Par zilās mēles slimību jeb infekciozo katarālo drudzi

Jau kopš šī gada sākuma Eiropā izplatās infekciozais katarālais drudzis jeb zilās mēles slimība. 2024. gada oktobra sākumā šī slimība bija skārusi 15 Eiropas valstu lopkopības saimniecības.

Skartās valstis: Nīderlande, Spānija, Vācija, Andora, Luksemburga, Francija, Dānija, Apvienotā Karaliste, Norvēģija, Šveice, Čehija, Itālija, Austrija, Zviedrija un Portugāle.

Par slimību

Infekciozais katarālais drudzis (arī zilās mēles slimība, kas ir tiešs tulkojums no angļu valodas – Bluetongue) ir nelipīga, vīrusa ierosināta, atgremotājdzīvnieku infekcijas slimība (tātad ar to var saslimt visu kategoriju liellopi, aitas un kazas, kā arī, piemēram, alpakas, lamas un savvaļā sastopamie atgremotājdzīvnieki). Retos gadījumos vīruss var inficēt suņus un citus gaļēdājus, ja tie ēd ar infekciozā katarālā drudža vīrusu inficētu materiālu (piemēram, abortu vai pēcdzemdību materiālu). Slimība ir bīstama ar tās straujo izplatību un ar to, ka tai nevar piemērot specifiskas ārstēšanas metodes. Infekciozais katarālais drudzis neietekmē cilvēku veselību vai pārtikas nekaitīgumu! Infekciozo katarālo drudzi pārnēsā un izplata bioloģiskie slimības pārnesēji – asinssūcēji insekti (miģeles, Culicoides sugas). Miģeles ir sastopamas arī Latvijas teritorijā. Miģeles var inficēties ar infekciozā katarālā drudža vīrusu, kad tās sakož inficētu dzīvnieku. Vīruss izplatās, kad inficētais kukainis sakož citu – neinficētu uzņēmīgo dzīvnieku. Būtiski: ja vidē nav šo asinssūcēju kukaiņu, tad slimības pārnešana no viena dzīvnieka uz otru – tieša vai netieša kontakta ceļā, visdrīzāk, nav iespējama.

Slimība vissmagāk skar aitas, kam raksturīgākās redzamās slimības klīniskās pazīmes ir iztecējumi no deguna, apgrūtināta elpošana, atteikšanās no barības, plakstiņu, nāsu, lūpu, zemžokļa un galvas sejas daļas tūska. Pietūkušas ir mutes gļotādas un mēle, kas var būt zilganā krāsā – skābekļa apgādes dēļ. Nereti slimošana beidzas ar dzīvnieka nāvi, nosmokot. Izdzīvojušiem dzīvniekiem slimība var pāriet hroniskā formā – tie kļūst apātiski, neēd, pārvietojas klibojot, jo ir vērojams iekaisuma process naga kronītī, ko skaidri redz kā sārtu svītru ādas un naga savienojuma vietā. Liellopiem un kazām slimība norit galvenokārt nespecifiski, produktīviem dzīvniekiem var konstatēt izslaukuma samazināšanos. Pieaugušie liellopi var būt infekciozi vairākas nedēļas, kamēr tiem ir maz vai nav nekādu slimības pazīmju. Izteiktākos slimības klīniskajos gadījumos liellopiem var novērot letarģiju, erozijas ap nāsīm un purnu, uz tesmeņa, mutes un acu apsārtumu, ādas apsārtumu virs naga, izdalījumus no nāsīm, drudzi, apetītes zudumu, grūsnajiem dzīvniekiem – abortu vai augļa deformācijas un nedzīvi dzimušus pēcnācējus.

Ja ir aizdomas, ka dzīvnieks ir inficējies, tad nekavējoties ir jāsazinās ar novietni apkalpojošo veterinārārstu.

Kādēļ mums ir svarīgi nepieļaut slimības ievešanu Latvijā?

Latvija ir oficiāli brīva valsts no infekciozā katarālā drudža. Šī slimība Latvijā nekad nav konstatēta. Līdz ar to mēs, dzīvnieku audzētāji, nedrīkstam ievest Latvijā atgremotājdzīvniekus no valstīm, kurās ir konstatēta šī slimība. Lai arī infekciozā katarālā drudža skarto valstu kompetentās iestādes nav tiesīgas izdot veterināros (veselības) izvešanas sertifikātus dzīvniekiem, kurus plānots vest uz oficiāli brīvām valstīm, tomēr ir dažādi izņēmumi, kādēļ šis sertifikāts var tikt izdots. Mūsu saimniekiem nekādā gadījumā nevajadzētu izmantot jebkādus veidus, lai it kā legāli ievestu dzīvniekus Latvijā no slimības skartās valsts.

Kas notiks, ja arī mēs būsim skarto valstu sarakstā? Atbilde ir vienkārša – apstāsies dzīvnieku eksports. Kā minimums uz diviem gadiem! Mūsu gaļas liellopu nozare, arī piena nozares teļi un teles ir pieprasīti ārvalstu tirgos, jo gan valsts, gan dzīvnieku novietnes ir brīvas no daudzām infekcijas slimībām. Dzīvu teļu eksporta apstāšanās atstās būtisku ietekmi uz gaļas liellopu audzētāju ienākumiem.

Jautājumu gadījumā lūgums vērsties Gaļas liellopu audzētāju biedrībā.

Rakstu sagatavoja Gaļas liellopu audzētāju biedrība sadarbībā ar PVD