. Kopā saimniecībā strādā 15 algotie darbinieki. Pats saimnieks dzīvo vagonā, noliktavas ēkā, kamēr ceļ māju. Daļu lauku nomā par 200 eiro/ha. Ļoti augstā līmenī ir nodrošinājums ar tehniku. Katru gadu lauka platībās tiek veikta dziļirdināšana. Daudz izmanto biodegradējamo plēvi. Sedz laukus ar pretinsektu tīkliem. Tas atvieglo cīņu ar kaitēkļiem. Tik plašu lauku nosegšanu ar šiem tīkliem nācās redzēt pirmoreiz, bet rezultāti ir acīmredzami. Šajā virzienā diemžēl mūsu bioloģiskie dārzeņu audzētāji, var teikt, ka nav skatījušies vispār. Tas pilnībā palīdz izslēgt no aprites bioloģiski atļautos insekticīdus, kas nodrošina iespēju izdzīvot daudzām derīgām kukaiņu sugām. Tehniskais nodrošinājums ļauj ietaupīt 30% darbaspēka. Ir visdažādākie augsnes apstrādes un augsnes rindstarpu rušinātāji. Arī ražas novākšanai ir visdažādākie agregāti, sākot no pacēlāja naža  burkāniem buntītēs, līdz lieliem novākšanas kombainiem. Uz lauka regulāri strādā trīs novākšanas transportieri, kas palīdz ļoti efektīvi izmantot cilvēku darbu. Noliktavās ar vienkāršiem līdzekļiem tiek nodrošināts efektīvs cilvēku darbs. Dažādas vienkāršas palīgierīces ļauj izdarīt vairāk. Fasēšanai izmanto vienreizlietojamās koka finiera kastītes.

Saimniecībā Le chant de la Terre bija interesanta ar to, ka te tiek audzēti dārzeņi un gaļas aitas. Kopējais saimniecības lielums ir 20 ha. Tiek audzēti 40 dažādu veidu dārzeņi visa gada garumā. Produkcija tiek realizēta tiešās pārdošanas pulciņos un mazajos veikalos (40%), gan arī skolēnu ēdināšanai (60% produkcijas). Viena no saimniecībām, kur izdevās redzēt agromežsaimniecības elementus. Lauki bija atdalīti ar dažādu sugu kokiem un krūmiem, vienā rindā kā liepas, tā ābeles, ķirši, ērkšķu plūmes, irbenes, lazdas. Izrādās, tāds projekts ir tapis sadarbībā ar pašvaldību, kura nodrošināja stādus. Mērķis ir  fragmentēt laukus, veicināt bioloģisko daudzveidību, bet koki nav paredzēti ražas novākšanai.

Hogan saimniecība bija vienīgā, kur pamata bizness bija dažādu ogulāju audzēšanu. Saimnieko vien 2,5 ha, no kā 1,6 ha bija zemenes. Interesants piemērs, kā jaunā īpašniece pārņēma saimniecību, iesaistoties valsts atbalsta programmā, kur viņai maksāja algu, lai varētu pamazām attīstīt saimniecību. Re, kur variants, kā attīstīt saimniecību. Iepriekšējais saimnieks audzēja arī dārzeņus. Jaunā saimniece saglabāja tikai ogulājus un augļu kokus. Dārzā varēja redzēt nedaudz eksotiskākas kultūras kā persikus un vīģes kokus. Apdobes lielākajā daļā gadījumu ir nosegtas ar agrotekstilu. Lielākā daļa produkcijas tiek pārstrādāta visa gada garumā.

