Ari “Thermoseed” metodi apstrādātu sēklu izmantošanas novērtējums

06. November 2024.

Augkopība

Labību un citu kultūraugu sēklu termiskā apstrāde pirms sējas, izmantojot karstu tvaiku, ir jauns, inovatīvs paņēmiens, kas pasaulē jau ilgāku laiku pazīstams kā “Thermoseed” metode slimību ierobežošanai. Tas ir labs un efektīvs veids, kā aizstāt sēklas materiāla apstrādi pirms sējas ar ķīmiskiem līdzekļiem.

Viens no Eiropas Savienības Zaļā kursa mērķiem ir virzība uz videi mazāk kaitīgām saimniekošanas metodēm, tā sasniegšanai pesticīdu lietošanas apjoma samazināšana lauksaimniecībā ir liels izaicinājums. Metode ir izstrādāta Zviedrijā un tā ir rūpīgi pārbaudīta dažādu kultūraugu sēklu apstrādei dažādos klimatiskos apstākļos visā pasaulē, nodrošinot efektīvu sēklās sastopamo patogēnu kontroli.

“Thermoseed” sēklu apstrādes priekšrocības ir: augsta patogēnu kontroles efektivitāte; pārbaudīta sēklu dīgtspēja; videi droša lauksaimniecība un pārtikas produktu ražošanas tehnoloģija, tai skaitā – atbilst bioloģiskās lauksaimniecības prasībām. Metodes pielietošana ir laba darba vide personālam, strādājot ar sēklām, nav ķīmisko vielu iedarbības riska, nav nepieciešami individuālie aizsardzības līdzekļi.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Cēsu birojs sadarbībā ar bioloģiski sertificētu zemnieku saimniecību “Kalna Smīdes 1” Cēsu novada Drabešu pagastā un konvencionālu zemnieku saimniecību “Lejas Ruķi” Valmieras novada Plāņu pagastā ierīkoja demonstrējumu, lai pārbaudītu ar “Thermoseed” metodi apstrādātu vasarāju sēklu ietekmi uz sējumu ražību un izturību pret augu slimībām salīdzinājumā ar neapstrādātu sēklu ietekmi.

2024. gadā bioloģiski sertificētajā z/s “Kalna Smīdes 1” tika audzēti zirņi, šķirne ‘INGRID’, konvencionālajā zemnieku saimniecībā “Lejas Ruķi” audzēja un demonstrēja ziemas kviešu šķirni ‘BRONZ’ un vasaras miežu šķirni ‘RGT PLANET’.

Z/s “Kalna Smīdes 1” zirņus iesēja 2024. gada 20. aprīlī. Tika izsētas 100 dīgstošas sēklas uz m². Zirņi sadīga 02.–06. maijā. 20. maijā tika uzskaitīti augi uz kvadrātmetru. Ar “Thermoseed” metodi apstrādāto sēklu variantā bija 10 augi/m², neapstrādātajā variantā 7 augi/m². Dīdzību ietekmēja sausie laika apstākļi un sārņaugs – griķi, kas bija veiksmīgi pārziemojuši no iepriekšējā gada. 27. maijā, apsekojot sējumu, kaitēkļi, slimības uz augiem netika novērotas.

Z/s “Lejas Ruķi” ziemas kviešus iesēja 2023. gada 19. septembrī. Pamatmēslojumā iestrādāts Yara Mila kompleksais mēslojums NPK 14:14:21+6B. Sēti 500 dīgstoši graudi/m². Iesēti trīs varianti: 1) neapstrādātas sēklas, 2) ar “Thermoseed” metodi apstrādātas sēklas, 3) ar kodni Celesit trio (2 l/t) kodinātas sēklas. Aprīļa 1. dekādē ziemas kvieši papildmēslojumā mēsloti ar kalcija–amonija nitrātu 200 kg/ha, pēc stiebrošanas fāzes sākumā (AS32) mēslots ar amonija sulfātu 120 kg/ha. 2024. gada 2. maijā iesēti vasaras mieži ‘RGT PLANET’. Pamatmēslojumā dots Yara kompleksais mēslojums NPK 8:15:18 240 kg/ha un kalcija–amonija nitrāts 200 kg/ha. Vasaras mieži sēti 450 dīgstoši graudi/m². Iesēti trīs varianti: 1) neapstrādātas sēklas, 2) ar “Thermoseed” metodi apstrādātas sēklas, 3) ar kodni Celesit trio (2 l/t) kodinātas sēklas.

Z/s”Kalna Smīdes 1” zirņi tika novākti 4. augustā. Augstākā raža 1,67 t/ha iegūta variantā, kur tika izmantota sēklu apstrāde ar “Thermoseed” metodi, bet sēklu neapstrādātā variantā 1,59 t/ha. Proteīna saturs bija 25,19–25,64%.

Ar “Thermoseed” metodi apstrādāto sēklu variantā raža ir lielāka par 0,08 t/ha, (+5.03%), arī proteīna saturs graudos ir par 0,35% lielāks (+1,39%). Var secināt, ka šajā gadā apstrādātas sēklas deva nedaudz lielāku ražu un labākus kvalitātes rādītājus (proteīna saturs).

Z/s “Lejas Ruķi” ziemas kviešu ‘Bronz’ sējumos varēja novērot “Thermoseed” metodes ietekmi rudens periodā, kad augu dīgšanas enerģija bija lielāka šajā variantā, gan augu biezība uz m². Veicot augu vērtējumu 26.10.23., tika uzskaitīti augi variantā, kur netika apstrādātas sēklas – 380 gab./m², ar “Thermoseed” metodi apstrādātām sēklām – 430 gab./m², bet kodinātās sēklas variantā – 385 gab./m².

Pavasarī, pēc pārziemošanas (29. aprīlis) tika veikta ziemas kviešu biezības uzskaite un noteikts cerošanas koeficients

Ziemas kviešu ‘Bronz’ augu skaits/m² un cerošanas koeficients 2024. gada pavasarī

Joprojām var redzēt pirmssējas sēklu apstrādes ietekmi uz augu attīstību, jo gan “Thermoseed” variantā, gan kodinot ar ķīmiskām kodnēm, augi labāk pārziemo un ir vairāk stiebru vienam augam. Demonstrējuma laukā vidēji uz m² bija 40–50 nezāles, dominēja tīruma kumelīte, trejkrāsu vijolīte un parastā virza.

Z/s “Lejas Ruķi” ziemas kvieši tika novākti augusta sākumā. Šī gada rezultāti parāda sēklu pirmssējas apstrādes priekšrocības kvalitātes rādītājos, kas ir nedaudz augstāki apstrādāto sēklu variantos. Ražība lielāka ir ar ķīmisko kodni apstrādāto sēklu variantā.

Ziemas kviešu ‘Bronz’ raža un graudu kvalitātes rādītāji, 2024. gads

Z/s “Lejas Ruķi” vasaras mieži sadīga 8.–9. maijā, kontroles variantā 305 augu/m², ar “Thermoseed” metodi apstrādāto sēklu variantā 330 augi/m², kodināto sēklu variantā 270 augi/m². Novērtēts sējuma fitosanitārais stāvoklis: nezāļainība kontroles variantā – 38 nezāles/m², ar “Thermoseed” metodi – 37 nezāles/m², kodinātajā 2. variantā 7 nezāles/m². Valdošās nezāles bija baltā balanda, tīruma tītenis, parastā virza, ložņu vārpata, kā sārņaugs konstatēts rapsis – 11 augi/m². 28. maijā miežiem tika novērtēta cerošana. Neapstrādāto sēklu variantā cerošanas koeficients bija 3,3, ar “Thermoseed” apstrādāto sēklu variantā 3,2, kodināto sēklu variantā 3,2. Vasaras miežu sējumā jūnija sākumā parādījās lauksaimniekiem ļoti nepatīkamā nezāle – parastā gaiļsāre, kas stipri ietekmēja miežu augšanu un vienmērīgu nogatavošanos, kā arī palielināja mitrumu nokultajos graudos. Vasaras mieži tika nokulti augusta vidū. Vasaras miežu salīdzinājumā redzams, ka viens būtisks rādītājs – proteīns augstāks ir variantā ar “Thermoseed” metodi apstrādātām sēklām. Ražība augstāka ir neapstrādāto sēklu variantā, kas liek pārdomāt vasarāju sēklas pirmssējas apstrādes lietderību.

Vasaras miežu ‘RGT PLANET’ raža, kvalitātes rādītāji, 2024. gads

16. jūlijā tika noorganizēta lauku diena, kurā tika uzklausīta prof. Dr. agr. Dz. Kreišmanes lekcija par bioloģiskās lauksaimniecības nozīmi tautsaimniecībā, tendencēm attīstībā, tika uzklausītas J. Pilliones pārdomas par “Thermoseed” metodes priekšrocībām un attīstības tendencēm Eiropā un pasaulē. Pēc tam dalībnieki apmeklēja demonstrējuma saimniecību laukus, kur turpināja diskusijas par aktuālām tēmām.

Kopsavilkums. “Thermoseed” metode neapšaubāmi ir draudzīgāka gan videi, gan darbiniekiem, kas strādā sējas darbos. Demonstrējuma rezultāti rezultāti rāda, ka īpaši šī metode būtu ieteicama bioloģiskajā lauksaimniecībā, lai augi būtu veselīgāki, tīrāki no patogēniem organismiem. Būtiskas atšķirības ražības, kvalitātes rādītājos nav. Ievērojamāk ir pamanāma atšķirība ziemāju sējumos, jo ar “Thermoseed” metodi apstrādātā sēkla ir vairāk pasargāta no patogēnu iedarbības, straujāk dīgst, labāk cero un uzrāda labākus pārziemošanas rādītājus.

Demonstrējums “Ar inovatīvu metodi “Thermoseed” apstrādātu sēklu izmantošanas novērtējums un demonstrējums” (17. lote) ierīkots LAP 2014.-2020. apakšpasākumā “Atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem”, LAD līguma Nr. 10.2.1-20/22/P12. Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.