Pēdējā diena mūs aizveda graudaugu selekcijas virzienā, pie Bastiana. Paralēli te nodarbojas ar senas franču šķirnes govju šķirnes audzēšanu, kā arī meklē un pavairo senās graudaugu šķirnes, kuru graudus pārstrādā un cep dažādus produktus, tā veidojot veselu nišu. Graines de Liberte ir vesela kustība, kas rūpējas par veco kultūraugu šķirņu saglabāšanu, lai dotu  iedzīvotājiem iespēju pirkt daudzveidīgu pārtiku. Saimnieks atzina, ka jaunie selekcijas virzieni spiež ārā vecās šķirnes. Pašreizējā sēklas industrija draud ar pārtikas monopola izveidošanu, kur dominē transkontinentālās kompānijas. Laiks arī pie mums beidzot saprast reālos riskus pārtikas nozarē, un tam nav nekāda sakara ar “jaunajiem” pārtikas produktiem, ko tik aktīvi virza tirgū. Pēc šīs saimniecības apmeklējuma rodas sajūta, ka “visam,  kas notiek laukos, ir nozīme un tas ir svarīgi”.

Pēdējā apmeklētā saimniecība pie Luka Klaveza (Plounevez -Lochrist) nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu 33 ha platībā, bioloģiskā saimniecība kopš 2008. gada. Strādā pieci algoti darbinieki. Audzē, sākot no ziedkāpostiem, līdz tādai jaunai kultūrai kā batātes vai saldie kartupeļi. Esam ieradušies brīdī, kad saimnieks tieši šo kultūru vāc. Dārzeņus audzē kā segtās, tā atklātās lauka platībās.

Pētniecības centrs Aven Bio. Galvenais virziens, kurā darbojas šis pētniecības centrs, ir selekcija, Bretaņas provincei atbilstošu kultūraugu šķirņu piemērotības noteikšana bioloģiskai audzēšanai. Finansēts tiek ne tikai no ES projektiem, bet arī valsts. Notiek ļoti plašs izmēģinājums piecām dārzeņu sugām, trijās augsnes apstrādes sistēmās: aršanas, minimālās un bezaršanas sistēmās. Izrādās, ka bezaršanas metodē salīdzinoši labi jūtas burkāni. Nodarbojas arī ar dārzeņkopības izmēģinājumiem, kas ir saistīti ar tomātu audzēšanu siltumnīcās. Interesanta tēma, kā augļaugus glābt no kaitēkļiem un stādīt pa malām siltumnīcās, sākot no ķiršiem un persikiem, līdz pat eksotiskiem augiem. Tāpat bija redzami eksperimenti, kā mulčēt dobes ar salmiem, agrotekstilu. Daudz augu sugu, kas piesaista derīgos kukaiņus, neiztika arī bez lielajām kresēm.

Francijā ir manāma zināma tendence, ka līdz ar saimniecības lielumu aug arī kopējais (mūsu izpratnē) sakoptības līmenis. Tas liecina, ka, esot mazākai platībai un bieži izpaliekot algotam darbaspēkam, laika pietiek tikai pašam primārajam, tas ir,  ražošanai, bet pieguļošās teritorijas paliek neapkoptas vai tiek minimāli apkoptas. Vai to vajadzētu ņemt kā piemēru, nedomāju, bet to, ka ir svarīgi koncentrēties uz būtiskāko, gan varam pamācīties.

Otrs secinājums, ka viņiem tomēr ir vienkāršāka dzīve. Mazāk zemnieki tiek traucēti ar dažādām prasībām un kontrolēm. Viss notiek pietiekami vienkārši. Diemžēl, jau kuru zemi apmeklējot, dalījums vecā un jaunā Eiropa apstiprinās. Savas birokrātijas izveidošanā jau paši esam vainīgi.

Apmeklējot Franciju, varam ar lepnumu teikt, ka arī mēs mākam strādāt un, paskatoties no malas uz Francijas dārzeņkopību, varam atzīt: kā jau visur, galvenā vērtība ir cilvēki – atsaucīgi, laipni, radoši un, protams, tādi, kas cīnās, lai laba un daudzveidīga bioloģiski audzēta pārtika mums būtu pieejama vienmēr.

Plašāka un detalizētāka informācija būs pieejama dažādās mācībās un semināros.

Māris NARVILS,
LLKC vecākais speciālists dārzkopībā

Raksts no izdevuma “Lauku Lapa”

 

Raksts no izdevuma “Lauku Lapa”

Foto Galerija: